Posted in Grāmatas

Par medijpratību bibliotēkās!

© Aiga Grēniņa, 2017

Dzīvojam laikā, kad ir pa brīdim kaut kur tiek minēta kāda pratība: informācijpratība, finanšu pratība, digitālā pratība, veselības pratība un tā tālāk un tā joprojām. Latvijā starp visām pratībām pēdējā laikā arvien biežāk parādās arī medijpratība. Tas saistīts ar to, ka 2016. gada novembrī valdība akceptēja Kultūras ministrijas izstrādāto dokumentu Latvijas mediju pamatnostādnes 2016.–2020. gadam.

Medijpratībai kā jau vairumam mūsdienu terminu, ir daudz definīciju. Atsaucoties uz Skandināvijas pētnieku secinājumiem – galvenais un kopīgais tām visām ir kritiskās domāšanas prasmes un to attīstīšana (Wadbring & Pekkala, 2017). Turpinājumā vēlos medijpratības būtību skaidrot, vadoties no ASV medijpratības ekspertes Džūlija Smitas pieredzes. Viņa par medijpratības jautājumiem sabiedrību izglīto jau kopš 1997.gada, bet vēl joprojām bieži nākas skaidrot, ko nozīmē medijpratība.

Tad viņa saka: «es mācu cilvēkiem kritiski raudzīties uz medijiem, ko viņi izmanto. Kā tos novērtēt, kritizēt un analizēt, nebūt kā aitām un akli ticēt visam, bet domāt pašiem ar savu galvu. Veikt pārdomātus un gudrus lēmumus par to, ko pirkt, par ko balsot un neticēt stereotipiem, kas parādās mediju saturā» (Smith, 2015, p. 5).

Ceru, ka tikko izdotais izdevums «Ceļojums medijpratībā. Idejas nodarbībām ar bērniem bibliotēkās» Latvijas bibliotekāriem palīdzēs radīt savu izpratni par medijpratību un sniegs praktiskas idejas, kā runāt ar bērniem par medijpratību. Metodiskajā materiālā īpaša loma pievērsta grāmatai kā medijam, jo lasītprasme un lasītprieks ir tieši saistāmi ar kritiskās domāšanas, satura izvērtēšanas, atstāstīšanas un jautāšanas prasmju attīstīšanu.

Att

Continue reading “Par medijpratību bibliotēkās!”

Advertisements
Posted in Vispārīgi raksti

Pirmā pieredze divu dienu ekskursijas organizēšanā

© Madara Vīlipa, 2015

Kamēr Latvijas galvaspilsētā norisinājās XI Latvijas skolu un jaunatnes dziesmu un deju svētki, Latvijas bibliotekāri un Vecāku žūrijas Tēvu akcijas uzvarētāji devās divu dienu ceļojumā uz Cēsīm un Lotes zemi Igaunijā. Finansiālo atbalstu sniedza Nīderlandes IBBY nodaļa starptautiska projekta ietvaros. Ceļojumā pievienojās arī Tuāns Dauks (Toin Duijx) šīs organizācijas sekretārs no Amsterdamas, kurš ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra sens draugs, daudzu radošu abu valstu bērnu literatūras speciālistu iniciatīvu veicinātājs.

11.jūlija agrā pēcpusdienā visi satikāmies Rīgā, lai dotos uz Cēsīm. Pirms vietu ieņemšanas autobusā, braucējos bija redzams prieks par turpmākajām divām dienām, neskatoties uz to, ka daudzi jau bija mērojuši tālu ceļu uz Rīgu. Ceļojumā devās bibliotekāri, kuri visaktīvāk iesaistījās karnevāla gājiena “Gribu iet uz bibliotēku” organizēšanā savā reģionā un Vecāku žūrijas čaklākie lasītāji tēvi ar savām ģimenēm, kuru vērtējums elektroniskajā balsošanā par grāmatām uzvarēja loterijā. Bibliotekāri pārstāvēja teju visus Latvijas reģionus, savukārt tēvi bija no Rīgas, Kuldīgas un Madonas.

Lai brauciens autobusā būtu aizraujošāks, visiem braucējiem tika uzdots mājas darbs. Bija jāizvēlas viena bērnu/jauniešu grāmata, par kuru vēlas pastāstīt pārējiem. Izvēles bija dažādas – vieni stāstīja par savu mīļāko grāmatu, citi stāstīja par “Bērnu un jauniešu žūrijas grāmatām”, un vēl daļa stāstīja par grāmatām, kuras izmanto darba ikdienā. Grāmatas bija dažādas, tāpat arī stāsti par tiem. Katrs izdomāja savu veidu, kā prezentēt grāmatu – bija līdzi lelles grāmatu tēlu veidā, tika dotas darba lapas, uzdoti jautājumi, kā arī dalībniekiem bija jāiejūtas dzīvnieku tēlos, lai visi kopā lomās izlasītu pasaku. Bibliotekāru radošums ir neizmērojams un prieks par to, ka arī atvaļinājuma laikā viņi labprāt stāsta par grāmatām un spēj aizraut arī apkārtējos.

Continue reading “Pirmā pieredze divu dienu ekskursijas organizēšanā”

Posted in E-resursi, Lasīšana

Runājošās pasakas

© Madara Vīlipa, 2013

Mūsdienās ļoti aktuāla tēma ir par to, kā veicināt lasītprasmi bērniem, kuri neapmeklē bibliotēku tik bieži, kā vajadzētu, vai vispār to nedara. Bērni, kuri apmeklē bērnu dārzu, iegūst pirmās zināšanas par burtiem, kā tos salikt kopā un kā tos pareizi izlasīt, lai sākumā veidotos vārds un pēc tam teikums. Gadu gadiem bērnu dārzi turas pie konkrētiem metodiskajiem norādījumiem un lasīt bērni iemācās tradicionālos veidos. Ņemot vērā, ka viss attīstās un nestāv uz vietas, bērniem vajadzētu piedāvāt inovatīvus risinājumus, kā iemācīties lasīt un kā attīstīt lasīšanas prasmes. Bērniem dators un jaunās tehnoloģijas nav svešas, tāpēc 2012. gadā tika īstenots projekts “Trīsvalodu runājoša grāmata valodu un sociālo zinību apguvei”.

Projekts “Trīsvalodu runājoša grāmata valodu un sociālo zinību apguvei” īstenots par Valsts izglītības attīstības aģentūras un Izglītības un zinātnes ministrijas finansējumu “Projektu konkursa inovāciju īstenošanai izglītībā” ietvaros. Projekta realizētājs – Jūrmalas Alternatīvā skola, taču programmizstrādi veica Sabiedrība Tilde.

Continue reading “Runājošās pasakas”

Posted in E-resursi

Bibliotēku elektroniskie resursi bērniem: funkcionalitāte un saturs

© Margarita Dankova, 2013

Savā iepriekšējā rakstā “Digitālās bibliotēkas un elektroniskie katalogi bērniem: izaicinājums Latvijas bibliotēku un informācijas speciālistiem” es aprakstīju bērnu digitālo bibliotēku un elektronisko katalogu veidošanas pamatprincipus. Taču, ja tajā uzmanība galvenokārt tika vērsta uz sākumskolas vecuma bērnu zināšanām, iemaņām un prasmēm, no kurām ir atkarīga bērniem domāta elektroniskā resursa veidošana, tad šoreiz es vēlos pievērsties sākumskolas vecuma bērnu vēlmēm un vajadzībām, kuras ietekmē elektroniskā resursa funkcionalitāti un saturu. Vienkāršiem vārdiem sakot, šoreiz es mēģināšu atbildēt uz jautājumu, ko bērni vēlās redzēt elektroniskajā resursā un kas viņiem ir vajadzīgs.

Attēls “Alphabet Circles” izmantots saskaņā ar
Creative Commons licenci BY-NC-SA

Sākumskolas vecumposma bērna attīstībā liela nozīme ir izziņas, izklaides un komunikācijas procesiem. Tādēļ ideālajā variantā arī bērnu elektroniskajam resursam būtu jāveicina mācību procesi, jānodrošina attīstošās spēles un saskarsmi. Taču kā to panākt?

Continue reading “Bibliotēku elektroniskie resursi bērniem: funkcionalitāte un saturs”