Posted in Grāmatas

Par medijpratību bibliotēkās!

© Aiga Grēniņa, 2017

Dzīvojam laikā, kad ir pa brīdim kaut kur tiek minēta kāda pratība: informācijpratība, finanšu pratība, digitālā pratība, veselības pratība un tā tālāk un tā joprojām. Latvijā starp visām pratībām pēdējā laikā arvien biežāk parādās arī medijpratība. Tas saistīts ar to, ka 2016. gada novembrī valdība akceptēja Kultūras ministrijas izstrādāto dokumentu Latvijas mediju pamatnostādnes 2016.–2020. gadam.

Medijpratībai kā jau vairumam mūsdienu terminu, ir daudz definīciju. Atsaucoties uz Skandināvijas pētnieku secinājumiem – galvenais un kopīgais tām visām ir kritiskās domāšanas prasmes un to attīstīšana (Wadbring & Pekkala, 2017). Turpinājumā vēlos medijpratības būtību skaidrot, vadoties no ASV medijpratības ekspertes Džūlija Smitas pieredzes. Viņa par medijpratības jautājumiem sabiedrību izglīto jau kopš 1997.gada, bet vēl joprojām bieži nākas skaidrot, ko nozīmē medijpratība.

Tad viņa saka: «es mācu cilvēkiem kritiski raudzīties uz medijiem, ko viņi izmanto. Kā tos novērtēt, kritizēt un analizēt, nebūt kā aitām un akli ticēt visam, bet domāt pašiem ar savu galvu. Veikt pārdomātus un gudrus lēmumus par to, ko pirkt, par ko balsot un neticēt stereotipiem, kas parādās mediju saturā» (Smith, 2015, p. 5).

Ceru, ka tikko izdotais izdevums «Ceļojums medijpratībā. Idejas nodarbībām ar bērniem bibliotēkās» Latvijas bibliotekāriem palīdzēs radīt savu izpratni par medijpratību un sniegs praktiskas idejas, kā runāt ar bērniem par medijpratību. Metodiskajā materiālā īpaša loma pievērsta grāmatai kā medijam, jo lasītprasme un lasītprieks ir tieši saistāmi ar kritiskās domāšanas, satura izvērtēšanas, atstāstīšanas un jautāšanas prasmju attīstīšanu.

Att

Continue reading “Par medijpratību bibliotēkās!”

Advertisements
Posted in Vispārīgi raksti

Jaunieši projekta “Latvijas nākotne … Eiropā” ietvaros paredzēs Latvijas nākotni Eiropā līdz 2030.gadam

© Uldis Šalajevs, 2017

Briselē: Vidzemnieks, mecenāts un starptautiskās organizācijas “ONE” Jaunatnes vēstnieks Beļģijā Uldis Šalajevs ir izsludinājis Latvijas mēroga eseju konkursu “Latvijas nākotne … Eiropā” jauniešiem. Eseju konkursā tiek aicināti piedalīties visi jaunieši – neatkarīgi  no tā, kur viņi šobrīd mācās, strādā, dzīvo – gan Latvijā, gan arī ārpus tās. Labākajiem eseju autoriem konkursa žūrija pasniegs diplomus un vērtīgas balvas.

Jaunieši, vecumā līdz 35 gadiem, tiek aicināti uzrakstīt un iesniegt līdz š.g. 30. novembrim argumentētu eseju – kurā no 3000 līdz 5000 vārdu – par to, kāda būs Latvijas loma un kā tā attīstīsies jaunajā Eiropas Savienības (ES) valstu saimē līdz 2030. gadam, ņemot vērā Lielbritānijas izstāšanos no 28 valstu ES 2019. gadā. Esejas autoram, īsumā raksturojot problēmas Latvijā Eiropas Savienības kontekstā, pēc saviem ieskatiem jāpiedāvā konkrētus priekšlikumus šo problēmu risināšanā, rēķinoties ar Baltajā grāmatā par Eiropas nākotni piedāvāto scenāriju ieskicējumus. Esejai jābūt autora paša oriģināldarbam un tā nedrīkst būt iepriekš publicēta.

Projekts_LatvijasNakotneEiropa2030_plakats_A3_180917 (2)-1

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Ž.K.Junkers, uzrunājot Eiropas Parlamenta deputātus Strasbūrā š.g. 13. septembrī norādīja, ka “Es vēlējos uzsākt procesu, kurā Eiropas iedzīvotāji paši nosaka savu ceļu un savu nākotni.” Komisijas vadītājs Junkers uzsvēra, ka “tiem, kuri vēlas veidot mūsu kontinenta nākotni, būtu labi jāizprot un jāciena mūsu kopīgā vēsture. Tas ietver arī šīs četras [Igaunija, Latvija, Lietuva un Rumānija] valstis – Eiropa bez tām nebūtu vienots veselums.” un “mums jau šodien ir jāsagatavojas rītdienas [Eiropas] Savienībai.”

Laika posmā no š.g. 1. decembra līdz 2018. gada 31. janvārim iesniegtās esejas vērtēs Andrejs Pildegovičs, Latvijas Ārlietu ministrijas Valsts sekretārs; Ilze Juhansone, Eiropas Komisijas ģenerālsekretāra vietniece; Irina Pilvere, Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore; Zita Lunde, portāla TVNET galvenā redaktore; un projekta “Latvijas nākotne … Eiropā..” idejas autors un tā vadītājs, “ONE” Jaunatnes vēstnieks Beļģijā un mecenāts Uldis Šalajevs.

Continue reading “Jaunieši projekta “Latvijas nākotne … Eiropā” ietvaros paredzēs Latvijas nākotni Eiropā līdz 2030.gadam”

Posted in Bibliotēkas

Artotēkas – alternatīvā bibliotēku realitāte Latvijā: interpretācijas, iespējas un izaicinājumi

© Daina Miķelsone, 2017 | Saulkrastu novada bibliotēkas vecākā bibliotekāre-bibliogrāfe (speciāli LBB JSS)

Mēs visi nemitīgi zaudējam kaut ko sev svarīgu, – svarīgus gadījumus,
svarīgas iespējamības, neatkārtojamas emocijas. Tā ir viena no dzīves jēgām.
Bet mums galvā, es tā iedomājos, ka galvā, ir maza istaba,
kur mēs šīs atmiņas glabājam. Kā bibliotēkas krātuve.
Lai mēs saprastu paši savu sirdi, mums visu laiku
jāpievieno jaunas kataloga kartītes. Tā jāuzkopj, jāvēdina,
jānomaina vāzēs ūdens. Citiem vārdiem sakot,
tu mūžīgi dzīvosi pats savā, privātajā bibliotēkā.

Haruki Murakami, Kafka liedagā

Mainīgums un ekstraversija ir šī gadsimta raksturlielumi. Uz vietas nestāv nekas, un, pat ja šķiet nekustāmies, tad tikai tāpēc, ka nespējam virzību aptvert, netiekam tai līdzi vai izliekamies, ka tādas nav. Un ir jāskatās, plaši atvērtām acīm, ar dedzīgu sirdi un saviļņotu prātu. Rūpīgi, impulsīvi un dinamiski jāseko izmaiņām gan pasaules, gan domu kartēs – tieši šīs aksiomas ir skatpunkti un dominantes, kas caurvij laikmetu, cilvēku, attiecības, simbolus un vērtības. Tie ir būtiskie kritēriji, kas piešķir jēgu laikam un telpai. Tie iezīmē saturu, nosaka mērķus un katapultē idejas brīvajam kritienam. Atmiņas institūcijas nav pagājības seifi, antikvitāšu noliktavas vai ūnikumu kapenes. Tie ir metronomi, kas vienmērīgi iešūpo gadsimtus un atzīmē robežšķirtnes, regulē pārmantojamību, nosaka atmiņu garumu un nākotnes starojumu. Arī bibliotēkas mainās. Arhīvi un muzeji. Izstāžu zāles, kinoteātri, izrādes. Skatuve, aizskatuve un kulises. Lai nekļūtu par pasīvu vērotāju, jāmaina rakursi un perspektīvas. Vēl vairāk – ne tikai pārmaiņām jāpielāgojas, bet jābūt par to noteicēju. Virzītāju, vaduguni, iemeslu un cēloni vienlaikus.

artotekas_1
Attēls izgūts no https://livelightbeing.files.wordpress.com

Continue reading “Artotēkas – alternatīvā bibliotēku realitāte Latvijā: interpretācijas, iespējas un izaicinājumi”

Posted in Konferences, kongresi, simpoziji

Konference “Bibliotēku nozares un saskarnozaru terminoloģija: teorija un prakse”

© Marina Baranovska, 2017 | Daugavpils novada bibliotēku metodiskā centra vadītāja (speciāli LBB JSS)

Var droši apgalvot, ka 6. oktobris ir īpaša diena, jo Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) pirmo reizi notika konference, kas veltīta bibliotēku nozares un saskarnozaru terminoloģijas jautājumiem.

Konferences pirmā daļa, kuru vadīja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes (LU SZF) Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas vadītāja Daina Pakalna, tika veltīta Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Terminoloģijas komisijas (TK) un saskarnozaru apakškomisiju darbībai, kurā Valsts valodas centra direktors un LZA TK priekšsēdētājs Māris Baltiņš sniedza ieskatu terminoloģijas vēsturē un problemātikā Latvijā, savukārt LNB Datu standartizācijas eksperte un LZA TK Informācijas un dokumentācijas terminoloģijas apakškomisijas priekšsēdētāja Inta Virbule dalījās pieredzē par bibliotēku, arhīvu un muzeju terminu datubāzēm un to likteni. Par ieguvumiem, zaudējumiem un pārpratumiem datorterminu veidošanā dalījās LZA TK Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisijas priekšsēdētājs Edgars Cauna. Piemēram, pareizi ir teikt emuārs jeb tīmekļa dienasgrāmata, nevis blogs, lietotne nevis aplikācija. Būs vienlīdz pareizi, ja teiksiet fails jeb datne, tāpat arī interfeiss jeb saskarne, digitāls jeb ciparu.

Savukārt konferences otrā daļa tika veltīta tieši bibliotēku nozares un saskarnozaru terminoloģijai. Igaunijas Nacionālās bibliotēkas terminoloģijas speciāliste un Igaunijas Bibliotekāru biedrības Terminoloģijas komisijas sekretāre Piret Pärgma prezentēja aktualitātes un problēmas bibliotēku nozarē Igaunijā. Par sevi un terminoloģiju akadēmiskajā vidē, studiju procesā un pētniecībā stāstīja Daina Pakalna, kā arī pašiem klātesošajiem bija iespēja piedalīties tādu terminu kā embedded librarian/ librarianship un information pathways latviskošanas procesā, kas izvērtās par varen’ jautru mēģinājumu. Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes profesors un LZA TK loceklis Juris Baldunčiks akcentēja mūsdienu izglītības un zinātnes terminoloģijas problēmas, norādot, ka ne visus jaunos jēdzienus ir nepieciešams uztvert kā terminus, tekstu tulkošanai nevajadzētu pieiet frontāli, bet gan ar valodniecisku izpratni. Dokumentu un arhīvu pārvaldības terminoloģijas problemātiku ieskicēja Latvijas Nacionālā arhīva direktora vietnieks un LZA TK Informācijas un dokumentācijas terminoloģijas apakškomisijas loceklis Gatis Karlsons, norādot uz to, ka mūsdienās vērojama tendence, ka, tulkojot dažādus dokumentus, tiek izmantoti jauni termini, piemirstot, ka ir iespējams izmantot jau apstiprinātus terminus. Piemēram, dokumentu pārvaldība un lietvedība.

Konferences noslēgumā Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis dalījās ar terminoloģiskajiem aspektiem Nacionālās enciklopēdijas veidošanā. Savukārt LNB Attīstības departamenta stratēģiskās attīstības speciāliste Silva Suhaņenkova prezentēja jēdziena “Bibliotēka 2.0” evolūciju, kā no statiskas bibliotēkas esam sasnieguši inteliģentas bibliotēkas. Par dažādiem tehnoloģiju risinājumiem terminoloģijas darba automatizācijā stāstīja SIA “Tilde” Terminoloģijas pakalpojumu vadītāja Tatjana Gornostaja.