Igaunis Latvijas bibliotēkās

© Madis Must, 2016 | Speciāli LBB JSS

Drīz būs pagājis viens gads, kopš esmu Rīgā kā praktikants un apmaiņas students. Labs laiks! Vajadzīgs laiks! Priecīgs laiks! Lai dzīvo Eiropas un Latvijas stipendiju programmas!

Sāku savu Latvijas vizīti pagājušajā vasarā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā kā praktikants. Apkalpoju lasītājus, strādāju krātuvē un laboju grāmatas. Tomēr galvenokārt manī visu laiku bija pārdomas par to, vai man patīk lielas bibliotēkas. Secināju, ka būt par praktikantu vai apmeklētāju lielā bibliotēkā ir patīkami, bet strādāt man labāk gan patiktu kādā mazākā vietā, kur es varētu būt vienīgais, galvenais bibliotekārs.

Gaismas pils (LNB). Foto: E.Sniedze

Prakses laikā man radās tāda traka ideja, ka varbūt pēc diviem mēnešiem LNB mana latviešu valoda būs pietiekami skaidra un laba, lai es varētu studēt bibliotēkzinātni Latvijas Universitātē. Valoda bija vāja, bet tomēr viss izdevās! Trešais kurss ātri mani pieņēma. Tajā pašā laikā, kad viņi šogad pabeigs Latvijas Universitāti, es pabeigšu Tartu Universitāti. Apmaiņas studentu dzīve ir bezrūpīga un aizraujoša. Rudenī praktizēšu Kino muzejā un, cerams, sākšu vadīt arī ekskursijas igauņiem Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

LU SZF Informācijas pārvaldības studijas

© Elīna Sniedze, 2013

Neilgi pēc pievienošanās LBB JSS es aprakstīju savas emocijas un domas par studijām Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātē (SZF), bet nu jau trīs gadi ir pagājuši un, tā teikt, “diploms kabatā”, lai arī ir liela izmēra un kabatā neielikt. 🙂 Tā kā pašlaik daudzi 12. klases skolēni plāno, kur gan lai stājas un ko lai studē, tad nolēmu nedaudz plašāk iztirzāt Informācijas pārvaldības (turpmāk tekstā IP) studijas. Es pieteicos studēt IP, neko neizpētot, vienkārši ar vēlmi apgūt bibliotekāro profesiju, jāpiebilst, ka IP studiju programma ir akadēmiska, tādēļ pēc studiju beigšanas tiek iegūts sociālo zinātņu bakalaura grāds bibliotēkzinātnē un informācijā. Studiju laikā esmu sapratusi, ka IP studijas nav koncentrētas tikai uz bibliotēku un stereotipiem bagātu bibliotekāri, bet ietver arī dažādus kursus par citām zinātņu nozarēm – komunikācijas zinātni, socioloģiju, informācijas tehnoloģijām u.c. Vēlos uzsvērt, ka esmu apmierināta ar savu izvēli, turklāt, apgūstot šo nozari, ir plašas darba iespējas ne tikai bibliotēkās, bet arī informācijas centros, valsts iestādēs un dažādos uzņēmumos, kuros nepieciešama informācijas pārvaldība vai, piemēram, datu bāžu izveide.

Pirms ķeros pie nopietnās daļas – IP studentiem ir lieliska iespēja doties ERASMUS studijās uz kādu no sadarbības augstskolām Lielbritānijā, Zviedrijā, Dānijā, Polijā, Īslandē vai Igaunijā (arī mūsu biedri ir izbaudījuši šo lielisko pieredzi), kā arī plašas iespējas nodarboties ar pētniecību un piedalīties BOBCATSSS simpozijā. LU Studentu padome, kā arī SZF Studējošo pašpārvalde atbalsta savus kolēģus – studentus un viņu pētnieciskās intereses –, tāpēc tā ir lieliska iespēja pieteikties projektu konkursiem un piepildīt savas idejas.

Bet tagad vispārīgi pastāstīšu par dažiem no apgūstamajiem studiju kursiem, tā arī būs iespēja katram pašam saprast, vai kopumā IP ir tas, ko tu vēlies apgūt. Studiju kursu izkārtojums pa semestriem ir dažāds, tāpēc es nevarēšu gluži pateikt, kuri priekšmeti būs pirmajā, otrajā vai trešajā studiju gadā.

Studijas SZF no studentes skata punkta

© Elīna Sniedze, 2011

Pagājis gads kopš pirmo reiz spēru kāju Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes (SZF) telpās, nezinot, kas īsti mani sagaida Informācijas pārvaldības studijās. Biju uztraukusies un nobijusies, cerēju, ka dienas beigās atradīšu, kā tikt uz mājām, jo tikko sāku dzīvot Rīgā. Pāris reižu sanāca apmaldīties, bet kaut kādā veidā, pat nemanot kā, šoreiz es iejuku pūlī, nodevos jaukajām Pirmsaristoteļa (topošo studentu kopā sanākšana pirms ikgadējā studentu pasākuma Aristotelis) aktivitātēm un sāku iepazīt, kādi būs turpmākie trīs gadi.

LU SZF karogs, foto no LU SZF foto galerijas "Pirmsaristotelis 2010"

Pasniedzēji uzreiz likās ļoti laipni, visi saprotoši, jo viņiem mēs nebijām pirmie. Uzdotos mājasdarbus sākotnēji nemācēju izpildīt, jo nezināju standartus, kādus vēlas attiecīgie pasniedzēji. Juka arī daudzie kabinetu numuri, dīvainie svešvārdi – metodiķe, dekanāts, pasniedzēji, lektori nevis skolotāji. Lekciju sarakstā lasīju kursu nosaukumus, tie bija daudz savādāki nekā skolā ierastie mācību stundu nosaukumi, un tad es sapratu – esmu uzsākusi studijas. Esmu īsta studente un esmu tikusi vienā no labākajām universitātēm Latvijā. Mani pārņēma lepnums, sapratu, ka es dzīvē spēšu sasniegt visu, ko vēlos – un šis ir solis augšup.