Posted in Vispārīgi raksti

Pirmā pieredze divu dienu ekskursijas organizēšanā

© Madara Vīlipa, 2015

Kamēr Latvijas galvaspilsētā norisinājās XI Latvijas skolu un jaunatnes dziesmu un deju svētki, Latvijas bibliotekāri un Vecāku žūrijas Tēvu akcijas uzvarētāji devās divu dienu ceļojumā uz Cēsīm un Lotes zemi Igaunijā. Finansiālo atbalstu sniedza Nīderlandes IBBY nodaļa starptautiska projekta ietvaros. Ceļojumā pievienojās arī Tuāns Dauks (Toin Duijx) šīs organizācijas sekretārs no Amsterdamas, kurš ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra sens draugs, daudzu radošu abu valstu bērnu literatūras speciālistu iniciatīvu veicinātājs.

11.jūlija agrā pēcpusdienā visi satikāmies Rīgā, lai dotos uz Cēsīm. Pirms vietu ieņemšanas autobusā, braucējos bija redzams prieks par turpmākajām divām dienām, neskatoties uz to, ka daudzi jau bija mērojuši tālu ceļu uz Rīgu. Ceļojumā devās bibliotekāri, kuri visaktīvāk iesaistījās karnevāla gājiena “Gribu iet uz bibliotēku” organizēšanā savā reģionā un Vecāku žūrijas čaklākie lasītāji tēvi ar savām ģimenēm, kuru vērtējums elektroniskajā balsošanā par grāmatām uzvarēja loterijā. Bibliotekāri pārstāvēja teju visus Latvijas reģionus, savukārt tēvi bija no Rīgas, Kuldīgas un Madonas.

Lai brauciens autobusā būtu aizraujošāks, visiem braucējiem tika uzdots mājas darbs. Bija jāizvēlas viena bērnu/jauniešu grāmata, par kuru vēlas pastāstīt pārējiem. Izvēles bija dažādas – vieni stāstīja par savu mīļāko grāmatu, citi stāstīja par “Bērnu un jauniešu žūrijas grāmatām”, un vēl daļa stāstīja par grāmatām, kuras izmanto darba ikdienā. Grāmatas bija dažādas, tāpat arī stāsti par tiem. Katrs izdomāja savu veidu, kā prezentēt grāmatu – bija līdzi lelles grāmatu tēlu veidā, tika dotas darba lapas, uzdoti jautājumi, kā arī dalībniekiem bija jāiejūtas dzīvnieku tēlos, lai visi kopā lomās izlasītu pasaku. Bibliotekāru radošums ir neizmērojams un prieks par to, ka arī atvaļinājuma laikā viņi labprāt stāsta par grāmatām un spēj aizraut arī apkārtējos.

Turpināt lasīšanu “Pirmā pieredze divu dienu ekskursijas organizēšanā”

Posted in Bibliotēkas pasaulē

Kā strādā bibliotekāri Spānijā

© Daina Girvaite, 2015 | Pārpublicēts no Pelči.lv

Pelču pagasta bibliotēka sākusi sadarbību ar Viānas bibliotēku Spānijā. Tās vadītājs (un arī vienīgais darbinieks) Iņaki ir ļoti interesanta personība – aktīvs un ideju pārpilns. Par to viņu ne vienu reizi vien augstu novērtējusi un apbalvojusi arī Spānijas Kultūras ministrija – saņemti pieci apbalvojumi par lasīšanas veicināšanu, turklāt vairākās bibliotēkās! Spānijas mediji par viņu raksta – iemīlējies savā darbā, inovatīvs, izdomas bagāts. Iņaki ir talantīgs stāstnieks, ne velti Viānas bērni tik ļoti gaida stāstu pēcpusdienas bibliotēkā. Ja vien apstākļi būs labvēlīgi, viņš gatavs savu talantu parādīt arī pie mums, jo ir aicināts piedalīties ikgadējā stāstnieku festivālā Zivzup, kas katru pavasari notiek Kuldīgā.  Viņš darbojas arī vietējā amatierteātrī, kas, starp citu, sācis iestudēt Bīstamās mājsaimnieces. Apskatot bibliotēkas 2015.gada pasākumu plānu, redzams, ka paredzētas dažādas interesantas un neparastas aktivitātes –  Aklais randiņš ar grāmatu par godu Vispasaules Grāmatu dienai, Grāmatu domino (iedvesmojoties no Sietlas publiskās bibliotēkas sasniegtā grāmatu domino Ginesa rekorda), Alus degustācija par godu Bibliotēku dienai, lasītāju kluba pasākumi, milzum daudz stāstu pēcpusdienu bērniem… Viānas bibliotēkai ir mājaslapa sociālajā vietnē Facebook, kas aktīvi ziņo par visiem bibliotēkas jaunumiem,  un multilingvāls blogs. Plānojot kopīgu starptautisku projektu ar Viānas bibliotēku, sarunās dalāmies pieredzē, kas ir kopīgs Latvijas un Spānijas bibliotēkām, kas – atšķirīgs. Iņaki ir ļoti atsaucīgs un labprāt piekrīt sniegt interviju latviešu lasītājiem.

Iņaki, nedaudz vārdos par to,  kas ir Viāna un kas esi Tu!

Viāna ir neliela pilsētiņa Navarras apgabala austrumos, tajā ir nedaudz vairāk kā 4000 iedzīvotāju. Tā robežojas ar Riohas apgabalu, tai ir laba satiksme ar tādām pilsētām kā Pamplona un Logroņo, un tā ir pēdējā apdzīvotā vieta Navarras apgabalā Svētā Jēkabā ceļā (El Camino de Santiago). Viānā ir tikai viena bibliotēka, kas nes 19.gadsimta rakstnieka Fransisko Navarro Vijoslada vārdu, tāpēc, ka bibliotēka atrodas 16.gadsimtā celtā ēkā, kas bijusi šī rakstnieka dzīvesvieta.  Starp citu, tāpat kā Spānijas troņmantnieku sauc par Astūrijas princi, Navarras troņmantnieku viduslaikos sauca par Viānas princi, un viņa karalistes galvaspilsēta bija Viāna. Un arī tagadējai Spānijas princesei deviņgadīgajai  Leonorai ir šie abi  tituli – Astūrijas princese un Viānas princese.

Mans vārds ir Iņaki Suso Espadas (Iņaki ir basku vārds, kas kastīliešu valodā nozīmē Ignasio, abi mani uzvārdi ir kastīliešu), šobrīd man ir 42 gadi. Esmu ieguvis bakalaura grādu mūsdienu vēsturē Basku Valsts Universitātē un doktora grādu vēsturē Navarras Publiskajā Universitātē, savu doktora disertāciju veltīju dzelzceļu vēsturei 19.gadsimtā. Man nav universitātes grāda bibliotēkzinātnē, toties ir maģistra grāds kultūras vēsturiskā mantojuma pārvaldē (lai strādātu arhīvos, bibliotēkās un muzejos).

Iņaki Suso Espadas
Iņaki Suso Espadas

Pastāsti nedaudz par galvenajiem Tevis pārvaldītās bibliotēkas mērķiem, kāda ir tās misija un galvenās mērķgrupas, ar ko Tu strādā!

Ļoti labs jautājums!  Galvenais teorētiskais bibliotēkas mērķis ir apmierināt Viānas iedzīvotāju kulturālās vajadzības.  Kā tas izpaužas praksē? Es vēlētos, lai bibliotēka būtu ļaužu ikdienas dzīves sastāvdaļa, ka viņi lasītu grāmatas pašu prieka dēļ, ka viņiem patiktu manis piedāvātās aktivitātes.. Man ļoti patiktu, ka cilvēkiem bibliotēka saistītos ar vietu, kur viņi var rast kaut ko sev patīkamas atpūtas brīdim (kādu grāmatu, filmu, mūzikas ierakstu utt.) un ka es viņiem saistītos ar darbu mīlošu cilvēku, kas viņiem palīdzējis tad, ja tas bijis nepieciešams!

Varbūt nedaudz ielūkosimies Viānas bibliotēkas statistikā?

Jā, to mēs varam! 2014.gadā bibliotēka tikusi apmeklēta 15250 reizes (jāpiezīmē, ka Viānas bibliotēkā netiek izmantots t.s. apmeklējumu skaitītājs, tāpēc katra apmeklētāja ierašanās bibliotēkā tiek fiksēta tikai vienu reizi dienā, kaut arī tas ieradies vairākkārt, tāpēc nevaram to salīdzināt ar mūsu bibliotēku uzskaiti – D.Girvaites piebilde), izsniegtas 6168 vienības (no tām 5071 grāmatas). Viānā gandrīz 1400 personām ir bibliotēkas lasītāja karte, tas ir – gandrīz katram trešajam iedzīvotājam, kas ir ļoti labs rādītājs. Bibliotēku katru dienu apmeklē vidēji 90 cilvēki (mans rekords bijis – 104 apmeklējumi dienā).

Uz šo brīdi Viānas bibliotēkā ir 16513 vienību, no kurām 14589 ir grāmatas (no kurām savukārt 4475 ir grāmatas bērniem), 1835 audiovizuālie materiāli (mūzikas un filmu diski u.c.), 54 nosaukumu žurnāli (7 nosaukumi ir šībrīža kolekcijā, tie tiek regulāri pirkti, un 47 nosaukumi no jau slēgtās kolekcijas, kurus vairs neiegādājamies) un 35 kartes. Šie daudzumi, protams, variē, jo es turpinu nolietoto un nepieprasīto grāmatu norakstīšanu, lai grāmatu krājums nekļūtu pārāk liels, kā arī laiku pa laikam nomainu bojātos audiovizuālos materiālus.

Turpināt lasīšanu “Kā strādā bibliotekāri Spānijā”

Posted in Grāmatas

Par dzīvi un grāmatām

© Elīna Sniedze, 2014

Jau kādu laiku apkārt klejo izaicinājums nosaukt 10 grāmatas, kas ietekmējušas vai mainījušas lasītāja dzīvi, un nominēt tālāk nākamos cilvēkus. Mēs nolēmām piedalīties bez īpaša uzaicinājuma, nedaudz pamainot noteikumus. Kurš gan teicis, ka bibliotekāri vienmēr stingri turas pie noteiktā? Mēs cenšamies pierādīt pasaulei, ka esam aktīvi un nebaidāmies pārkāpt noteikumus! Izdomāju, ka nosaukšu trīs grāmatas, bet izrādījās arī, samazinot grāmatu skaitu, nemaz nav tik viegli! Lai arī sabiedrībā valda uzskats, ka bibliotekārs neko citu nedara kā tikai lasa grāmatas, saprotu, ka man gan nav bijis daudz laika šai nodarbei, kā arī neesmu lasījusi tādas grāmatas, kuras būtu vērts ieteikt. Bieži vien ir grūti atcerēties, kas lasīts, tādēļ man patīk izmantot vietni Goodreads, jo tad varu aplūkot savā profilā izlasītās grāmatas.

"Māja bez grāmatas ir kā miesa bez dvēseles."  /Cicerons/
“Māja bez grāmatas ir kā miesa bez dvēseles.”
/Cicerons/
  • Antuāns de Sent-Ekziperī “Mazais Princis” – Tā ir mana “bībele”! Grāmata pie manis atnāca svarīgā brīdī un ir bijusi ar mani visu laiku, varu citēt ne tikai dažus slavenos citātus, bet veselus fragmentus no grāmatas. Patīk šad un tad to atvērt kādā nenoteiktā lappusē un sākt lasīt, lai arī esmu lasījusi to simtiem reižu, vienmēr varu atrast kādu jaunu domu. Šī grāmata nav tikai bērniem, tā domāta arī pieaugušajiem.
  • Paulu Koelju grāmatas – Šis autors vienmēr spēj fantastiski izteikt vienkāršas lietas skaistos vārdos un autoru pat gribās dēvēt par konkrētu grāmatas žanru. Pie šī stila grāmatām varētu ierindot arī Elifas Šafakas (Elif Şafak) “Četrdesmit vārtu uz mīlestību”, brīnišķīga grāmata, lai uz pasauli un mīlestību palūkotos ar citām acīm.
  • Pavārgrāmatas un recepšu žurnāli – Laikam vēl neesmu redzējusi, ka kāds nominētu šādas grāmatas, bet šis nu ir mans hobija lauciņš, man ir ļoti daudz pavārgrāmatu un patīk iedvesmoties no tām.

Aicināju palīgā biedrus ieteikt 3 grāmatas, kas ietekmējušas, mainījušas dzīvi, palīdzējušas tikt pāri grūtībām.

Turpināt lasīšanu “Par dzīvi un grāmatām”

Posted in Ne-konferences

Jaunie speciālisti Kaļiņingradā (3.daļa)

© Viktorija Moskina, 2013

IFLAcamp bibliotēku radošās laboratorijas pirmajā dienā, 23. maijā, mums bija iespēja noklausīties prezentāciju par sociokulturālajiem lasīšanas veicināšanas projektiem Sanktpēterburgas bibliotēkās, bet otrajā – piedalīties klātienes diskusijā kopā ar šīs prezentācijas veidotājiem un Kaļiņingradas bibliotēku pārstāvjiem.

Lasītava svaigā gaisā, kas ierīkota par godu 1.jūnijam – Starptautiskajai bērnu aizsardzības dienai Sanktpēterburgā

Sanktpēterburgas M. Ļermontova starprajonu bibliotēku sistēmas (Межрайонная библиотечная система имени М.Ю. Лермонтова) darbinieku prezentācijas pirmā daļa bija veltīta bibliotēku sistēmas raksturojumam un speciālajiem krājumiem. Šīs bibliotēku sistēmas filiālbibliotēkas atrodas vēsturiskajās ēkās, kuru sniegtās priekšrocības tiek izmantotas ērtas un patīkamas vides radīšanai. Sanktpēterburgas ārējais veidols tiek aizsargāts, tāpēc modernu ēku parādīšanās pilsētas centrā gandrīz nav iespējama. Pilsētas vadība piedāvā bibliotēku vajadzībām uzcelt jaunas ēkas, taču tādā gadījumā tās var atrasties tikai ārpus pilsētas centra, kas neatbilst publisko bibliotēku pamatfunkcijai – būt tuvāk lasītājiem. Lai pievērstu sabiedrības uzmanību vēsturisko ēku saglabāšanas problēmām un lasīšanai, tika izveidots izdevums “Ko lasa sabiedrībā pazīstamie Sanktpēterburgas iedzīvotāji?” Šajā piezīmju grāmatiņā ir aktieru, mākslinieku, dzejnieku u.c. radošu personību fotogrāfijas uz vēsturisko ēku fona un citāti par lasīšanu un šo cilvēku mīļākajām grāmatām.

Turpināt lasīšanu “Jaunie speciālisti Kaļiņingradā (3.daļa)”