Posted in Lasīšana

Noklausies stāstu – 10 audio grāmatu priekšrocības

© Ella Juhņeviča, 2013 | raksts pārpublicēts no Biblofox

Pabīdīsim malā strīdu par to, kas ir labāks – fiziskās vai e-grāmatas. Šoreiz apskatīsim audio grāmatu priekšrocības, jo par to daudzveidību cilvēki mēdz aizmirst vai pat nezināt. Es ar audio grāmatām iepazinos jau agrā bērnībā. Tolaik man bija paliela vinila plašu kolekcija ar dažādām pasakām, stāstiem un grāmatu audio ierakstiem. Garākas grāmatas bija sarakstītas uz vairākām platēm. Man ļoti patika tās klausīties gan kā fona troksni, gan arī pirms miega. Daudzas pat zināju no galvas. Nākamais solis bija audio kasetes. Pēc tam nāca dažādie audio formāti uz datora. Bet gandrīz visu savu apzināto mūžu man ir patikušas audio grāmatas.

Tātad, ar ko gan tās atšķiras no papīra formāta grāmatām un kādas ir to priekšrocības:

  1. Audio grāmatas, tāpat kā e-grāmatas, neaizņem daudz vietas. Lai gan daži audio faili mēdz būt relatīvi lieli, iespaidīga audio grāmatu bibliotēka mūsdienās neaizņems fizisko vietu telpā un nekrās putekļus. Pat CD diski tomēr aizņem mazāk vietas nekā grāmatas drukātais ekvivalents.
  2. Tās ļauj grāmatu “izlasīt” ātrāk. Vismaz tādiem lēniem lasītājiem kā es. Šis punkts var neattiekties uz ātrlasīšanas meistariem. Vienmēr esmu apbrīnojusi cilvēkus, kas spēj 500 lpp. grāmatu izraut cauri vienā naktī.
  3. Tās var radīt plašāku skatījumu uz grāmatu – daudzas audio grāmatas tiek ierakstītas lomās un katram personāžam ir sava balss. Daudzas ierakstu kompānijas izmanto specefektus. Gandrīz kā teātris, tikai bez bildes. Klausies un uzreiz saproti, kurš tēls runā un kas notiek fonā. Pagaidām labākās lomu grāmatas, ko es esmu klausījusies, ir krievu valodā.
  4. Parādās iespēja uzzināt vārdu pareizo izrunu. Uz latviešu valodu tas laikam gan neattieksies, bet man audio grāmatas ļoti palīdz labāk apgūt angļu valodu. Ir vārdi, kuri sastopami tik reti un tikai grāmatās, ka nav pārliecības, kā tos pareizi izrunāt. Audio grāmatas šeit var ļoti palīdzēt, jo stāstītājs vārdus izrunās pareizi. Reizēm audio grāmatas ierakstā lasa pats autors un tad jau vairs nav šaubu par to, kā pareizi izrunāt tēlu vārdus.
  5. Viens no maniem iecienītākajiem punktiem – audio grāmatas atbrīvo rokas un ļauj darīt vairākas lietas vienlaicīgi!!! Perfekti derēs tiem, kas dara vienmuļu roku darbu, tīra māju, gatavo ēst vai brauc mašīnā. Strādājot bibliotēkā par tīrīšanas tehniķi, noklausījos vidēji vienu audio grāmatu dienā. Dubulta vērtība pavadītajam laikam.
  6. Audio formāts ir veids, kā tikt cauri “smagajām” grāmatām. Ir grāmatas, kur uzmanība pati aizslīd mākoņos un pusi lappuses, ko esi ar acīm izlasījis, koncentrējies nevis uz stāstu, bet to, ko ēdīsi pusdienās. Un tad jau atkal jāpārlasa, lai saprastu, kas notiek. Audio grāmatas palīdz koncentrēties uz stāsta attīstību.
  7. Tās ir lieliski piemērotas cilvēkiem, kam nepatīk lasīt. Mans vīrietis ir lielisks piemērs. Nosēdēt ar grāmatu 5 minūtes viņam būtu tīrās mocības, bet audio grāmatas viņam labi iet pie sirds. Pieradināt citu cilvēku pie audio grāmatām ir ļoti viegli – pats sāc skaļi klausīties un drīz vien sekos jautājums “Ko tu tur klausies”. Parādās interese un cilvēks pats, to nemanot, ir iepinies stāsta tīklos – gandrīz kā netīšām sākt skatīties kādu TV seriālu, kamēr ciemojies pie omes.
  8. Audio grāmatas ir vērtīgs laika kavēklis. Kā jau jebkura grāmata, audio grāmatas bagātina cilvēka iekšējo pasauli un iepazīstina ar jaunām idejām, pasniedzot visu viegli uztveramā formātā.
  9. Tās der jebkuram vecumam. Gan jauns, gan vecs var klausīties un gūt baudu. Mazam bērnam audio grāmatas var kļūt par lielisku laika kavēkli, kamēr vecāki ir aizņemti ar citām lietām. Daudz labāk iepazīstināt savu bērnu ar Sīpoliņa piedzīvojumiem, vai Zaķīšu pirtiņu nekā nosēdināt pie TV ekrāna, kur rāda visādas muļķības (esmu redzējusi multeni, kur bullim ir tesmenis, pilnīgi nopietni). Arī vecākam cilvēkam, kam redze vairs nav tā labākā, audio grāmatas var kļūt par labiem draugiem. Un vēl tās var kļūt ārkārtīgi vērtīgas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
  10. Audio grāmatas attīsta iztēli. Protams, to dara arī citu formātu grāmatas, bet tas nemaina faktu, ka, klausoties stāstu, var uzburt veselu pasauli. Stāsti cilvēkiem ir patikuši kopš neatminamiem laikiem un savākšanās kopā, lai paklausītos stāstus, ir sena cilvēces tradīcija.

Ceru, ka esmu uzkurinājusi interesi par jaunu vai piemirstu grāmatu “lasīšanas” veidu. Audio grāmatas var atrast veikalos CD ierakstos vai internetā. Amazon pat ir atsevišķa audio grāmatu sadaļa. Var atrast arī dažādas mājaslapas, kas piedāvā audio grāmatas bez maksas. Izvēle ir ļoti plaša un katrs var izvēlēties sev piemērotāko grāmatu.

Vēlu patīkamu klausīšanos!🙂

10 thoughts on “Noklausies stāstu – 10 audio grāmatu priekšrocības

  1. Sāku klausīties tevis ieteikto Kapsētas grāmatu, un nevaru vēl īsti saprast, vai esmu audio grāmatu cilvēks. Man šķiet, ka, klausoties stāstu, es periodiski pieslēdzos un atslēdzos stāsta sižetam, taču nejutu, ka esmu pazaudējusi galveno stāsta domu. Interesants eksperiments.

    1. Man arī tā gadās. Vienu pēc otras klausos Diska Pasaules sērijas grāmatas un ik pa brīdim palaižu garām kādu detaļu, bet kopumā grāmatas jēga nepazūd.

  2. Paldies, par rakstu!🙂

    Es audio grāmatas atklāju pirms kādiem 4 gadiem un kopš tā laika kādas 30 esmu noklausījies – daudzas no tām neskaitāmas reizes, lai labāk atcerētos materiālu.

    Lielisks veids, kā operatīvi gūt plašāku redzes loku!

    Es audio grāmatas pērku http://www.audible.com!

    Vienīgi viens jautājums, par ko pēdējā laikā diezgan regulāri aizdomājos attiecībā uz audio grāmatām – kāda viņām ir ietekme uz koncentrēšanos. Vai ilgtermiņā viņas nemazina spēju koncentrēties, ja klausās darot citus darbus paralēli.

    Varbūt tas izklausās absurdi, tomēr, ja tā padomā… ja es daru kādu rutīnas darbu darbu (fizisku, nevis intelektuālu, jo to vienkārši nav iespējams apvienot), tad mana uzmanība visu laiku pārslēdzas starp uzdevumu ko veicu un tekstu, ko runā audio grāmatā. + Reizēm vēl audio grāmatā paustais vedina uz pārdomām un tas visam šim procesam piešķir vēl “3. dimensiju”! Rezultātā – prāts visu laiku lēkā starp “3 vietām” – uzdevums, kuru pildu, audio grāmata un pārdomas vai iztēle! Vai tas nekļūst par sava veida ieradumu – domām lēkāt starp uzdevumu, kuru pilda un pārdomām!

    1. Paldies par komentāru, Edgar.
      Manuprāt, katram cilvēkam šī pieredze var būt atšķirīga. Daudz kas ir atkarīgs no tā, kādā veidā cilvēks vislabāk uztver informāciju. Man pašai ir gadījies aizklīst savās domās un tad noklausīties ierakstu vēlreiz no tās vietas, kur pavediens pārtrūka. Bet tas pats ir gadījies arī ar drukāto tekstu. Arī paralēlie uzdevumi var būt dažādi. Daudzi cilvēki labprāt klausās audio grāmatas sportojot, gatavojot maltīti vai kamēr ir ceļā. Daudz kas atkarīgs no teksta sarežģītības pakāpes un mērķa, ar kādu audio grāmata tiek klausīta. Klausīties tehniska rakstura tekstus, kur ir nepieciešama padziļināta izpratne un koncentrēšanās, nav gluži tas pats, kas klausīties bērnu pasakas vai romānus.
      Kopumā mūsdienu cilvēks ir jau pieradis pie multifunkcionāla dzīvesveida. Daudzas lietas tiek darītas vienlaicīgi un bieži vien no tā cieš kvalitāte. No otras puses, ja uzdevums nav sarežģīts, tādā veidā var ietaupīt daudz laika. Katram pašam jāizvērtē, kādas ir viņa prioritātes.

      1. Protams! Klausoties audio grāmatas domas ceļo – uzzini kādu labu domu un sāc aizdomāties, kā to varētu pielietot personīgi utt. Man arī tā notiek un tas ir normāli un tādēļ es arī audio grāmatas klausos vairākas reizes un ja grāmatā ir kādas specifiskas stratēģijas vai taktikas, tad labprāt nopērku Kinde versiju grāmatai.

        Un piekrītu, ka mēs esam pieraduši pie multifunkcionālā dzīves veida un tam ir ietekme uz kvalitāti!

        Vienkārši interesanti būtu uzzināt vai ir kāda saistība (korelācija) starp pavadītajām stundām klausoties audio grāmatas un spēju koncentrēt uzmanību!

        Es vienā dienā parēķināju, ka pēdējos 4 gados audio grāmatas esmu klausījies vismaz 2500h (ja ne visas 3000). Ja tik bieži klausās un domas ceļo uz priekšu un atpakaļ, vai tam ir kāda ietekme uz domāšanu ilgtermiņā? Īpaši ja audio grāmatas klausies paralēli vēl darot kādu darbu!

        Prāts visu laiku pārslēdzās starp:

        Uzdevums I Audio grāmata I Sapņošana/Pārdomas

        Vai tas var izveidoties kā ieradums (lēkāt domā) – kad dari citu darbu bez audio grāmatām, tad prāts “pieradis lēkāt”?

        1. Šis būtu patiesi interesants pētījuma temats. Pagaidām neesmu saskārusies ar šāda veida pētījumu. Vēl būtu interesanti pavērot neiroloģisko impulsu atšķirību starp lasīto un noklausīto tekstu.

        2. Nav pat vajadzīgs pētījums, lai ievērotu, ka prāts pierod pie tādas “lēkāšanas”. Paņemsim kaut vai par piemēru sociālos tīklus. Ir grūti pārvarēt ieradumu žonglēt ar vairākiem sociālajiem tīkliem vienlaicīgi. Nagi vien niez ielogoties, pārbaudīt, vai ir kas jauns. Protams, te gan jāmeklē korelācijas ar prokrastināciju, ar vēlmi mijiedarboties ar citiem, gūt atgriezenisko saiti utt.

          Vienlaikus arī jāsaprot, ka ne visiem šis niķis pielips. Citiem šī “komunikācija” var kļūt tik nogurdinoša, ka viņi labprātāk ignorē katru jaunu informācijas vienību. Un nemaz necenšas sekot līdzi atjauninājumiem.

          1. Šis jau vairāk ir personīgo vēlmju jautājums. Sociālie tīkli ļauj mums izbaudīt klātbūtnes momentus. No otras puses, tie apēd nežēlīgi daudz laika. Man ir vairākas draudzenes, kuras nav nevienā sociālajā tīklā un tas arī vairs nav labi, jo sasniegt šādus cilvēkus ir ļoti grūti. Kontakti pazūd. Bet tas jau būtu temats citai diskusijai zem cita raksta🙂

Izsaki viedokli!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s