Apskatām izdevumus par bibliotēkām! (2020. gada LibdayLV uzdevuma apkopojums)

Par godu Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) Jauno speciālistu sekcijas (JSS) akcijas “Viena diena bibliotēkas dzīvē” jeb “LibdayLV” desmitajai jubilejai 2020. gada akcijas dalībnieki veica papildu uzdevums – sagatavoja nelielus apskatus par izdevumiem, kuri saistīti ar šādām piedāvātajām tēmām:

• bibliotēkas, to loma;
• tehnoloģiskie risinājumi, inovatīvi pakalpojumi;
• bibliotekāra profesija, tēls;
• profesionālā informācija bibliotekāriem;
• informācijas patiesums, pārpilnība u. tml. problemātika;
• grāmatniecība;
• lasīšana, grāmatu mīlestība.

Izdevumu paraugsaraksts akcijas “LibdayLV” uzdevumam

2020. gada 17.–30. augustā norisinās ikgadējā Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) Jauno speciālistu sekcijas (JSS) organizētā akcija “Viena diena bibliotēkas dzīvē” jeb “LibdayLV”.

Lai pieteiktu dalību akcijā, aicinām aizpildīt reģistrācijas anketu (reģistrēties dalībai iespējams visu akcijas norises laiku). Par tālākiem norādījumiem ar dalībniekiem sazināsimies e-pastā.

Šogad akcija “Viena diena bibliotēkas dzīvē” norisinās jau desmito reizi! Par godu šai jubilejai dalībniekiem jāveic papildu uzdevums – jāsagatavo izdevuma vai tās daļas apskats.

Ja vēl ir šaubas, vai veikt uzdevumu būs pa spēkam, ieskatam publicējam paraugsarakstu ar dažādu veidu un dažāda apjoma izdevumiem. Protams, droši var izvēlēties pēc saviem ieskatiem arī kādu citu, kas ir atbilstošs tematikai.

Par medijpratību bibliotēkās!

© Aiga Grēniņa, 2017

Dzīvojam laikā, kad ir pa brīdim kaut kur tiek minēta kāda pratība: informācijpratība, finanšu pratība, digitālā pratība, veselības pratība un tā tālāk un tā joprojām. Latvijā starp visām pratībām pēdējā laikā arvien biežāk parādās arī medijpratība. Tas saistīts ar to, ka 2016. gada novembrī valdība akceptēja Kultūras ministrijas izstrādāto dokumentu Latvijas mediju pamatnostādnes 2016.–2020. gadam.

Medijpratībai kā jau vairumam mūsdienu terminu, ir daudz definīciju. Atsaucoties uz Skandināvijas pētnieku secinājumiem – galvenais un kopīgais tām visām ir kritiskās domāšanas prasmes un to attīstīšana (Wadbring & Pekkala, 2017). Turpinājumā vēlos medijpratības būtību skaidrot, vadoties no ASV medijpratības ekspertes Džūlija Smitas pieredzes. Viņa par medijpratības jautājumiem sabiedrību izglīto jau kopš 1997.gada, bet vēl joprojām bieži nākas skaidrot, ko nozīmē medijpratība.

Tad viņa saka: «es mācu cilvēkiem kritiski raudzīties uz medijiem, ko viņi izmanto. Kā tos novērtēt, kritizēt un analizēt, nebūt kā aitām un akli ticēt visam, bet domāt pašiem ar savu galvu. Veikt pārdomātus un gudrus lēmumus par to, ko pirkt, par ko balsot un neticēt stereotipiem, kas parādās mediju saturā» (Smith, 2015, p. 5).

Ceru, ka tikko izdotais izdevums «Ceļojums medijpratībā. Idejas nodarbībām ar bērniem bibliotēkās» Latvijas bibliotekāriem palīdzēs radīt savu izpratni par medijpratību un sniegs praktiskas idejas, kā runāt ar bērniem par medijpratību. Metodiskajā materiālā īpaša loma pievērsta grāmatai kā medijam, jo lasītprasme un lasītprieks ir tieši saistāmi ar kritiskās domāšanas, satura izvērtēšanas, atstāstīšanas un jautāšanas prasmju attīstīšanu.

99 bibliotekāru stāsti 99 vārdos

© Dace Ūdre, 2017 | speciāli LBB JSS

Kā jau īstens bibliotekārs, ieejot LNB Bibliotēku un informācijas zinātņu lasītavā, pārlaižu skatu pār grāmatām, ko lasītavas darbinieki novietojuši apskatei uz tuvākā galda. Tur parasti atrodamas aktuālākās nozares “pērles”. Šoreiz ievēroju maza formāta grāmatu ar nosaukumu “In 99 words: stories librarians tell”. Tā tapusi par godu 2013. gada IFLA Pasaules bibliotēku un informācijas kongresam; izdevējs – Singapūras Bibliotēku asociācija. Ar plašāku informāciju par kongresa laikā gūtajiem profesionālajiem un ceļojuma iespaidiem, kā arī par Singapūras bibliotēkām varat iepazīties šeit.

Rakstu krājumā publicēti 99 bibliotekāru stāsti, no kuriem katrs stāsts ir tieši 99 vārdus garš. Grāmatas 100. lappuse ir atstāta tukša; tā atvēlēta stāstam, ko var pastāstīt ikviens no mums.