Ierakstīts E-resursi,Lasīšana

Fastr Books – pašmāju virtuālā bibliotēka

© Ella Juhņeviča, 2014 | raksts pārpublicēts no Biblofox

Pavisam nesen man tika piedāvāta iespēja izmēģināt mūsu pašmāju aplikāciju Fastr Books – virtuālā bibliotēka tavā viedtālrunī vai planšetes datorā. Aplikāciju var iegūt caur Google play un AppStore. Pamatprincips ir līdzīgs kā Amazon Kindle Unlimited, par kuru nesen jau rakstīju – tā ir abonējama bibliotēka, kur par saprātīgu maksu ir pieejama diezgan plaša grāmatu kolekcija. Fastr Books bibliotēkas klāstā uz doto brīdi ir aptuveni 12 000 grāmatu 7 valodās, 284 no tām ir latviski. Mēnesī tiek pievienotas aptuveni 50 jaunas grāmatas – tā kā būs ko priecāties ilgu laiku. Aplikācija vēl ir izstrādes stadijā, tāpēc mēdz gadīties kādas kļūmītes vai mazi gļuciņi, tomēr tam nevajadzētu lasītājus aizbiedēt, jo kopumā aplikācija ir diezgan intuitīva un viegli lietojama. Tai ir vairākas priekšrocības, ja salīdzina ar citām lasīšanas aplikācijām, bet nu par visu pēc kārtas.

Fastr-Books-Discover2

Aplikācija ir viegli instalējama un acis priecē skaistais kataloga atvērums. Tikko atver kādu interesējošo grāmatu, uzreiz var to lejuplādēt savā ierīcē. Var meklēt grāmatas pēc dažādām kategorijām un dažādās sadaļās (piemēram, redakcijas ieteikumi). Katrai grāmatai seko saraksts ar līdzīgu literatūru, tas ir ļoti parocīgi meklējot viena žanra grāmatas.

Grāmatu klāsts tiek piedāvāts dažādās valodās, arī latviski. Tik ilgu laiku dzīvojot ārzemēs, esmu izslāpusi pēc lasīšanas dzimtajā mēlē. Grāmatu valodas izvēle atkarīga no pamatiestatījumiem, kad tiek atvērta bibliotēka – grāmatas tiek piedāvātas angliski, latviski, krieviski, vāciski, franciski, itāliski un spāniski. Manuprāt, šis ir tieši tas, kas mums, kā multikulturāliem un daudzvalodīgiem lasītājiem, ir vajadzīgs – viena aplikācija, kas fantastiski der visiem.

Pajautāju, kā tad ir ar autortiesību jautājumu – tā Latvijā ir bijusi ļoti sāpīga tēma pēdējos gados. Man ir bieži nācies saskarties ar labu resursu slēgšanu, jo tiek pārkāptas autortiesības. Mani mierināja, ka ir noslēgti līgumi ar izdevniecībām un šis jautājums ir atrisināts. Grāmatas, kas ir aizsargātas ar autortiesībām, ir pieejamas par maksu (maksāšana notiek ar punktiem). Viss godīgi. Perfekti, tad jau var sākt lasīt un grāmatas nekur pusceļā nepazudīs.

Lejuplādēšana aizņem vien dažas sekundes un uzreiz tiek piedāvāts grāmatu atvērt un lasīt. Atverot izvēlēto grāmatu var atrast “Play” pogu. Sākumā nesapratu, kam tā domāta, bet tikko nospiedu, uzreiz kļuva skaidrs, kāpēc ir šāds aplikācijas nosaukums – grāmatas teksts sāk mirgot gar acīm diezgan lielā ātrumā (lai gan šo uzstādījumu var mainīt), kas palīdz paātrināt lasīšanas procesu. Var lasīt arī ierastu tekstu bez šīs fīčas, tad lasītais teksts vairs ne ar ko neatšķiras no parastas e-grāmatas. Labi ir tas, ka var modificēt ātrlasīšanas iestatījumus – vārdu parādīšanās ātrums, fonta izmērs, vārdu skaits vienā “kadrā” utt. Ir pieejams arī nakts režīms, kas ir saudzīgāks acīm. Jauki, jo man patīk lasīt nakts laikā, bet vīram tas traucē un viņš uz mani rūc, lai slēdzu ārā visus gaismekļus. Ar šādu opciju nav jālien zem segas.

Katra lietotāja personīgā bibliotēka veidojas no tā, kādas grāmatas tiek lejuplādētas. Katrai grāmatai parādās progresa rādītājs procentos un lasītājs var redzēt, cik tālu ir ticis katrā grāmatā – kā atver grāmatu, nonāc vietā, kurā pēdējo reizi grāmatu lasīji. Laba grāmatzīme un izkrist no grāmatas arī nevar.

Turpināt lasīšanu “Fastr Books – pašmāju virtuālā bibliotēka”

Ierakstīts Konferences, kongresi, simpoziji,Lasīšana

Ikviens no mums ir ilustrators. Konference “Pasaule bilžu grāmatā”

© Vita Ozola-Kalēja, 2014

Nav stāsta bez attēla. Tieši tāpēc ikviens no mums ir ilustrators. Bet kādas ilustrācijas var būt labākas par tām, kas tiek radītas bērnu galvās? Kā šo grūto darbu – bērnu grāmatu ilustrēšanu – veic mākslinieki? Uz šādiem jautājumiem atbildes varēja rast Latvijas Nacionālās bibliotēkas organizētajā starptautiskajā konferencē “Pasaule bilžu grāmatā” 2. aprīlī. Jāmin, ka 2. aprīlī tiek atzīmēta pasaku meistara Hansa Kristiana Andersena dzimšanas diena, kas pēc Starptautiskās bērnu un grāmatu valdes iniciatīvas kļuvusi par Starptautisko bērnu grāmatu dienu.

Pasākuma “Pasaule bilžu grāmatā” plakāts
Foto: Vita Ozola-Kalēja

Juta Bauere (Jutta Bauer, Vācija) un Kitija Krauzere (Kitty Crowther, Beļģija) stāstīja par savu darbu, radot bērnu grāmatas. Abas mākslinieces stāstiem iespaidus gūst no pašu aktualitātēm un pieredzētā. Lai gan grāmatas visbiežāk netiek iecerētas kā nopietni vēstījumi, galu galā rodas jautri un pārdomas rosinoši darbi. Viesmākslinieču grāmatās tiek akcentētas cilvēku, īpaši bērnu, emocijas – dusmas, bailes, mīlestība, prieks. Latvisko bērnu grāmatu kolorītu un Latvijas tēlu bērnu grāmatu ilustrācijās vērtēja Austra Avotiņa. Salīdzinot Jutas Baueres, Kitijas Krauzeres un Austras Avotiņas stāstījumu par bērnu grāmatu tēliem, radās pārdomas par to, kāpēc latviešu bērnu grāmatu autoru darbos lielākoties galvenie tēli ir personificēti dzīvnieki, lietas un parādības? Bērnam būtiski ir arī stāsti par saviem vienaudžiem, un latviešu bērnu literatūrā būtu vēlams vairāk šādu stāstu.

Turpināt lasīšanu “Ikviens no mums ir ilustrators. Konference “Pasaule bilžu grāmatā””

Ierakstīts Bibliotēkzinātne un informācijas zinātne,Grāmatas,Grāmatniecība,Izglītība

Piecas grāmatas topošajam “infotīģerim”

© Kristina Papule, 2013


Daži izdevumi latviešu valodā, kurus tiešām ir vērts izlasīt (vai vismaz izlikties, ka esi lasījis), ja esi informācijas pārvaldības students.


1. grāmata: Informācijas lietotāja rokasgrāmata (sast. Iveta Gudakovska, 2001)

Informācijas lietotāja rokasgrāmata (2001)

Atslēgvārdi: informācijas meklēšana, informācijas iestādes, bibliotēkas

Īsumā: ļoti saistošs ievads informācijas un bibliotēku pasaulē.

Kāpēc ir vērts izlasīt: šajā grāmatā nav nekā īpašā, izņemot to, ka tajā tiešām var atrast visu, kas ir jāzina topošajam “informācijas tīģerim”: sākot ar jautājumu “Kas ir bibliotēkas un kādas tās ir?” un beidzot ar UDK klasifikāciju, bibliotēku informācijas sistēmām un darbu ar informācijas avotiem. Pateicoties šim izdevumam var uzzināt arī galvenos faktus par bibliotēku tipoloģiju, citu informācijas iestāžu pakalpojumiem un Latvijas bibliotēku vēsturi. Vienkārša valoda un koncentrēts izklāsts padara to par “must have” ne tikai informācijas pārvaldības 1. kursa studentiem, bet arī jebkuram jaunietim, kas apgūst informācijas meklēšanas, lietošanas un izmantošanas pasauli. Turklāt, lai iepazītos ar šīs grāmatas saturu, nemaz nav jāiet uz bibliotēku: tā ir pilnīgi brīvi pieejama Latvijas Universitātes tīmekļa vietnē.

Citāts: “Bibliotēkas var salīdzināt ar konfektēm. Tās var būt dažāda veida un lieluma, bet, tāpat kā konfekšu kopējais apzīmējums ir saldumi, visām bibliotēkām ir vienots mērķis – vākt un izplatīt informāciju katram, kam tā ir nepieciešama.” (1, 4.lpp)

(Vēl 4 grāmatas)

Ierakstīts Lasīšana

Noklausies stāstu – 10 audio grāmatu priekšrocības

© Ella Juhņeviča, 2013 | raksts pārpublicēts no Biblofox

Pabīdīsim malā strīdu par to, kas ir labāks – fiziskās vai e-grāmatas. Šoreiz apskatīsim audio grāmatu priekšrocības, jo par to daudzveidību cilvēki mēdz aizmirst vai pat nezināt. Es ar audio grāmatām iepazinos jau agrā bērnībā. Tolaik man bija paliela vinila plašu kolekcija ar dažādām pasakām, stāstiem un grāmatu audio ierakstiem. Garākas grāmatas bija sarakstītas uz vairākām platēm. Man ļoti patika tās klausīties gan kā fona troksni, gan arī pirms miega. Daudzas pat zināju no galvas. Nākamais solis bija audio kasetes. Pēc tam nāca dažādie audio formāti uz datora. Bet gandrīz visu savu apzināto mūžu man ir patikušas audio grāmatas.

10 audio grāmatu priekšrocības >>>