7 efektīvi veidi, kā demotivēt sevi un apkārtējos

© Kristina Papule, 2013

Cienījamie lasītāji! Atzīsim godīgi — nekas netraucē mūsu mierīgajai eksistencei vairāk kā motivācija. Daudzu paaudžu pieredze pārliecinoši pierāda, ka tieši šī dīvainā parādība liek mums studēt, gūt profesionālo pieredzi, iesaistīties dažādos bezjēdzīgos pasākumos, sacerēt rakstus LBB JSS emuāram, mēģināt realizēt savus sapņus un pat sportot. Taču par laimi pastāv vairāki efektīvi paņēmieni, ar kuru palīdzību var veiksmīgi neitralizēt motivācijas negatīvo ietekmi un atgriezties pie savas ierastās dzīves. Tie ir ļoti vienkārši, un katru no tiem esmu izmēģinājusi praksē. Vienkārši sekojiet vairākām rekomendācijām, un jūsu dzīvē brīnumainā kārtā nekas nenotiks.

Raksta sponsors The Grumpy Cat – iespējams, visdemotivētākais kaķis pasaulē

1) Mainiet mērķus
Šis ir galvenais un svarīgākais punkts. Mūsdienu vide prasa no mums būt mobiliem, “fleksibliem” un prast pielāgoties jauniem apstākļiem. To pašu var teikt arī par motivāciju — nav neviena iemesla, lai pastāvīgi turētos tikai pie viena mērķa. Esiet radoši — mainiet mērķus vismaz reizi nedēļā (bet vēl labāk — katru dienu)! Šis paņēmiens var īpaši noderēt gadījumos, kad runa ir par savu lielāko sapņu realizēšanu. Esiet interjera dizaineris pirmdien, žurnālists otrdien, fotogrāfs trešdien, aromterapijas speciālists ceturtdien un Photoshop guru piektdien. Tas palīdzēs jums palikt uz vietas un nekļūt par īstu profesionāli nevienā no šīm jomām.

Starptautiskais bibliotekāru tīkls kā tilts uz jaunām iespējām

© Elīna Sniedze, 2013

Šā gada janvārī pieteicos Starptautiskā bibliotekāru tīkla (International Librarians Network, ILN) pilotprogrammā. Par šo programmu esam stāstījuši jau iepriekš saistībā ar ILN projekta koordinatores Alisonas Dalbijas viesošanos Latvijā, kad viņa prezentēja šīs programmas sniegtās iespējas LBB Vidzemes nodaļas 16. saietā-konferencē “Latviešu pilsoniskās sabiedrības un nacionālās izglītības sākums Gaujas krastos Valmierā” 2013. gada 11. jūlijā. Īsāk sakot, pilotprogramma tika noslēgta veiksmīgi un tās rezultāti prezentēti IFLA kongresā Singapūrā.

Tikšanās ar ILN koordinatori un manu “pārinieci” Alisonu Dalbiju

ILN projekta rezultātā esmu guvusi pozitīvu ieskatu Austrālijas bibliotēku sistēmā, uzzinājusi par latviešu dzīvi šajā attālajā valstī, kā arī ieguvusi iespējamo sadarbības partneri dažādiem projektiem. Mana dalība pilotprogrammā neaprobežojās tikai ar elektronisko saraksti un dalību ikmēneša diskusijās; ar savu “pārinieci” Alisonu Dalbiju satikos klātienē. Šoreiz tepat Rīgā, bet nākamreiz, iespējams, jau Austrālijā (Alisonas iespaidus par vizīti Latvijā un arī Somijā var lasīt šeit). Un kāpēc gan ne? 🙂

Cilvēka attīstība mūžizglītības kontekstā

© Anta Turla, 2013 | speciāli LBB JSS

Mūžizglītība

Ideja, ka izglītības procesam jāturpinās mūža garumā, nav jauna. Jau viduslaikos un pat senāko laiku rakstos ir minēta nepieciešamība mācīties visu mūžu. Tādējādi mūžizglītības ideja kā tāda ir visai sena. Taču šodienas sabiedrības attīstības tempi liek aizvien nopietnāk pievērsties jautājumam par mūžizglītības nodrošināšanu (4).

Attēls “Abacus Love” izmantots saskaņā ar
Creative Commons licenci BY-NC

Kā ir teikts Izglītības un zinātnes ministrijas tīmekļa vietnē, “mūžizglītība ir izglītības process cilvēka dzīves garumā, kas balstās uz mainīgām vajadzībām iegūt zināšanas, prasmes, pieredzi, lai paaugstinātu vai mainītu savu kvalifikāciju atbilstoši darba tirgus prasībām, savām interesēm un vajadzībām. Mūžizglītība apvieno neformālo mācīšanos ar formālo izglītību, attīsta iedzimtas spējas līdztekus jaunām kompetencēm” (6).