Posted in Bibliotēkzinātne un informācijas zinātne, Grāmatas, Grāmatniecība, Izglītība

Piecas grāmatas topošajam “infotīģerim”

© Kristina Papule, 2013


Daži izdevumi latviešu valodā, kurus tiešām ir vērts izlasīt (vai vismaz izlikties, ka esi lasījis), ja esi informācijas pārvaldības students.


1. grāmata: Informācijas lietotāja rokasgrāmata (sast. Iveta Gudakovska, 2001)

Informācijas lietotāja rokasgrāmata (2001)

Atslēgvārdi: informācijas meklēšana, informācijas iestādes, bibliotēkas

Īsumā: ļoti saistošs ievads informācijas un bibliotēku pasaulē.

Kāpēc ir vērts izlasīt: šajā grāmatā nav nekā īpašā, izņemot to, ka tajā tiešām var atrast visu, kas ir jāzina topošajam “informācijas tīģerim”: sākot ar jautājumu “Kas ir bibliotēkas un kādas tās ir?” un beidzot ar UDK klasifikāciju, bibliotēku informācijas sistēmām un darbu ar informācijas avotiem. Pateicoties šim izdevumam var uzzināt arī galvenos faktus par bibliotēku tipoloģiju, citu informācijas iestāžu pakalpojumiem un Latvijas bibliotēku vēsturi. Vienkārša valoda un koncentrēts izklāsts padara to par “must have” ne tikai informācijas pārvaldības 1. kursa studentiem, bet arī jebkuram jaunietim, kas apgūst informācijas meklēšanas, lietošanas un izmantošanas pasauli. Turklāt, lai iepazītos ar šīs grāmatas saturu, nemaz nav jāiet uz bibliotēku: tā ir pilnīgi brīvi pieejama Latvijas Universitātes tīmekļa vietnē.

Citāts: “Bibliotēkas var salīdzināt ar konfektēm. Tās var būt dažāda veida un lieluma, bet, tāpat kā konfekšu kopējais apzīmējums ir saldumi, visām bibliotēkām ir vienots mērķis – vākt un izplatīt informāciju katram, kam tā ir nepieciešama.” (1, 4.lpp)

(Vēl 4 grāmatas)

Posted in Bibliotēkzinātne un informācijas zinātne

Un bibliotekārs tapa sieviete

© Sanita Malēja, 2013

Femīnais bibliotekāra stereotips ir plaši pazīstams ne tikai amerikāņu popkultūrā, bet arī Latvijā (kur priekšstati patiesi arī balstās skaitļos). Ne mazums bibliotēkzinātnes pētījumu ir balstīti pieņēmuma apstiprināšanā par dzimuma ietekmi uz informācijas pakalpojumiem, profesijas izvēli, sniegumu, atalgojumu u.c. Taču šoreiz ne par sekām, bet gan sākumu Amerikā.

Djūijs sniedz iespēju sievietēm

Melvils Djūijs tiek dēvēts par Amerikas bibliotēku pionieri, kurš “vainojams” pie straujās bibliotekāra profesijas attīstības 20. gadsimta sākumā. Lai gan vislabāk viņš ir zināms kā Djūija decimālās klasifikācijas sistēmas izstrādātājs, līdztekus jāmin viens no viņa ievērojamākajiem devumiem – iniciatīva atvērt bibliotekāru skolu tagadējā Kolumbijas Universitātē 1887. gadā. Darbu toreizējā Kolumbijas koledžā Djūijs bija uzsācis tikai dažus gadus iepriekš – laikā, kad sievietes izglītoties varēja vienīgi īpašās sieviešu koledžās (1). Viņa pirmajā izveidotajā bibliotekāru klasē pieteicās 20 cilvēki, no kuriem 17 bija sievietes. Lai gan šis devums ir atzīstams, interesanti ir iemesli, kādēļ Djūijs tik ļoti iestājās par bibliotekārēm-sievietēm. Vai viņam tiešām rūpēja sieviešu tiesības uz izglītību un darbu?

Melvils Djūijs jaunībā

Nenoliedzami viņš uzskatīja, ka sievietes ir labi piemērotas amatam, jo spēja salasāmi un glīti rakstīt, aizpildīt kartītes, viņas bija pacietīgas un spēja ilgstoši sēdēt, kā arī neradīja liekus sarežģījumus (2). Šie kalpoja par Djūija trīs galvenajiem oficiālajiem argumentiem, pamatojot nepieciešamību ielaist sievietes bibliotekāra profesijā. Taču izrādās, ka Djūijam ir bijusi palaidņa reputācija, par ko liecināja sūdzības par centieniem pieskarties un skūpstīt savas kolēģes – sievietes. Šīs viņa personības šķautnes detalizēti ir aprakstītas viņa biogrāfijā „Nevaldāmais reformators: Melvila Djūija biogrāfija” (kurā daļēji var ieskatīties Google Books). Karjeras laikā viņam ir nācies atkāpties no vairākiem augstiem amatiem, ne tikai seksuāla rakstura pārkāpumu, bet arī rasistiskās un antisemītiskās attieksmes dēļ. 1906. gadā viņš pat tika padzīts no viņa paša dibinātās Amerikas Bibliotēku asociācijas (American Library Association, ALA), kad grupiņa sieviešu bibliotekāru sūdzējās par Djūija uzmākšanos konferenču laikā (1). 1876. gadā ALA dibināja 103 cilvēki – 13 sievietes un 90 vīrieši, Djūijs to starpā. Te var minēt interesantu faktu – arī slavenais mīlētājs (un bibliotekārs) Kazanova 13 savas dzīves labākos gadus aizvadīja, strādājot pie kāda vācu izcelsmes grāfa, Bohēmijas reģionā tagadējā Čehijas teritorijā.

Grupas foto: ALA 21. gadskārtējā konference, kas notika Atlantā no 1899. gada 8. līdz 13. maijam un pulcēja vairāk nekā 200 bibliotekāru no visas Amerikas.
Vidū ar bārdu Melvils Djūijs.

Continue reading “Un bibliotekārs tapa sieviete”

Posted in Bibliotēkzinātne un informācijas zinātne

Bibliotēka ir sociālais tīkls

© Sanita Malēja, 2013

Ieskatoties Bibliotēku likumā, redzam, ka krājuma veidošana un uzturēšana ir pasludināts par galveno bibliotēku uzdevumu. Bet kam gan būtu vajadzīgas bibliotēkas, ja tās veiktu tikai likumā noteiktās funkcijas? Ko bibliotēkas reāli dara, lai izdzīvotu un attaisnotu savu esību (lasi – piešķirto finansējumu)?

Bibliotēka ir informācijas, kultūras, zināšanu un sociālais centrs. Sabiedrībā bibliotēka ir kultūras vērtību nesēja. Ja paskatāmies kultūras kanonā – tas atspoguļo visdažādākās Latvijas kultūrai raksturīgās vērtības, kas apkopotas septiņās nozarēs. To vidū ir ne tikai literatūra [par un ap kino, mūziku, skatuves mākslu, tautas tradīcijām u.c.], bet arī kino, mūzika, skatuves māksla, tautas tradīcijas u.c. Tas, kā bibliotēkas kā kultūras vērtību nesējas, tiek galā ar šo bagātību nodošanu sabiedrībai informācijas pārpilnajā laikā ir cits stāsts. Taču nenoliedzami ir bibliotēku centieni būt aktuālām tā, lai viņu darbība tiktu atzīta ne tikai par interesantu, bet arī auglīgu esam. Tā, lai sabiedrības acīs bibliotēkas viennozīmīgi atspoguļotu starp bibliotekāriem tik daudzkārt citēto Raiņa atziņu “pastāvēs, kas pārvērtīsies”.

Community Day: Reopening the Ancient and Medieval Galleries at the RISD Museum.

Attēls “Community Day” izmantots saskaņā ar
Creative Commons licenci BY-NC-ND

Mēs dzirdam no bibliotekāriem visapkārt, ka bibliotēka jau sen vairs nav grāmatu apmaiņas punkts, ka papildus tiešajām krājuma apstrādes funkcijām tiek nodrošinātas iespējas izzināt, pulcēties un biedroties. Ātrumā mēģinot apkopot bibliotēku reāli veicamos darbus, sanāk šādi: apstrādāt krājumu, apkalpot lietotājus, nodrošināt pieeju internetam, organizēt tikšanās ar rakstniekiem, nodrošināt iespēju apgūt rokdarbus un valodas, organizēt izglītojošas lekcijas, seminārus un citus pasākumus, veidot izstādes, dalīties ar saviem ceļojumu iespaidiem un aicināt to darīt citus utt.

Un tomēr, ja pamēģinām skatīties uz bibliotēku ne kā uz vietu, kas nodrošina vienīgi pakalpojumus vai apstākļus cilvēku darbībai, izklaidei vai informācijas ieguvei? Nekas no tā nebūtu iespējams, ja nebūtu sabiedrības (kopienas) jeb cilvēku, kas to apmeklētu. Veicot augstākminētos uzdevumus, bibliotēka nefunkcionē kā institūcija, bet gan kā dzīvs organisms. Nepārtrauktā kustībā tiek savienoti, izjaukti un apvienoti kopienās cilvēki un to intereses, veidojot sociālos tīklus un būvējot bibliotēku kā Vienu.

Continue reading “Bibliotēka ir sociālais tīkls”

Posted in Bibliotēkzinātne un informācijas zinātne, Grāmatniecības vēsture

17. lappuses noslēpums

© Kristina Papule, 2012

Kā jau katrā profesionālajā jomā, bibliotekārajā darbā ir savi sīkumi, kuru nozīme nav skaidra ne tikai cilvēkiem no malas, bet dažkārt arī pašiem mūsu profesijas pārstāvjiem. Viens no šādiem klasiskajiem piemēriem ir noteikums iespiest zīmogu ar bibliotēkas nosaukumu grāmatas 17. lappusē.

Tiem, kuri man netic, piedāvāju pašiem pārliecināties par šo mistisko faktu:

Grāmatas no vairākām RCB filiālbibliotēkām: sazvērestības teorijas pieradījums
ir redzams ar neapbruņoto aci

Uzreiz jāatzīmē: šī tradīcija ir raksturīga ne tikai Latvijas bibliotēkām. Līdzīgi grāmatu uzskaites un apstrādes noteikumi ir Krievijā un dažās citās Eiropas valstīs (piemēram, Zviedrijā), un tie ir oficiāli apstiprināti attiecīgajos metodiskajos noteikumos. Taču nekur netiek dots loģisks paskaidrojums, kāpēc jāpievērš īpaša uzmanība tieši 17. lappusei un kas notiks, ja bibliotekārs tomēr izvēlēsies kādu citu vietu zīmogam.

Numeroloģijas teorijā skaitlis 17 ir saistīts ar nemirstību, mieru, mīlestību un garīgo izaugsmi. Protams, tas viss ir ļoti jauki, taču tam nav nekādas saistības ar realitāti.

Īstenībā, viss ir daudz vienkāršāk…