Posted in E-resursi,Lasīšana

Fastr Books – pašmāju virtuālā bibliotēka

© Ella Juhņeviča, 2014 | raksts pārpublicēts no Biblofox

Pavisam nesen man tika piedāvāta iespēja izmēģināt mūsu pašmāju aplikāciju Fastr Books – virtuālā bibliotēka tavā viedtālrunī vai planšetes datorā. Aplikāciju var iegūt caur Google play un AppStore. Pamatprincips ir līdzīgs kā Amazon Kindle Unlimited, par kuru nesen jau rakstīju – tā ir abonējama bibliotēka, kur par saprātīgu maksu ir pieejama diezgan plaša grāmatu kolekcija. Fastr Books bibliotēkas klāstā uz doto brīdi ir aptuveni 12 000 grāmatu 7 valodās, 284 no tām ir latviski. Mēnesī tiek pievienotas aptuveni 50 jaunas grāmatas – tā kā būs ko priecāties ilgu laiku. Aplikācija vēl ir izstrādes stadijā, tāpēc mēdz gadīties kādas kļūmītes vai mazi gļuciņi, tomēr tam nevajadzētu lasītājus aizbiedēt, jo kopumā aplikācija ir diezgan intuitīva un viegli lietojama. Tai ir vairākas priekšrocības, ja salīdzina ar citām lasīšanas aplikācijām, bet nu par visu pēc kārtas.

Fastr-Books-Discover2

Aplikācija ir viegli instalējama un acis priecē skaistais kataloga atvērums. Tikko atver kādu interesējošo grāmatu, uzreiz var to lejuplādēt savā ierīcē. Var meklēt grāmatas pēc dažādām kategorijām un dažādās sadaļās (piemēram, redakcijas ieteikumi). Katrai grāmatai seko saraksts ar līdzīgu literatūru, tas ir ļoti parocīgi meklējot viena žanra grāmatas.

Grāmatu klāsts tiek piedāvāts dažādās valodās, arī latviski. Tik ilgu laiku dzīvojot ārzemēs, esmu izslāpusi pēc lasīšanas dzimtajā mēlē. Grāmatu valodas izvēle atkarīga no pamatiestatījumiem, kad tiek atvērta bibliotēka – grāmatas tiek piedāvātas angliski, latviski, krieviski, vāciski, franciski, itāliski un spāniski. Manuprāt, šis ir tieši tas, kas mums, kā multikulturāliem un daudzvalodīgiem lasītājiem, ir vajadzīgs – viena aplikācija, kas fantastiski der visiem.

Pajautāju, kā tad ir ar autortiesību jautājumu – tā Latvijā ir bijusi ļoti sāpīga tēma pēdējos gados. Man ir bieži nācies saskarties ar labu resursu slēgšanu, jo tiek pārkāptas autortiesības. Mani mierināja, ka ir noslēgti līgumi ar izdevniecībām un šis jautājums ir atrisināts. Grāmatas, kas ir aizsargātas ar autortiesībām, ir pieejamas par maksu (maksāšana notiek ar punktiem). Viss godīgi. Perfekti, tad jau var sākt lasīt un grāmatas nekur pusceļā nepazudīs.

Lejuplādēšana aizņem vien dažas sekundes un uzreiz tiek piedāvāts grāmatu atvērt un lasīt. Atverot izvēlēto grāmatu var atrast “Play” pogu. Sākumā nesapratu, kam tā domāta, bet tikko nospiedu, uzreiz kļuva skaidrs, kāpēc ir šāds aplikācijas nosaukums – grāmatas teksts sāk mirgot gar acīm diezgan lielā ātrumā (lai gan šo uzstādījumu var mainīt), kas palīdz paātrināt lasīšanas procesu. Var lasīt arī ierastu tekstu bez šīs fīčas, tad lasītais teksts vairs ne ar ko neatšķiras no parastas e-grāmatas. Labi ir tas, ka var modificēt ātrlasīšanas iestatījumus – vārdu parādīšanās ātrums, fonta izmērs, vārdu skaits vienā “kadrā” utt. Ir pieejams arī nakts režīms, kas ir saudzīgāks acīm. Jauki, jo man patīk lasīt nakts laikā, bet vīram tas traucē un viņš uz mani rūc, lai slēdzu ārā visus gaismekļus. Ar šādu opciju nav jālien zem segas.

Katra lietotāja personīgā bibliotēka veidojas no tā, kādas grāmatas tiek lejuplādētas. Katrai grāmatai parādās progresa rādītājs procentos un lasītājs var redzēt, cik tālu ir ticis katrā grāmatā – kā atver grāmatu, nonāc vietā, kurā pēdējo reizi grāmatu lasīji. Laba grāmatzīme un izkrist no grāmatas arī nevar.

Turpināt lasīšanu “Fastr Books – pašmāju virtuālā bibliotēka”

Posted in Lasīšana

Noklausies stāstu – 10 audio grāmatu priekšrocības

© Ella Juhņeviča, 2013 | raksts pārpublicēts no Biblofox

Pabīdīsim malā strīdu par to, kas ir labāks – fiziskās vai e-grāmatas. Šoreiz apskatīsim audio grāmatu priekšrocības, jo par to daudzveidību cilvēki mēdz aizmirst vai pat nezināt. Es ar audio grāmatām iepazinos jau agrā bērnībā. Tolaik man bija paliela vinila plašu kolekcija ar dažādām pasakām, stāstiem un grāmatu audio ierakstiem. Garākas grāmatas bija sarakstītas uz vairākām platēm. Man ļoti patika tās klausīties gan kā fona troksni, gan arī pirms miega. Daudzas pat zināju no galvas. Nākamais solis bija audio kasetes. Pēc tam nāca dažādie audio formāti uz datora. Bet gandrīz visu savu apzināto mūžu man ir patikušas audio grāmatas.

10 audio grāmatu priekšrocības >>>

Posted in Grāmatas,Lasīšana

Kā runāt par grāmatām, kuras neesat lasījis (3.daļa)

© Kristina Papule, 2013

3.daļa. Kā uzvesties sarunā par
nelasītu grāmatu

“Runāt par nelasītajām grāmatām neapšaubāmi ir radošs darbs, kas prasa no cilvēka tikpat daudz kā citi mākslas veidi. Lai pārliecinātos par to, ir pietiekams iztēloties visas spējas, kuras tas mobilizē cilvēkā: spēju pamanīt darbā jaunās sižeta līnijas, analizēt jaunu kontekstu, kas tiek piešķirts grāmatai sarunas gaitā, pievērst uzmanību sarunu biedriem un viņu reakcijai, un, visbeidzot, – vienkārši būt labam stāstītājam.” (1, 181.lpp.).

Book
Foto no D.Brumby galerijas

Tagad, kad mēs zinām galvenos faktus par nelasītajiem darbiem un ar tiem saistītajām neveiklajām situācijām, beidzot var pievērsties vissarežģītākajam jautājumam: “Kā tad īsti būtu jāuzvedas, runājot par nelasītu grāmatu?” Pēc Pjēra Baijāra domām, šajā situācijā jāatceras par četriem noteikumiem:

  1. Nekautrēties.
  2. Iedvesmot savas idejas.
  3. Izdomāt savas grāmatas.
  4. Runāt par sevi.

Izklausās diezgan traki? Tā arī ir, un tieši tāpēc ir vērts izpētīt katru no šiem variantiem sīkāk.

Četri noteikumi, kā būtu jāuzvedas, runājot par nelasītu grāmatu…

Posted in Grāmatas,Lasīšana

Kā runāt par grāmatām, kuras neesat lasījis (2. daļa)

© Kristina Papule, 2013

2.daļa. Situācijas, kad mēs runājam
par grāmatām

Izanalizējot dažādus ne-lasīšanas veidus un pārliecinoties par to, ka nelasītas grāmatas mēdz būt dažādas, ir vērts uz īsu brīdi pievērsties dažām tipiskām situācijām, kad mēs runājam par grāmatām.

“Pēc sarunas par grāmatu” – attēls no Ņujorkas Publiskās bibliotēkas krājuma

Visbiežāk šādas situācijas mūs sagaida tad, kad atrodamies sabiedrībā un mums ir jāizsaka savs viedoklis kāda klausītāja vai klausītāju grupas priekšā. Lūk, tikai daži piemēri: saviesīga saruna, lekcija, saruna ar grāmatas autoru, draugiem vai mīļoto cilvēku. Apziņa, ka jārunā par grāmatu, kuru neesat lasījis, bet kuras saturu jāzina jebkuram vairāk vai mazāk izglītotam cilvēkam, var sagādāt daudz nepatīkamu brīžu. Taču, kā uzver Pjērs Baijārs, ir iespējams eleganti “iziet” no šādas situācijas, galvenais ir nezaudēt pašpārliecību un humora izjūtu.

Viens no šādiem šķietami šausmīgajiem piemēriem ir…