Posted in Izglītība

Iespēja pieteikties praksei un pētniecībai ASV

Līdz 2. aprīlim esošie studenti vai nesenie augstskolu absolventi, kā arī pētnieki aicināti pieteikties Baltijas-Amerikas Brīvības Fonda (BAFF) stipendijām un atbalsta programmām, kas sniedz iespēju papildināt profesionālās zināšanas, paplašināt kontaktu loku starptautiskā vidē un iepazīt ASV kultūru. BAFF programmas piedāvā iespēju gūt starptautisku pieredzi jebkurā izvēlētajā jomā.

Bilde BAFF stipendijas

Profesionālās prakses programma paredz mērķtiecīgiem augstskolu studentiem un absolventiem doties uz ASV, lai 6 – 12 mēnešus strādātu kādā no Amerikas uzņēmumiem. Programmas dalībnieki saņem pilna apmēra stipendiju, kas iekļauj visu nepieciešamo atbalstu – ceļa izdevumu segšanu, veselības apdrošināšanas izmaksas, līdzekļus ikdienas tēriņiem. Katram dalībniekam individuāli tiek piemeklēta viņa interesēm, zināšanām un karjeras plāniem atbilstoša prakses vieta.

Pētniecības programma sniedz finansējumu pētniekiem un zinātniekiem, kas vēlas veikt pētījumus ASV universitātēs vai pētniecības centros. Pieejamais finansējums vienam projektam ir līdz 60 000 ASV dolāru gadā, zinātnieki uz ASV var ņemt līdzi ģimenes locekļus, kā arī programmas laikā piedalīties divās konferencēs. Pētniecības programmas ilgums ir no sešiem līdz divpadsmit mēnešiem.

Būtiskākie kritēriji, izvēloties stipendiātus, ir kandidātu motivācija un skaidra nākotnes vīzija, vēlēšanās gūt starptautisku profesionālo pieredzi, kā arī labas angļu valodas zināšanas. Piesakoties programmām līdz aprīlim, stipendiju ieguvēji uz ASV dosies šī gada rudens pusē. Dalība Baltijas-Amerikas Brīvības Fonda programmās ir bez maksas, stipendiātus izvēloties konkursa kārtībā.

Baltijas-Amerikas Brīvības Fonds darbojas Baltijas valstīs kopš 2010. gada rudens, finansējot jau 370 programmu dalībniekus. Fonda misija ir stiprināt saikni starp ASV un Igauniju, Latviju un Lietuvu, īstenojot izglītības un apmaiņas programmas, kas vērstas uz ekonomisko izaugsmi un reģiona attīstību.

Plašāks ieskats par konkursa nosacījumiem un pieteikšanās stipendijām BAFF mājaslapā.

Kontaktinformācija:
Ilze Bembere
BAFF stipendijas Latvijā
e-pasts: ibembere@ciee.org
tel. 67035270

Advertisements
Posted in Grāmatas

Par medijpratību bibliotēkās!

© Aiga Grēniņa, 2017

Dzīvojam laikā, kad ir pa brīdim kaut kur tiek minēta kāda pratība: informācijpratība, finanšu pratība, digitālā pratība, veselības pratība un tā tālāk un tā joprojām. Latvijā starp visām pratībām pēdējā laikā arvien biežāk parādās arī medijpratība. Tas saistīts ar to, ka 2016. gada novembrī valdība akceptēja Kultūras ministrijas izstrādāto dokumentu Latvijas mediju pamatnostādnes 2016.–2020. gadam.

Medijpratībai kā jau vairumam mūsdienu terminu, ir daudz definīciju. Atsaucoties uz Skandināvijas pētnieku secinājumiem – galvenais un kopīgais tām visām ir kritiskās domāšanas prasmes un to attīstīšana (Wadbring & Pekkala, 2017). Turpinājumā vēlos medijpratības būtību skaidrot, vadoties no ASV medijpratības ekspertes Džūlija Smitas pieredzes. Viņa par medijpratības jautājumiem sabiedrību izglīto jau kopš 1997.gada, bet vēl joprojām bieži nākas skaidrot, ko nozīmē medijpratība.

Tad viņa saka: «es mācu cilvēkiem kritiski raudzīties uz medijiem, ko viņi izmanto. Kā tos novērtēt, kritizēt un analizēt, nebūt kā aitām un akli ticēt visam, bet domāt pašiem ar savu galvu. Veikt pārdomātus un gudrus lēmumus par to, ko pirkt, par ko balsot un neticēt stereotipiem, kas parādās mediju saturā» (Smith, 2015, p. 5).

Ceru, ka tikko izdotais izdevums «Ceļojums medijpratībā. Idejas nodarbībām ar bērniem bibliotēkās» Latvijas bibliotekāriem palīdzēs radīt savu izpratni par medijpratību un sniegs praktiskas idejas, kā runāt ar bērniem par medijpratību. Metodiskajā materiālā īpaša loma pievērsta grāmatai kā medijam, jo lasītprasme un lasītprieks ir tieši saistāmi ar kritiskās domāšanas, satura izvērtēšanas, atstāstīšanas un jautāšanas prasmju attīstīšanu.

Att

Continue reading “Par medijpratību bibliotēkās!”

Posted in Vispārīgi raksti

Jaunieši projekta “Latvijas nākotne … Eiropā” ietvaros paredzēs Latvijas nākotni Eiropā līdz 2030.gadam

© Uldis Šalajevs, 2017

Briselē: Vidzemnieks, mecenāts un starptautiskās organizācijas “ONE” Jaunatnes vēstnieks Beļģijā Uldis Šalajevs ir izsludinājis Latvijas mēroga eseju konkursu “Latvijas nākotne … Eiropā” jauniešiem. Eseju konkursā tiek aicināti piedalīties visi jaunieši – neatkarīgi  no tā, kur viņi šobrīd mācās, strādā, dzīvo – gan Latvijā, gan arī ārpus tās. Labākajiem eseju autoriem konkursa žūrija pasniegs diplomus un vērtīgas balvas.

Jaunieši, vecumā līdz 35 gadiem, tiek aicināti uzrakstīt un iesniegt līdz š.g. 30. novembrim argumentētu eseju – kurā no 3000 līdz 5000 vārdu – par to, kāda būs Latvijas loma un kā tā attīstīsies jaunajā Eiropas Savienības (ES) valstu saimē līdz 2030. gadam, ņemot vērā Lielbritānijas izstāšanos no 28 valstu ES 2019. gadā. Esejas autoram, īsumā raksturojot problēmas Latvijā Eiropas Savienības kontekstā, pēc saviem ieskatiem jāpiedāvā konkrētus priekšlikumus šo problēmu risināšanā, rēķinoties ar Baltajā grāmatā par Eiropas nākotni piedāvāto scenāriju ieskicējumus. Esejai jābūt autora paša oriģināldarbam un tā nedrīkst būt iepriekš publicēta.

Projekts_LatvijasNakotneEiropa2030_plakats_A3_180917 (2)-1

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Ž.K.Junkers, uzrunājot Eiropas Parlamenta deputātus Strasbūrā š.g. 13. septembrī norādīja, ka “Es vēlējos uzsākt procesu, kurā Eiropas iedzīvotāji paši nosaka savu ceļu un savu nākotni.” Komisijas vadītājs Junkers uzsvēra, ka “tiem, kuri vēlas veidot mūsu kontinenta nākotni, būtu labi jāizprot un jāciena mūsu kopīgā vēsture. Tas ietver arī šīs četras [Igaunija, Latvija, Lietuva un Rumānija] valstis – Eiropa bez tām nebūtu vienots veselums.” un “mums jau šodien ir jāsagatavojas rītdienas [Eiropas] Savienībai.”

Laika posmā no š.g. 1. decembra līdz 2018. gada 31. janvārim iesniegtās esejas vērtēs Andrejs Pildegovičs, Latvijas Ārlietu ministrijas Valsts sekretārs; Ilze Juhansone, Eiropas Komisijas ģenerālsekretāra vietniece; Irina Pilvere, Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore; Zita Lunde, portāla TVNET galvenā redaktore; un projekta “Latvijas nākotne … Eiropā..” idejas autors un tā vadītājs, “ONE” Jaunatnes vēstnieks Beļģijā un mecenāts Uldis Šalajevs.

Continue reading “Jaunieši projekta “Latvijas nākotne … Eiropā” ietvaros paredzēs Latvijas nākotni Eiropā līdz 2030.gadam”

Posted in Bibliotēkas

Artotēkas – alternatīvā bibliotēku realitāte Latvijā: interpretācijas, iespējas un izaicinājumi

© Daina Miķelsone, 2017 | Saulkrastu novada bibliotēkas vecākā bibliotekāre-bibliogrāfe (speciāli LBB JSS)

Mēs visi nemitīgi zaudējam kaut ko sev svarīgu, – svarīgus gadījumus,
svarīgas iespējamības, neatkārtojamas emocijas. Tā ir viena no dzīves jēgām.
Bet mums galvā, es tā iedomājos, ka galvā, ir maza istaba,
kur mēs šīs atmiņas glabājam. Kā bibliotēkas krātuve.
Lai mēs saprastu paši savu sirdi, mums visu laiku
jāpievieno jaunas kataloga kartītes. Tā jāuzkopj, jāvēdina,
jānomaina vāzēs ūdens. Citiem vārdiem sakot,
tu mūžīgi dzīvosi pats savā, privātajā bibliotēkā.

Haruki Murakami, Kafka liedagā

Mainīgums un ekstraversija ir šī gadsimta raksturlielumi. Uz vietas nestāv nekas, un, pat ja šķiet nekustāmies, tad tikai tāpēc, ka nespējam virzību aptvert, netiekam tai līdzi vai izliekamies, ka tādas nav. Un ir jāskatās, plaši atvērtām acīm, ar dedzīgu sirdi un saviļņotu prātu. Rūpīgi, impulsīvi un dinamiski jāseko izmaiņām gan pasaules, gan domu kartēs – tieši šīs aksiomas ir skatpunkti un dominantes, kas caurvij laikmetu, cilvēku, attiecības, simbolus un vērtības. Tie ir būtiskie kritēriji, kas piešķir jēgu laikam un telpai. Tie iezīmē saturu, nosaka mērķus un katapultē idejas brīvajam kritienam. Atmiņas institūcijas nav pagājības seifi, antikvitāšu noliktavas vai ūnikumu kapenes. Tie ir metronomi, kas vienmērīgi iešūpo gadsimtus un atzīmē robežšķirtnes, regulē pārmantojamību, nosaka atmiņu garumu un nākotnes starojumu. Arī bibliotēkas mainās. Arhīvi un muzeji. Izstāžu zāles, kinoteātri, izrādes. Skatuve, aizskatuve un kulises. Lai nekļūtu par pasīvu vērotāju, jāmaina rakursi un perspektīvas. Vēl vairāk – ne tikai pārmaiņām jāpielāgojas, bet jābūt par to noteicēju. Virzītāju, vaduguni, iemeslu un cēloni vienlaikus.

artotekas_1
Attēls izgūts no https://livelightbeing.files.wordpress.com

Continue reading “Artotēkas – alternatīvā bibliotēku realitāte Latvijā: interpretācijas, iespējas un izaicinājumi”