Ierakstīts Bibliotekārā apkalpošana,Bibliotēkas diena dzīvē

Uz bibliotēku klienta ādā jeb apkalpošanas kultūra bibliotēkās

© Linda Āle, 2018

Bibliotekāro apkalpošanu bez komunikācijas starp bibliotekāru un apmeklētāju nevar iedomāties, tā ir viena no bibliotēku darbības stūrakmeņiem. Bibliotēkas mainās savos uzdevumos un funkcijās, bet saskarsme pati par sevi paliek, kāda bijusi, tā vai nu ir, vai nav. Ir sperts solis uz priekšu, jo bibliotēkas nomainījušas kartīšu katalogus pret elektronisku informācijas sistēmu, lasītāja formulārus pret plastikāta lasītāja karti, no “kuššš” uz “lasi, spēlē, mācies, pavadi brīvo laiku, rīko domubiedru tikšanās bibliotēkas telpās”. Pieredzes apmaiņas notiek starptautiskā līmenī, Latvijas bibliotēkas arvien grib celt savu latiņu augstāk un augstāk. Mēs arvien pasaulei rādām, ka mēs esam krāsaini un klusi, radoši un nopietni, aktīvi un savas pilsētas vai pagasta patrioti, draudzīgi un tādi, kuriem garšo šokolāde un kafija. Arī šis projekts “Viena diena bibliotēkas dzīvē” ir viens no tiem, kur parādām savus smieklus un bēdas, atpūtu un darbu, svētkus un ikdienu. Sak’ mēs jau esam tādi paši kā jūs, arī jūs te varat atrast kaut ko sev. Nāciet! Brīnišķīga reklāma.

Orhūsas bibliotēkas (Dokk 1) informācijas punkts. Foto: E. Sniedze 

Kad mēs iepazīstamies ar citu bibliotēku pieredzi, mēs to apgūstam darbam kā darbinieki, kā nozares speciālisti. Izejot no speciālista pozīcijas, mēs veidojam bibliotēkas iekārtojumu, grāmatu izvietojumu plauktos utt. Reti aizdomājamies, ka bibliotēku var izvērtēt arī no klienta skatupunkta. Darbinieka un klienta skatupunkti ļoti atšķiras, tādēļ komunikācijā var rasties plaisas jeb nesaprašanās. Ir divi darbinieku tipi, kas sēž aiz apkalpošanas letes. Sauksim šos divus darbinieku tipus par “bibliotekāru-bibliotekāru” un “bibliotekāru-klientu”.

Turpināt lasīšanu “Uz bibliotēku klienta ādā jeb apkalpošanas kultūra bibliotēkās”
Ierakstīts Bibliotekārā apkalpošana

Pirmsskolas vecuma bērni un viņu domas par bibliotēkas apmeklējumu

© Madara Vīlipa, 2012

Mani joprojām interesē tēmas, kas ir saistītas ar dažādu vecuma grupu pētīšanu. Pavasarī teicami aizstāvēju kursa darbu, kura ietvaros pētīju pirmsskolas vecuma bērnus un noskaidroju viņu domas par bibliotēkas apmeklējumu. Pētījumā piedalījās Rīgas 65. pirmsskolas izglītības iestādes “Kamenīte” sagatavošanas grupa, kura reizi nedēļā apmeklē nodarbības Rīgas Centrālās bibliotēkas (RCB) filiālbibliotēkā “Imanta”.

Nodarbību norises vieta, kur bērni klausās bibliotekāres stāstījumā un pēc tam iepazīstas ar grāmatām

Lai noskaidrotu, ko pirmsskolas vecuma bērniem dod bibliotēkas apmeklējums un kā tas viņiem var palīdzēt nākotnē, es sarunājos ar sagatavošanas grupiņas bērniem gan individuāli, gan grupā, iepazinos ar bērnu zīmētajiem darbiem un veicu nelielus novērojumus.

Turpināt lasīšanu “Pirmsskolas vecuma bērni un viņu domas par bibliotēkas apmeklējumu”

Ierakstīts Bibliotekārā apkalpošana

Vai publiskās bibliotēkas pārvēršas par spēļu zālēm?

© Ligita Alika, 2012

Pēdējā laikā sabiedrībā izskan viedoklis par to, ka bibliotēkas pamazām aizstāj interneta spēļu zāles bērniem un pusaudžiem. Nevar noliegt, ka datorspēles ir viens no mērķiem, kas bērnus atved uz bibliotēku. Bet vai situācija tiešām ir tik drūma kā liekas?

Foto: Shawn Himmelberger

Attēls no Flickr.com izmantots saskaņā ar
Creative Commons licenci BY-NC-SA

Pirms dažiem gadiem Latvijas publiskās bibliotēkas pēkšņi no „pagājušā gadsimta” sliekšņa nokļuva interneta un moderno tehnoloģiju ērā. Ideja, ka bibliotēka piedāvā ne tikai drukātus materiālus, bet arī pieeju globālajam tīmeklim, krasi mainīja arī bibliotēku apmeklējuma mērķus. Iemesls, kādēļ datori nokļuva bibliotēkās, protams, nebija pārvērst bibliotēku spēļu zālē vai interneta kafejnīcā, bet gan sniegt pēc iespējas plašākam iedzīvotāju lokam iespēju iepazīt digitālo pasauli, veikt sociālo un izglītojošo funkciju. Taču bērni ir un paliek bērni – izklaides allaž pirmajā vietā. Gluži nemanot, vienas problēmas risinājums ir radījis jau citu problēmu. Jā, bērniem ir kur izpildīt mājas darbus, sameklēt informāciju projektiem un zinātniski pētnieciskajiem darbiem, apgūt jaunas datorprasmes, taču ir arī pavisam cits vilinājums, kas sauc viņus uz bibliotēku – iespēja bez maksas uzspēlēt datorspēli vai apmeklēt interneta vietni, kuru mājās vai skolā diez vai netraucēti var izpētīt. Nerunājot nemaz par bērniem – domājams, ka katrā bibliotēkā ir arī pieauguši pastāvīgie lasītāji, kas ierodas konkrētās stundās – kad „fermā” jānovāc raža. 🙂 Cik aktuāla ir šī problēma un kā ar to cīnīties?

Turpināt lasīšanu “Vai publiskās bibliotēkas pārvēršas par spēļu zālēm?”

Ierakstīts Bibliotekārā apkalpošana

Lūdzu klusumu – esam bibliotēkā!

© Elīna Sniedze, 2012

Ieejot bibliotēkā, mēs vienmēr cenšamies uzvesties klusi un pat izslēdzam savam mobilajam telefonam skaņu, bet rodas jautājums – KĀPĒC? Vai tā ir tikai kārtējā bibliotekāru iegriba? Varbūt manā bibliotēkā strādā dīvains bibliotekārs, kuram patīk sēdēt klusumā? Varbūt bibliotekāre ir veca un viņai nepatīk skaļi cilvēki, sevišķi jaunieši? Varbūt tas vienkārši ir stereotips un patiesībā bibliotekāri pieļauj skaļu uzvedību un runāšanu pa telefonu bibliotēkā?

1. attēls – Kādas skolas bibliotēkas kluba vajadzībām izveidota durvju kliņķa izkārtne

Uz visiem šiem jautājumiem atbilde ir NĒ! Tādēļ esmu apkopojusi nelielu skaidrojumu, kāpēc tad tomēr jāuzvedas klusi, kāpēc ir šāds nerakstīts (dažviet rakstīts) zelta likums.

Turpināt lasīšanu “Lūdzu klusumu – esam bibliotēkā!”