Posted in Jauno speciālistu kustība, Pasākumi, Pieredzes apmaiņa, Semināri

Aizvadīts Starptautiskais Baltijas valstu jauno bibliotekāru seminārs Tallinā

Starptautiskajā Baltijas valstu jauno bibliotekāru seminārā (International Seminar for Young Librarians from Baltic Countries), kurš norisinājās 27.–28. jūnijā Tallinā, Igaunijā, Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) Jauno speciālistu sekciju (JSS) pārstāvēja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes bakalaura studiju programmas “Informācijas pārvaldība” 2. kursa studente Alise Klauža un “Bibliotēkzinātne un informācija” 2. kursa maģistrante un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves bibliotekāre Antra Upeniece. Šī gada seminārs bija veltīts tēmai “Kas ir bibliotekārs?” (Who is a librarian).

Foto: A. Upeniece

Seminārs norisinājās Tallinas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā (Tallinna Ülikooli Akadeemiline Raamatukogu). To rīkoja Igaunijas Bibliotekāru biedrības Jauno speciālistu klubs (Eesti Raamatukoguhoidjate Ühing (ERÜ) Noorteklubi), kurš oficiāli savu darbību sācis 2014. gadā. Semināru vadīja Jana Tonisone (Jaana Tõnisson; Tallinas Universitātes sabiedrisko attiecību speciāliste un Igaunijas Jauno speciālistu kluba valdes locekle).

Tallinas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka. Foto: A. Upeniece

Semināra pirmajā dienā, 27. jūnijā, Tallinas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā Baltijas valstu jaunie speciālisti vispirms savstarpēji iepazinās, tādējādi noskaidrojot gan iegūto bibliotekāro izglītību un ceļu uz to, gan karjeras ceļu bibliotēku sfērā, kā arī mīļāko krāsu, vai ir mājdzīvnieki, bērni, vīrs. Pierādījās, ka katrs no dalībniekiem ir atšķirīgs un ieguvis savu neatkārtojamo dzīves pieredzi – kādai mājdzīvnieki ir augi, cita piedalās suņu šovos, vēl kāda nav bibliotekārs, bet plāno par tādu kļūt.

Starptautiskā Baltijas valstu jauno bibliotekāru semināra dalībnieces. Foto: Maris Nool

Dalībnieki iepazīstināja klātesošos ar pārstāvēto bibliotekāru biedrību darbību pēdējo divu gadu laikā un ieskicēja nākotnes ieceres. Latvijas jaunie speciālisti stāstīja par konferenci “4CanGurus”, ikgadējo akciju “LibdayLV”, e-grāmatas projektu “Librarians Around the World” un ieskicēja LBB JSS biedru semināru aktivitātes, kā arī pastāstīja neaudz par LBB JSS darbības aizsākumiem.

Atsevišķa semināra daļa tika veltīta bibliotēkas termina izpratnei dažādās valodās. Latviešu un lietuviešu valoda to aizguvusi no ārzemēm kā kalkus, kamēr igauņi radījuši savu terminu “raamatukogu” (burtiskā tulkojumā: grāmatu krātuve). Daļa sarunas veltīta stereotipiem, kurus grāmatu krātuves tēls nepalīdz lauzt. Arī bibliotekāra tēls kā cilvēks, kurš lasa grāmatas, lai gan patiesībā tas ietver daudzas un dažādas funkcijas, kuras nav iespējams tik vienkārši aprakstīt, jo bibliotekārs var vienlaicīgi būt kataloģizētājs, pasākumu organizators, grāmatvedis un IT speciālists, kā arī sociālais darbinieks un informācijas centra vadītājs. No kura brīža bibliotekārs kļūst par orķestra vadītāju, un kā saukt bibliotēkas darbiniekus, kuri tiešajā nozīmē nav bibliotekāri? Bet arī tie mēdz veikt bibliotekāro darbu.

Dienas noslēgumā Jana Tonisone novadīja ekskursiju Tallinas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā, kura ir viena no pirmajām bibliotēkām Igaunijā, kurā pieejamas nakts lasītavas. Bibliotēkā ir automatizētā cilvēku uzskaites sistēma, kas ar lāzera palīdzību reģistrē katru bibliotēkas apmeklētāju. Diemžēl kopš lāzeru uzstādīšanas bibliotēkas telpās uz dzīvi ir apmetušies pāris tūkstoši lasītāju.

Foto: A. Upeniece

Lai gan Tallinas Universitātes Akadēmiskajai bibliotēkai ir varens grāmatu krājums, tomēr tas vairs netiek tik aktīvi papildināts ar iesietajiem darbiem. Bibliotēka aktīvi iepērk grāmatu digitālās kopijas, kuras ir pieejamas bibliotēkā lasīšanai uz vietas – tādējādi ietaupot gan telpu, gan sniedzot lasītājiem pašu jaunāko literatūru un pētījumus.

Tallinas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā pieejamas padomju laikā aizliegto darbu kartotēkas, aizliegto autoru saraksti un pamatojums, kāpēc nav lasāms, kā arī izsūtīšanas saraksti. Bibliotēka piedāvā telpas dzimtas pētniecībai un zinošus bibliotekārus, kas palīdzēs atrast pazudušos radiniekus. Foto: A. Upeniece
Foto: A. Upeniece

Grāmatu krātuvē grāmatas tiek kārtotas to ienākšanas secībā. Šī bibliotēka ir viena no tām, kas saņem obligāto eksemplāru, tai skaitā bērnu literatūru – bibliotēkā nav bērnu lasītavas, un par bibliotēkas lasītāju var kļūt no 16 gadu vecuma.

Alise Klauža kopā ar eksponātu Medicīnas un sporta lasītavā. Foto: A. Upeniece

Otrā semināra diena, 28. jūnijs, turpinājās Tallinas Universitātes bibliotēkā, kur dalībnieki apsprieda tādas neordināras idejas bibliotekārajā darbā kā sēklu bibliotēka, aplikācija “TartuFic”, interaktīva bibliotēkas parka vietnes izveide, kur var uzzināt par katru dzīvnieku, putnu un kukaini – kas tas ir, kur dzīvo un ko labprātāk ēd. Tiek secināts, ka bibliotekāri ir ļoti radoši un spēj piesaistīt visa vecuma lasītājus un tos arī pārsteigt ar jaunām un inovatīvām idejām.

Foto: A. Upeniece

Atvērtajā mikrofonā (Open mic) dalībnieki runāja par dažādām tēmām, tai skaitā, kā tas ir staigāt pa mežu vienam ar nazi un kaut ko griezt, līdzīgi kā bibliotekārajā darbā – ar to var saprast daudz un dažādas lietas un personas. Bibliotekārs  dara lietas (librarian does stuff), kā rezultātā tika nonākts pie secinājuma, ka bibliotekārus nepieciešams pārkristīt par “stuffierian’’ (Alises Klaužas ideja) jeb personām, kas dara nepieciešamās lietas, lai cik pārsteidzoši dažādas tās arī nebūtu.

Semināra noslēgumā dalībnieki devās uz Igaunijas Nacionālo bibliotēku (Eesti Rahvusraamatukogu). Ekskursiju vadīja viena no semināra dalībniecēm Helēna Karja (Heleen Karja; Igaunijas Nacionālās bibliotēkas Informācijas un referenču centra vadītāja).

Igaunijas Nacionālā bibliotēka – celta viduslaiku pils noskaņās, ņemot vērā bibliotēkas funkcijas un lasītāju vajadzības. Foto: A. Upeniece
Igaunijas Nacionālās bibliotēkas telpas ir gaišas un mājīgas. Ik pa laikam lasītāji tiek pārsteigti ar izstādēm vai krāsainām instalācijām. Foto: A. Upeniece
Grāmatu transportēšanas iekārta Igaunijas Nacionālajā bibliotēkā stiepjas caur visiem bibliotēkas stāviem. Lai veiktu vienu riņķi, piemēram, no pirmā līdz pirmajam stāvām, ir nepieciešamas aptuveni 15 minūtes. Šādas iekārtas ir grūti uzturēt un Igaunijā šī ir vienīgā. Foto: A. Upeniece
Izstāde Igaunijas Nacionālajā bibliotēkā veltīta Igaunijas Dziesmu un deju svētkiem. Izstādes noformēšanai izmantots kartons gan dekoratīvi, gan kā mēbeles – ekonomiski un daudzfunkcionāli. Foto: A. Upeniece
Atsevišķās telpās Igaunijas Nacionālajā bibliotēkā nevar ne tikai ēst vai runāt pa telefonu, bet arī vispār sarunāties. Ir trīs veidu lasītavas: mēmās, čukstu un tādas, kurās var runāt. Foto: A. Upeniece

Nākamais Baltijas jauno speciālistu seminārs norisināsies Latvijā, bet tikmēr visi esam laipni aicināti ciemoties Igaunijā!

Semināra prezentācija par LBB JSS aktivitātēm.

Dalību seminārā atbalsta: Latvijas Bibliotekāru biedrība, Valsts kultūrkapitāla fonds

Informāciju sagatavoja:
LU SZF studente un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves bibliotekāre
Antra Upeniece

Advertisements
Posted in Articles in English, Konferences, kongresi, simpoziji

Library Love Stories

Would you fall in love in a library? Can a place of culture, knowledge and information be a place of passion?

The IFLA New Professionals Special Interest Group (NPSIG) and Management and Marketing Section is seeking proposals for papers to be presented at a two-hour session at the next IFLA General Conference on 24-30 August 2019 in Athens, Greece.

Saistīts attēls
Attēls no @ffdesignermag

During the 2-hour session, we would like to address four main issues:

  1. Love among users – Are some libraries more suited for people to meet and fall in love? Can libraries and librarians play a role as cultural matchmakers in the community? Can our collections help our users with their love life?
  2. Love among librarians – Have you ever fallen in love with a colleague? How should managers deal with a couple in their team? How important are passion and desire in professional relationships?
  3. Love between librarians and library users – Can we fall in love on both sides of a reference desk?
  4. How do we manage unwanted wooing in the library? When does it become harassment and how do we deal with these situations to protect our staff and patrons? This is a serious issue and it is probably time for us all to address it frankly.

We would like to address these issues traditionally, through a call for papers and an international survey, from the point of view of sociology, geography and library sciences. Whilst this sounds like a fun topic, human relationships can be very complicated and we want to address these questions professionally and respectfully.

Nevertheless, the topic is an opportunity to challenge the conventions of IFLA sessions, for instance through a visual performance or a participatory event. We are seeking proposals for 7 lightning talks (~6 minutes each) aimed at igniting lively discussions among the audience: share your stories, thoughts, images, films and experiments with us!
Read the complete call here and submit your paper proposal before March 15th to npsig.ifla@gmail.com!

Posted in Jauno speciālistu kustība, Pasākumi, Pieredzes apmaiņa, Semināri

Starptautiskais Baltijas valstu jauno bibliotekāru seminārs Viļņā

© Aiga Pīķe, Itija Vespere, 2018

Starptautiskajā Baltijas valstu jauno bibliotekāru seminārā (International Seminar for Young Librarians from Baltic Countries), kurš norisinājās 20.–21. augustā Viļņā, Lietuvā, Latvijas Bibliotekāru biedrības Jauno speciālistu sekciju pārstāvēja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes studiju programmas “Informācijas pārvaldība” 3. kursa studente un Rīgas Centrālās bibliotēkas vecākā bibliotekāre Aiga Pīķe un Kuldīgas Galvenās bibliotēkas vecākā bibliotekāre darbā ar interneta pakalpojumiem Itija Vespere. Šī gada seminārs bija veltīts darba motivācijas tēmai.

Semināra pirmajā dienā, 20. augustā, Lietuvas Nacionālajā bibliotēkā Baltijas valstu jaunie speciālisti prezentēja savus referātus un pētījumus. Latvija pārstāvēta ar prezentāciju “Latvian Libraries: Through Eyes of Young Librarians. The Case Study of Riga Central Library and Kuldiga Main Library”, kurā salīdzinātas pilsētu un reģionālo bibliotēku priekšrocības, trūkumi un nākotnes iespējas. No citu prezentācijām iegūti priekšstati par sava sapņu darba radīšanu, izaicinājumu meklēšanu, Igaunijas Bibliotekāru biedrības Jauno profesionāļu kluba aktivitātēm (Estonian Librarians Associations Young Professionals Club) un citām tēmām. Jaunajiem speciālistiem no Igaunijas un Latvijas bija iespēja doties apskatīt Lietuvas Nacionālās bibliotēkas krāšņumu, kā arī apmeklēt Viļņas Centrālās bibliotēkas Naujoji filiāli.

Lietuvas Nacionālā bibliotēka ir atvērta ikvienam apmeklētājam, tā piedāvā dažādas iespējas – grāmatu izsniegšanu uz mājām, speciālu darbnīcu bērniem un jauniešiem, darba telpu īri par samaksu, kurām piekļuve nav pat bibliotēkas personālam, kinoteātri un vēl daudzas citas.

foto 01
Lietuvas Nacionālā bibliotēka

foto 02
Lietuvas Nacionālo bibliotēku izdaiļo mākslinieces Jolitas Vaitkutes (Jolita Vaitkutė) veiktā mākslas instalācija “Nomodā no grāmatām” (Pabudę iš knygų).

foto 02-1
Grāmatu izsniegšanas un nodošanas pašapkalpošanās automāti.

foto 02-2
Grāmatu izsniegšanas un nodošanas pašapkalpošanās automāti.

foto 03.jpeg
Darbnīca (makerspace) bērniem un jauniešiem, kurā veidot dažādas lietas.

Viļņas Centrālās bibliotēkas Naujoji Viļņas (Naujosios Vilnios) filiālē pēc remonta kā savus pirmos viesus pirms atkalatvēršanās uzņēma Baltijas jaunos speciālistus. Šajā bibliotēkā ir izveidota speciāla multisensoru un sajūtu istaba bērniem, kurā iespējams pielietot visas maņas, lai atslābinātos, pārvarētu bailes un mācītos. Bibliotēka bērniem piedāvā datorspēli “Atklātības s@la bērnam un ģimenei” (Atvirumo s@la vaikui ir šeimai), kurā ietverti arī biblioterapijas elementi. Spēlē bērni var izveidot savu virtuālo tēlu kādu vien vēlas un atklāti pārrunāt problēmjautājumus ar vienaudžiem un speciālistu.

foto 04
Atjaunotās Viļņas Centrālās bibliotēkas Naujoji filiāles lasītava.

foto 05
Īpaši veidotā multisensoru istaba bērniem.

Semināra otrajā dienā, 21. augustā, tika apmeklēta Viļņas Rajona publiskās bibliotēkas (Vilniaus apskrities Adomo Mickevičiaus viešoji biblioteka) esošās telpas un bibliotēkas jaunā ēka (kas atrodas tieši blakus). Tā tiek renovēta jau 15 gadus, bet drīz jaunās telpas būs gatavas un pieejamas lasītājiem. Izcils piemērs kā senā un aizsargājamā ēkā var iekārtot modernu bibliotēku. Savukārt, pirms pieciem gadiem tika atvērta Viļņas Rajona publiskās bibliotēkas jaunā Bērnu un Jauniešu bibliotēka.

foto 06
Jaunā Viļņas Rajona publiskā bibliotēka.

foto 07
Viļņas Rajona publiskās bibliotēkas jaunā Bērnu un Jauniešu bibliotēka.

Pēc bibliotēku apmeklējuma viesojāmies Lietuvas Nacionālajā vēstures muzejā, kur gida pavadībā iepazinām Lietuvas un Viļņas vēsturi.

Baltijas valstu jauno bibliotekāru seminārs notika jau 5. reizi. Šādu Baltijas semināru ciklu jaunajiem speciālistiem aizsāka LBB Jauno speciālistu sekcija 2014. gadā. Nākamgad šis seminārs paredzēts Igaunijā.

Paldies par atbalstu LBB, Lietuvas bibliotekāru biedrībai un Valsts Kultūrkapitāla fondam!

LBB_logoLBD_logotipas-spaudai    krasainais_logo

Posted in Izglītība

Iespēja pieteikties praksei un pētniecībai ASV

Līdz 2. aprīlim esošie studenti vai nesenie augstskolu absolventi, kā arī pētnieki aicināti pieteikties Baltijas-Amerikas Brīvības Fonda (BAFF) stipendijām un atbalsta programmām, kas sniedz iespēju papildināt profesionālās zināšanas, paplašināt kontaktu loku starptautiskā vidē un iepazīt ASV kultūru. BAFF programmas piedāvā iespēju gūt starptautisku pieredzi jebkurā izvēlētajā jomā.

Bilde BAFF stipendijas

Profesionālās prakses programma paredz mērķtiecīgiem augstskolu studentiem un absolventiem doties uz ASV, lai 6 – 12 mēnešus strādātu kādā no Amerikas uzņēmumiem. Programmas dalībnieki saņem pilna apmēra stipendiju, kas iekļauj visu nepieciešamo atbalstu – ceļa izdevumu segšanu, veselības apdrošināšanas izmaksas, līdzekļus ikdienas tēriņiem. Katram dalībniekam individuāli tiek piemeklēta viņa interesēm, zināšanām un karjeras plāniem atbilstoša prakses vieta.

Pētniecības programma sniedz finansējumu pētniekiem un zinātniekiem, kas vēlas veikt pētījumus ASV universitātēs vai pētniecības centros. Pieejamais finansējums vienam projektam ir līdz 60 000 ASV dolāru gadā, zinātnieki uz ASV var ņemt līdzi ģimenes locekļus, kā arī programmas laikā piedalīties divās konferencēs. Pētniecības programmas ilgums ir no sešiem līdz divpadsmit mēnešiem.

Būtiskākie kritēriji, izvēloties stipendiātus, ir kandidātu motivācija un skaidra nākotnes vīzija, vēlēšanās gūt starptautisku profesionālo pieredzi, kā arī labas angļu valodas zināšanas. Piesakoties programmām līdz aprīlim, stipendiju ieguvēji uz ASV dosies šī gada rudens pusē. Dalība Baltijas-Amerikas Brīvības Fonda programmās ir bez maksas, stipendiātus izvēloties konkursa kārtībā.

Baltijas-Amerikas Brīvības Fonds darbojas Baltijas valstīs kopš 2010. gada rudens, finansējot jau 370 programmu dalībniekus. Fonda misija ir stiprināt saikni starp ASV un Igauniju, Latviju un Lietuvu, īstenojot izglītības un apmaiņas programmas, kas vērstas uz ekonomisko izaugsmi un reģiona attīstību.

Plašāks ieskats par konkursa nosacījumiem un pieteikšanās stipendijām BAFF mājaslapā.

Kontaktinformācija:
Ilze Bembere
BAFF stipendijas Latvijā
e-pasts: ibembere@ciee.org
tel. 67035270