Posted in Bibliotēkas

Artotēkas – alternatīvā bibliotēku realitāte Latvijā: interpretācijas, iespējas un izaicinājumi

© Daina Miķelsone, 2017 | Saulkrastu novada bibliotēkas vecākā bibliotekāre-bibliogrāfe (speciāli LBB JSS)

Mēs visi nemitīgi zaudējam kaut ko sev svarīgu, – svarīgus gadījumus,
svarīgas iespējamības, neatkārtojamas emocijas. Tā ir viena no dzīves jēgām.
Bet mums galvā, es tā iedomājos, ka galvā, ir maza istaba,
kur mēs šīs atmiņas glabājam. Kā bibliotēkas krātuve.
Lai mēs saprastu paši savu sirdi, mums visu laiku
jāpievieno jaunas kataloga kartītes. Tā jāuzkopj, jāvēdina,
jānomaina vāzēs ūdens. Citiem vārdiem sakot,
tu mūžīgi dzīvosi pats savā, privātajā bibliotēkā.

Haruki Murakami, Kafka liedagā

Mainīgums un ekstraversija ir šī gadsimta raksturlielumi. Uz vietas nestāv nekas, un, pat ja šķiet nekustāmies, tad tikai tāpēc, ka nespējam virzību aptvert, netiekam tai līdzi vai izliekamies, ka tādas nav. Un ir jāskatās, plaši atvērtām acīm, ar dedzīgu sirdi un saviļņotu prātu. Rūpīgi, impulsīvi un dinamiski jāseko izmaiņām gan pasaules, gan domu kartēs – tieši šīs aksiomas ir skatpunkti un dominantes, kas caurvij laikmetu, cilvēku, attiecības, simbolus un vērtības. Tie ir būtiskie kritēriji, kas piešķir jēgu laikam un telpai. Tie iezīmē saturu, nosaka mērķus un katapultē idejas brīvajam kritienam. Atmiņas institūcijas nav pagājības seifi, antikvitāšu noliktavas vai ūnikumu kapenes. Tie ir metronomi, kas vienmērīgi iešūpo gadsimtus un atzīmē robežšķirtnes, regulē pārmantojamību, nosaka atmiņu garumu un nākotnes starojumu. Arī bibliotēkas mainās. Arhīvi un muzeji. Izstāžu zāles, kinoteātri, izrādes. Skatuve, aizskatuve un kulises. Lai nekļūtu par pasīvu vērotāju, jāmaina rakursi un perspektīvas. Vēl vairāk – ne tikai pārmaiņām jāpielāgojas, bet jābūt par to noteicēju. Virzītāju, vaduguni, iemeslu un cēloni vienlaikus.

artotekas_1
Attēls izgūts no https://livelightbeing.files.wordpress.com

Continue reading “Artotēkas – alternatīvā bibliotēku realitāte Latvijā: interpretācijas, iespējas un izaicinājumi”

Advertisements
Posted in Konferences, kongresi, simpoziji

Konference “Bibliotēku nozares un saskarnozaru terminoloģija: teorija un prakse”

© Marina Baranovska, 2017 | Daugavpils novada bibliotēku metodiskā centra vadītāja (speciāli LBB JSS)

Var droši apgalvot, ka 6. oktobris ir īpaša diena, jo Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) pirmo reizi notika konference, kas veltīta bibliotēku nozares un saskarnozaru terminoloģijas jautājumiem.

Konferences pirmā daļa, kuru vadīja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes (LU SZF) Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas vadītāja Daina Pakalna, tika veltīta Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Terminoloģijas komisijas (TK) un saskarnozaru apakškomisiju darbībai, kurā Valsts valodas centra direktors un LZA TK priekšsēdētājs Māris Baltiņš sniedza ieskatu terminoloģijas vēsturē un problemātikā Latvijā, savukārt LNB Datu standartizācijas eksperte un LZA TK Informācijas un dokumentācijas terminoloģijas apakškomisijas priekšsēdētāja Inta Virbule dalījās pieredzē par bibliotēku, arhīvu un muzeju terminu datubāzēm un to likteni. Par ieguvumiem, zaudējumiem un pārpratumiem datorterminu veidošanā dalījās LZA TK Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisijas priekšsēdētājs Edgars Cauna. Piemēram, pareizi ir teikt emuārs jeb tīmekļa dienasgrāmata, nevis blogs, lietotne nevis aplikācija. Būs vienlīdz pareizi, ja teiksiet fails jeb datne, tāpat arī interfeiss jeb saskarne, digitāls jeb ciparu.

Savukārt konferences otrā daļa tika veltīta tieši bibliotēku nozares un saskarnozaru terminoloģijai. Igaunijas Nacionālās bibliotēkas terminoloģijas speciāliste un Igaunijas Bibliotekāru biedrības Terminoloģijas komisijas sekretāre Piret Pärgma prezentēja aktualitātes un problēmas bibliotēku nozarē Igaunijā. Par sevi un terminoloģiju akadēmiskajā vidē, studiju procesā un pētniecībā stāstīja Daina Pakalna, kā arī pašiem klātesošajiem bija iespēja piedalīties tādu terminu kā embedded librarian/ librarianship un information pathways latviskošanas procesā, kas izvērtās par varen’ jautru mēģinājumu. Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes profesors un LZA TK loceklis Juris Baldunčiks akcentēja mūsdienu izglītības un zinātnes terminoloģijas problēmas, norādot, ka ne visus jaunos jēdzienus ir nepieciešams uztvert kā terminus, tekstu tulkošanai nevajadzētu pieiet frontāli, bet gan ar valodniecisku izpratni. Dokumentu un arhīvu pārvaldības terminoloģijas problemātiku ieskicēja Latvijas Nacionālā arhīva direktora vietnieks un LZA TK Informācijas un dokumentācijas terminoloģijas apakškomisijas loceklis Gatis Karlsons, norādot uz to, ka mūsdienās vērojama tendence, ka, tulkojot dažādus dokumentus, tiek izmantoti jauni termini, piemirstot, ka ir iespējams izmantot jau apstiprinātus terminus. Piemēram, dokumentu pārvaldība un lietvedība.

Konferences noslēgumā Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis dalījās ar terminoloģiskajiem aspektiem Nacionālās enciklopēdijas veidošanā. Savukārt LNB Attīstības departamenta stratēģiskās attīstības speciāliste Silva Suhaņenkova prezentēja jēdziena “Bibliotēka 2.0” evolūciju, kā no statiskas bibliotēkas esam sasnieguši inteliģentas bibliotēkas. Par dažādiem tehnoloģiju risinājumiem terminoloģijas darba automatizācijā stāstīja SIA “Tilde” Terminoloģijas pakalpojumu vadītāja Tatjana Gornostaja.

Posted in Bibliotēku interešu pārstāvniecība

Apbalvojumam “Laiks Ziedonim 2017” izvirzīti četri bibliotekāri

Imanta Ziedoņa fonda dibinātāju un vizionāru sanāksmē noskaidroti apbalvojuma “Laiks Ziedonim 2017” nominanti kategorijā par dzīvi literatūrā „Bize”. Uz laureāta titulu pretendē četri bibliotekāri no dažādiem Latvijas novadiem: Sarmīte Radiņa no Madonas, Anita Strokša no Staiceles, Mārtiņš Lagzdons no Kursīšiem un Laima Liepiņa no Grobiņas pagasta. Laureāts tiks paziņots cildināšanas ceremonijā 3. maijā, Imanta Ziedoņa dzimšanas dienā.

2_2015_Laiks Ziedonim_G╠¦irts Rag╠¦elis_publicita╠ätes foto

Apbalvojums nominācijā par dzīvi literatūrā “Bize” tiks pasniegts izcilam bibliotekāram, kas ar savu darbu ir piemērs un iedvesmas avots pārējiem. Šī gada žūrijas vadītājs, žurnālists Aivars Berķis darbojas komandā ar kompetentiem vizionāriem – žurnālisti Līgu Blauu, literatūrkritiķi Ievu Kolmani, Rīgas Juglas vidusskolas direktori Aiju Melli, Latvijas 100. gades biroja reģionālo projektu vadītāju Jolantu Borīti, 2015. gada laureāti, rakstnieci Inesi Zanderi, 2016. gada laureāti, latviešu valodas un literatūras skolotāju Daigu Zirnīti, fonda “Viegli” dibinātāju Ināru Kehri un dzejnieci Māru Zālīti.

Šogad apbalvojumam “Laiks Ziedonim” saņemti vairāk nekā 200 pieteikumi, no tiem nominācijā Dzīve literatūrā pieteikti 56 bibliotekāri (daži pat vairākas reizes). Vizionāri rūpīgi vērtēja pieteikumus, kuru autori bija bibliotēku apmeklētāji, reģionu iedzīvotāji, un tikās ar vairākiem klātienē, iedziļinoties viņu darbā.

Nominācijas “Bize” vizionārs Aivars Berķis: „Izskatot pieteikumus, analizējot masu informācijas līdzekļos atrodamo un vizionāru rīcībā esošo informāciju, izvēlējāmies pretendentus ar kuriem tikāmies klātienē. Bibliotekāri, kurus esam izvēlējuši par apbalvojuma “Laiks Ziedonim” “Bizes” nominantiem, ir atšķirīgi, bet visi ir izcili, un viņu darbošanās ir daudz plašāka par bibliotekāra tradicionālo pienākumu loku. Viņi veic kultūras aktivitāšu organizēšanu, sociālas aktivitātes, piemēram, visiem par ikdienišķu pienākumu kļuvusi palīdzība gados vecākiem ļaudīm nokārtot maksājumus internetbankā, rakstīt pieteikumus un dažādas atskaites atbalsta maksājumu saņemšanai.”

Continue reading “Apbalvojumam “Laiks Ziedonim 2017” izvirzīti četri bibliotekāri”

Posted in Articles in English, Jauno speciālistu kustība

Biblicamp 3 – Library in 2035

2016. gada vasarā LBB JSS vadītāja Elīna Sniedze piedalījās Igaunijas bibliotekāru biedrības Jauno speciālistu kluba veidotajā nometnē – Biblicamp.

© Written by Maris Nool, published in magazine Raamatukogu, 2016, nr 6, p 35-37

© Translation into English by Kaarin Birk

The ELA Young Professionals Club held its third summer camp at The Police and Border Guard College of Estonian Academy of Security Sciences at Muraste.

The library in its different forms has been experiencing changes for a very long time. The first libraries emerged as the collections of different government, economic and other important documents at the time when people felt the need to acknowledge themselves. This need has persisted, but the role of the libraries has changed a lot through time and it will certainly continue to change. A contemporary library is definitely a memory institution in a traditional sense, but it is also a learning and activity center and serves as a community and cultural center. The library can also be in a digital environment, its existence isn’t dependent on the physical space.

Mindmap created as a result of Biblicamp.
Mindmap created as a result of Biblicamp.

The goal of the last year’s ELA Young Professionals Club summer camp, “BibliCamp 3 – Library in 2035”, was to get acquainted with the vision document of Estonian libraries and to think without limits about future libraries. We wanted to create a Utopian vision about the services of the future library, the skills of a future librarian, and the physical and digital space of the library.

Services of the future library

As emerged from our discussions, the keywords of the future library are availability and convenience in a broad sense. The first thing we think about regarding the services of the library are borrowing and returning. In bigger libraries, it is common that in addition to borrowing and returning books via a librarian one can also use self-service machines. This makes the main service of the library easy and fast for the readers, while they maintain the freedom to choose. We can assume that machines are here to stay and their development will continue. This means that the library’s borrowing process will become more automated and the responsibility for properly borrowed books is greatly placed on the reader.

Keeping in mind the usability and usage purposes, we could implement special bar code scanners that the readers can carry with them and use to borrow the wanted book at a suitable time and place. Later, when the reader returns the scanner and exits the library, the system would check the borrowings. Security gates would notify of any problems.

Continue reading “Biblicamp 3 – Library in 2035”