Ierakstīts Semināri

LBB Jauno speciālistu sekcijas 2. biedru seminārs

LBB JSS biedri aktīvi rušinās un veido jaunus projektus, bet, lai darbs būtu produktīvāks, rīkojam LBB JSS 2. biedru semināru!

Kādā jaukā rudens dienā, precīzāk 29. oktobrī LBB JSS biedri tikās LBB Jauno speciālistu sekcijas 1. biedru seminārā. Ik pa laikam rīkojam konferences citiem un sev tikai sapulces, lai dalītu darāmos darbus. Šoreiz nolēmām palutināt paši sevi un aicināt lektorus mūs papildināt ar interesantām un noderīgām zināšanām. Kā viens no lektoriem viesojās Kaspars Rūklis, LBB JSS ilggadējs draugs un atbalstītājs. Otra lektore LBB JSS bijusī biedre Viktorija Moskina, kura guvusi pieredzi, rīkojot plaša mēroga konferences tādām organizācijām kā LIBER, EBLIDA un citām, dalījās ar praktiskiem padomiem lielāku un ne tik lielu starptautisku konferenču organizēšanā. Pēc lekcijām notika biedru sapulce, kurā plānojām jaunus darbus un nedarbus 2017. gadam.

2017. gads ir pienācis un jau esam iesākuši darbu pie vairākiem projektiem un sekcijas vadītāja Elīna Sniedze izvērtēja iepriekšējā gadā paveikto (LBB JSS gada pārskats pieejams šeit!) un secināja, ka seminārs izdevies produktīvs: izveidotas divas darba grupas lielākiem projektiem un apkopots ideju saraksts dažādām jaunām aktivitātēm, pārdomātas arī biedru lomas un pienākumi. Līdz ar to ierosina, ka mums nepieciešams tikties vēlreiz, lai turpinātu aktīvu darbu 2017. gadā!

Šoreiz kā lektore pie mums viesosies Madonas novada Jauniešu domes (MNJD) priekšsēdētāja Luīze Sniedze. Aktīva, enerģiska un pašaizliedzīga jauniete, kura guvusi pieredzi darbā ar jauniešiem gan MNJD, gan Madonas novada multifunkcionālajā jaunatnes iniciatīvu centrā “KUBS”. Viņa aktīvi iestājas par brīvprātīgā darba oficiālu atzīšanu un par neformālo izglītības metožu pielietojumu mācību stundās, kā arī iesniegusi šos priekšlikumus Jauniešu Saeimā. 2016. gadā Luīze  ieguvusi balvu “Gada brīvprātīgais” par vairāk nekā 400 brīvprātīgi nostrādātām stundām, kā arī ieguvusi balvu par Madonas novada gada pasākuma “5. Madonas novada jauniešu diena” organizēšanu. Mums Luīze pastāstīs par jauniešu aktivitātēm Madonā, kā arī par to, kā neformālās izglītības metodes pielietot bibliotēkas pasākumu organizēšanā.

Ierakstīts Konferences, kongresi, simpoziji

Bibliotēkas kā mūžizglītības projektu rezultātu popularizētājas

© Elīna Sniedze, 2014

Mūsdienās tiek veidoti ļoti daudz un dažādi projekti, ļoti aktuāla tēma tajos ir mūžizglītība un pieredzes apmaiņa. Projekts pēc projekta, bet ko iegūstam mēs no šiem projektiem? Rezultātus? Ne vienmēr. Lielākoties rezultātā tiek runāts tikai par to, kāda bija projekta gaita un kā tika piesaistīts finansējums. Šādi rezultāti nav interesanti un bieži vien ir neizprotami daudzo terminu dēļ. Rezultātiem ir jābūt interesantiem un pielietojamiem. Turklāt projekti nav ilgtspējīgi, jo tie ilgst tikai dažus gadus. Šoreiz pastāstīšu par īpašu projektu, kas veidots projektu rezultātu popularizēšanai – tas ir Di-XL (Dissemination, Exploitation, Libraries). Šajā projektā iesaistījās bibliotēkas un organizācijas no Latvijas (tāpēc noteikti kāds par šo projektu jau ir lietas kursā), Lietuvas, Grieķijas, Serbijas un Čehijas. Di-XL projekta mērķis bija izveidot efektīvu un ilgtspējīgu modeli mūžizglītības projektu rezultātu izplatīšanai caur bibliotēkām.

mūžizglītība
Bez kafijas nav konferences…

19. septembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā devos uz Di-XL projekta noslēguma konferenci “Bibliotēkas – pārliecinošas mūžizglītības projektu rezultātu popularizētājas”, kurā tika runāts par to kā popularizēt rezultātus taustāmi un virtuāli. Konferenci atklāja Uldis Zariņš, uzsverot, ka viņam ir patiess prieks, ka mums beidzot ir vieta, kur rīkot konferences un uzņemt viesus, jo iepriekšējās Nacionālās bibliotēkas ēkās par konferencēm nevarēja pat sapņot. Kā moderators tika ielūgts Toms Urdze. Pirmo reizi redzēju tik interesantu konferences moderēšanu, jo pēc katras uzstāšanās moderators apkopoja plusus un mīnusus no runātāja teiktā.

Turpināt lasīšanu “Bibliotēkas kā mūžizglītības projektu rezultātu popularizētājas”

Ierakstīts Semināri

Laime slēpjas attīstībā

© Dace Ūdre, 2013

Saka, ka agrāk zāle bija zaļāka un debesis zilākas, bet ja nu es pateiktu, ka dzīve ir koša un pārsteigumu pilna šeit un tagad. Es pati par to pārliecinājos, kad nolēmu piedalīties jaunatnes līderu apmācību meistarklasēs, kuras noritēja 21. oktobrī Siguldā, viesu nama “Brūveri” teritorijā.

Nereti mēs paši neapzināmies, cik ļoti mums ir nepieciešamas pārmaiņas, un esam ierakušies savos darbos tik ļoti, ka noraidām jebkuru piedāvājumu vai iespēju. Taču tieši spontāna, sev netipiska darbība var radīt tik ļoti pietrūkstošo radošuma dzirksti, svaigu skatījumu uz lietu būtību. Jaunas idejas var rasties arī no vienkāršas sarunas ar cilvēku, ar kuru savā ikdienā nebūtu saticies. Un tā notika ar mani. Tā vietā, lai meklētu simts un vienu atrunu, kāpēc palikt savā ierastajā vidē, es pateicu “jā” kolēģes piedāvājumam un aizpildīju pieteikuma anketu, un kļuvu par vienu no 50 jauniešiem, kas piedalījās pieredzes izglītības meistarklasēs.

Turpināt lasīšanu “Laime slēpjas attīstībā”

Ierakstīts Sevis pilnveidošana

Bibliogrāfiskās norādes un atsauces

© Dace Ūdre, 2012

Šis raksts veltīts tiem, kuriem “pareizu” bibliogrāfisko norāžu veidošana sagādā galvas sāpes, kā arī tiem, kuriem ir piemirsies viens vai otrs bibliogrāfisko norāžu veidošanas princips. Uzreiz brīdinu, ka apskatīšu bibliogrāfisko norāžu un atsauču veidošanu, vadoties pēc starptautiskajiem standartiem LVS ISO 690 un LVS ISO 690-2 jeb bibliotēkzinātnes studentu vidū tā dēvētās “zilās grāmatiņas” standartiem (1). Diemžēl šis vērtīgais izdevums man nav pa rokai, tāpēc būs vien jāpaļaujas uz savu atmiņu un rakstu darbu vajadzībām veidoto informācijas avotu sarakstu pareizību.

Lai izvairītos no pārpratumiem, minēšu, ka manis sniegtie bibliogrāfisko norāžu veidošanas piemēri ir paredzēti dažādu rakstu darbu vajadzībām, savukārt bibliotēku katalogu un datubāžu vajadzībām izmantojams nedaudz atšķirīgs bibliogrāfiskais apraksts. Šis ir tas jautājums, kurš bibliotēkzinātnes studentiem un arī bibliogrāfiem mēdz pieklibot. Un skaidrojums ir pavisam vienkāršs: studentiem šie divi aprakstu veidi jūk, jo studiju laikā viņiem jāapgūst abi minētie aprakstu veidi, bet bibliogrāfiem sava darba specifikas dēļ ir grūti pārslēgties uz cita veida bibliogrāfiskā apraksta veidošanas principiem.

Turpināt lasīšanu “Bibliogrāfiskās norādes un atsauces”