Posted in Grāmatas

Par medijpratību bibliotēkās!

© Aiga Grēniņa, 2017

Dzīvojam laikā, kad ir pa brīdim kaut kur tiek minēta kāda pratība: informācijpratība, finanšu pratība, digitālā pratība, veselības pratība un tā tālāk un tā joprojām. Latvijā starp visām pratībām pēdējā laikā arvien biežāk parādās arī medijpratība. Tas saistīts ar to, ka 2016. gada novembrī valdība akceptēja Kultūras ministrijas izstrādāto dokumentu Latvijas mediju pamatnostādnes 2016.–2020. gadam.

Medijpratībai kā jau vairumam mūsdienu terminu, ir daudz definīciju. Atsaucoties uz Skandināvijas pētnieku secinājumiem – galvenais un kopīgais tām visām ir kritiskās domāšanas prasmes un to attīstīšana (Wadbring & Pekkala, 2017). Turpinājumā vēlos medijpratības būtību skaidrot, vadoties no ASV medijpratības ekspertes Džūlija Smitas pieredzes. Viņa par medijpratības jautājumiem sabiedrību izglīto jau kopš 1997.gada, bet vēl joprojām bieži nākas skaidrot, ko nozīmē medijpratība.

Tad viņa saka: «es mācu cilvēkiem kritiski raudzīties uz medijiem, ko viņi izmanto. Kā tos novērtēt, kritizēt un analizēt, nebūt kā aitām un akli ticēt visam, bet domāt pašiem ar savu galvu. Veikt pārdomātus un gudrus lēmumus par to, ko pirkt, par ko balsot un neticēt stereotipiem, kas parādās mediju saturā» (Smith, 2015, p. 5).

Ceru, ka tikko izdotais izdevums «Ceļojums medijpratībā. Idejas nodarbībām ar bērniem bibliotēkās» Latvijas bibliotekāriem palīdzēs radīt savu izpratni par medijpratību un sniegs praktiskas idejas, kā runāt ar bērniem par medijpratību. Metodiskajā materiālā īpaša loma pievērsta grāmatai kā medijam, jo lasītprasme un lasītprieks ir tieši saistāmi ar kritiskās domāšanas, satura izvērtēšanas, atstāstīšanas un jautāšanas prasmju attīstīšanu.

Att

Continue reading “Par medijpratību bibliotēkās!”

Advertisements
Posted in Grāmatas

99 bibliotekāru stāsti 99 vārdos

© Dace Ūdre, 2017 | speciāli LBB JSS

Kā jau īstens bibliotekārs, ieejot LNB Bibliotēku un informācijas zinātņu lasītavā, pārlaižu skatu pār grāmatām, ko lasītavas darbinieki novietojuši apskatei uz tuvākā galda. Tur parasti atrodamas aktuālākās nozares “pērles”. Šoreiz ievēroju maza formāta grāmatu ar nosaukumu “In 99 words: stories librarians tell”. Tā tapusi par godu 2013. gada IFLA Pasaules bibliotēku un informācijas kongresam; izdevējs – Singapūras Bibliotēku asociācija. Ar plašāku informāciju par kongresa laikā gūtajiem profesionālajiem un ceļojuma iespaidiem, kā arī par Singapūras bibliotēkām varat iepazīties šeit.

20171009_163449

Rakstu krājumā publicēti 99 bibliotekāru stāsti, no kuriem katrs stāsts ir tieši 99 vārdus garš. Grāmatas 100. lappuse ir atstāta tukša; tā atvēlēta stāstam, ko var pastāstīt ikviens no mums.

Continue reading “99 bibliotekāru stāsti 99 vārdos”

Posted in Grāmatas

Par dzīvi un grāmatām

© Elīna Sniedze, 2014

Jau kādu laiku apkārt klejo izaicinājums nosaukt 10 grāmatas, kas ietekmējušas vai mainījušas lasītāja dzīvi, un nominēt tālāk nākamos cilvēkus. Mēs nolēmām piedalīties bez īpaša uzaicinājuma, nedaudz pamainot noteikumus. Kurš gan teicis, ka bibliotekāri vienmēr stingri turas pie noteiktā? Mēs cenšamies pierādīt pasaulei, ka esam aktīvi un nebaidāmies pārkāpt noteikumus! Izdomāju, ka nosaukšu trīs grāmatas, bet izrādījās arī, samazinot grāmatu skaitu, nemaz nav tik viegli! Lai arī sabiedrībā valda uzskats, ka bibliotekārs neko citu nedara kā tikai lasa grāmatas, saprotu, ka man gan nav bijis daudz laika šai nodarbei, kā arī neesmu lasījusi tādas grāmatas, kuras būtu vērts ieteikt. Bieži vien ir grūti atcerēties, kas lasīts, tādēļ man patīk izmantot vietni Goodreads, jo tad varu aplūkot savā profilā izlasītās grāmatas.

"Māja bez grāmatas ir kā miesa bez dvēseles."  /Cicerons/
“Māja bez grāmatas ir kā miesa bez dvēseles.”
/Cicerons/
  • Antuāns de Sent-Ekziperī “Mazais Princis” – Tā ir mana “bībele”! Grāmata pie manis atnāca svarīgā brīdī un ir bijusi ar mani visu laiku, varu citēt ne tikai dažus slavenos citātus, bet veselus fragmentus no grāmatas. Patīk šad un tad to atvērt kādā nenoteiktā lappusē un sākt lasīt, lai arī esmu lasījusi to simtiem reižu, vienmēr varu atrast kādu jaunu domu. Šī grāmata nav tikai bērniem, tā domāta arī pieaugušajiem.
  • Paulu Koelju grāmatas – Šis autors vienmēr spēj fantastiski izteikt vienkāršas lietas skaistos vārdos un autoru pat gribās dēvēt par konkrētu grāmatas žanru. Pie šī stila grāmatām varētu ierindot arī Elifas Šafakas (Elif Şafak) “Četrdesmit vārtu uz mīlestību”, brīnišķīga grāmata, lai uz pasauli un mīlestību palūkotos ar citām acīm.
  • Pavārgrāmatas un recepšu žurnāli – Laikam vēl neesmu redzējusi, ka kāds nominētu šādas grāmatas, bet šis nu ir mans hobija lauciņš, man ir ļoti daudz pavārgrāmatu un patīk iedvesmoties no tām.

Aicināju palīgā biedrus ieteikt 3 grāmatas, kas ietekmējušas, mainījušas dzīvi, palīdzējušas tikt pāri grūtībām.

Continue reading “Par dzīvi un grāmatām”

Posted in Bibliotēkzinātne un informācijas zinātne, Grāmatas, Grāmatniecība, Izglītība

Piecas grāmatas topošajam “infotīģerim”

© Kristina Papule, 2013


Daži izdevumi latviešu valodā, kurus tiešām ir vērts izlasīt (vai vismaz izlikties, ka esi lasījis), ja esi informācijas pārvaldības students.


1. grāmata: Informācijas lietotāja rokasgrāmata (sast. Iveta Gudakovska, 2001)

Informācijas lietotāja rokasgrāmata (2001)

Atslēgvārdi: informācijas meklēšana, informācijas iestādes, bibliotēkas

Īsumā: ļoti saistošs ievads informācijas un bibliotēku pasaulē.

Kāpēc ir vērts izlasīt: šajā grāmatā nav nekā īpašā, izņemot to, ka tajā tiešām var atrast visu, kas ir jāzina topošajam “informācijas tīģerim”: sākot ar jautājumu “Kas ir bibliotēkas un kādas tās ir?” un beidzot ar UDK klasifikāciju, bibliotēku informācijas sistēmām un darbu ar informācijas avotiem. Pateicoties šim izdevumam var uzzināt arī galvenos faktus par bibliotēku tipoloģiju, citu informācijas iestāžu pakalpojumiem un Latvijas bibliotēku vēsturi. Vienkārša valoda un koncentrēts izklāsts padara to par “must have” ne tikai informācijas pārvaldības 1. kursa studentiem, bet arī jebkuram jaunietim, kas apgūst informācijas meklēšanas, lietošanas un izmantošanas pasauli. Turklāt, lai iepazītos ar šīs grāmatas saturu, nemaz nav jāiet uz bibliotēku: tā ir pilnīgi brīvi pieejama Latvijas Universitātes tīmekļa vietnē.

Citāts: “Bibliotēkas var salīdzināt ar konfektēm. Tās var būt dažāda veida un lieluma, bet, tāpat kā konfekšu kopējais apzīmējums ir saldumi, visām bibliotēkām ir vienots mērķis – vākt un izplatīt informāciju katram, kam tā ir nepieciešama.” (1, 4.lpp)

(Vēl 4 grāmatas)