Posted in E-resursi, Lasīšana

Fastr Books – pašmāju virtuālā bibliotēka

© Ella Juhņeviča, 2014 | raksts pārpublicēts no Biblofox

Pavisam nesen man tika piedāvāta iespēja izmēģināt mūsu pašmāju aplikāciju Fastr Books – virtuālā bibliotēka tavā viedtālrunī vai planšetes datorā. Aplikāciju var iegūt caur Google play un AppStore. Pamatprincips ir līdzīgs kā Amazon Kindle Unlimited, par kuru nesen jau rakstīju – tā ir abonējama bibliotēka, kur par saprātīgu maksu ir pieejama diezgan plaša grāmatu kolekcija. Fastr Books bibliotēkas klāstā uz doto brīdi ir aptuveni 12 000 grāmatu 7 valodās, 284 no tām ir latviski. Mēnesī tiek pievienotas aptuveni 50 jaunas grāmatas – tā kā būs ko priecāties ilgu laiku. Aplikācija vēl ir izstrādes stadijā, tāpēc mēdz gadīties kādas kļūmītes vai mazi gļuciņi, tomēr tam nevajadzētu lasītājus aizbiedēt, jo kopumā aplikācija ir diezgan intuitīva un viegli lietojama. Tai ir vairākas priekšrocības, ja salīdzina ar citām lasīšanas aplikācijām, bet nu par visu pēc kārtas.

Fastr-Books-Discover2

Aplikācija ir viegli instalējama un acis priecē skaistais kataloga atvērums. Tikko atver kādu interesējošo grāmatu, uzreiz var to lejuplādēt savā ierīcē. Var meklēt grāmatas pēc dažādām kategorijām un dažādās sadaļās (piemēram, redakcijas ieteikumi). Katrai grāmatai seko saraksts ar līdzīgu literatūru, tas ir ļoti parocīgi meklējot viena žanra grāmatas.

Grāmatu klāsts tiek piedāvāts dažādās valodās, arī latviski. Tik ilgu laiku dzīvojot ārzemēs, esmu izslāpusi pēc lasīšanas dzimtajā mēlē. Grāmatu valodas izvēle atkarīga no pamatiestatījumiem, kad tiek atvērta bibliotēka – grāmatas tiek piedāvātas angliski, latviski, krieviski, vāciski, franciski, itāliski un spāniski. Manuprāt, šis ir tieši tas, kas mums, kā multikulturāliem un daudzvalodīgiem lasītājiem, ir vajadzīgs – viena aplikācija, kas fantastiski der visiem.

Pajautāju, kā tad ir ar autortiesību jautājumu – tā Latvijā ir bijusi ļoti sāpīga tēma pēdējos gados. Man ir bieži nācies saskarties ar labu resursu slēgšanu, jo tiek pārkāptas autortiesības. Mani mierināja, ka ir noslēgti līgumi ar izdevniecībām un šis jautājums ir atrisināts. Grāmatas, kas ir aizsargātas ar autortiesībām, ir pieejamas par maksu (maksāšana notiek ar punktiem). Viss godīgi. Perfekti, tad jau var sākt lasīt un grāmatas nekur pusceļā nepazudīs.

Lejuplādēšana aizņem vien dažas sekundes un uzreiz tiek piedāvāts grāmatu atvērt un lasīt. Atverot izvēlēto grāmatu var atrast “Play” pogu. Sākumā nesapratu, kam tā domāta, bet tikko nospiedu, uzreiz kļuva skaidrs, kāpēc ir šāds aplikācijas nosaukums – grāmatas teksts sāk mirgot gar acīm diezgan lielā ātrumā (lai gan šo uzstādījumu var mainīt), kas palīdz paātrināt lasīšanas procesu. Var lasīt arī ierastu tekstu bez šīs fīčas, tad lasītais teksts vairs ne ar ko neatšķiras no parastas e-grāmatas. Labi ir tas, ka var modificēt ātrlasīšanas iestatījumus – vārdu parādīšanās ātrums, fonta izmērs, vārdu skaits vienā “kadrā” utt. Ir pieejams arī nakts režīms, kas ir saudzīgāks acīm. Jauki, jo man patīk lasīt nakts laikā, bet vīram tas traucē un viņš uz mani rūc, lai slēdzu ārā visus gaismekļus. Ar šādu opciju nav jālien zem segas.

Katra lietotāja personīgā bibliotēka veidojas no tā, kādas grāmatas tiek lejuplādētas. Katrai grāmatai parādās progresa rādītājs procentos un lasītājs var redzēt, cik tālu ir ticis katrā grāmatā – kā atver grāmatu, nonāc vietā, kurā pēdējo reizi grāmatu lasīji. Laba grāmatzīme un izkrist no grāmatas arī nevar.

Continue reading “Fastr Books – pašmāju virtuālā bibliotēka”

Posted in Informācijas sabiedrība

Kad internets bija mazs: pirmie raksti par globālo tīmekli latviešu presē

© Kristina Papule, 2013

Kas ir internets un kas ir WWW, kā var pieslēgties globālajam tīklam un ko tur var darīt, cik tas maksā un kam tas vispār ir vajadzīgs Latvijā? Tagad ir grūti noticēt, ka vēl pavisam nesen reti kurš zināja atbildes uz šiem jautājumiem. Kāds bija internets laikmetā, kad tas bija pieejams tikai izredzētajiem un kad par optimālo datu pārraides ātrumu tika uzskatīti 19,2 kilobiti sekundē (2), bet par Google, draugiem.lv un Facebook varēja tika sapņot? Nu ir īstais brīdis, lai atcerētos, ko rakstīja par globālo tīmekli 20 gadus atpakaļ.

Virsraksts no žurnāla “Partneri” (1995.g, Nr.1) (2)

Internet tīkls

Datortehnika, 1993. gads:

“Kāds pašlaik ir Internet tīkls? Tas ir globālais tīkls, vai, precīzāk izsakoties, tīklu apvienojums, kurā ietilpst vairāk nekā 8 tūkstoši dažādās pasaules valstīs izvietotu tīklu, kas ietver sevī vairāk nekā 2,5 miljonus datoru. Internet apkalpo vairāk nekā 10 miljonus lietotāju (pašlaik to skaits ir  vairāk nekā 2 miljardi , t.i. 200 reizēs lielāks – aut. piez.), un to skaits strauji palielinās. Katru mēnesi šajā tīklā pārraidītās informācijas apjoms pieaug par 10% (!).” (1)

Continue reading “Kad internets bija mazs: pirmie raksti par globālo tīmekli latviešu presē”

Posted in Autortiesības

Bāriņdarbi

© Margarita Dankova, 2013

Strauji attīstoties tehnoloģijām, zinātnei un internetam, ikdienā palielinās arī publicēto darbu skaits un būtisks kļūst jautājums par autortiesībām. Rodas jautājumi par to, kur ir robežas līdz kurai sniedzas autora tiesības un sākas sabiedrības tiesības uz informāciju un zināšanām? Ja ar zināmu autoru darbiem atbildi uz šo jautājumu rast nav tik grūti, tad bāriņdarbu fenomena problēma, kas īpaši aktualizējās ar interneta parādīšanos, gan izsauc plašas diskusijas.

Autortiesības / Olivia Hotshot (CC-BY-NC)

Par bāriņdarbiem (orphan works) sauc ar autortiesībām aizsargātus darbus, kuru autors nav zināms un/vai identificējams (3). Bāriņdarbi iekļauj sevī publicētus un nepublicētus literāros darbus, fotogrāfijas, ilustrācijas, filmas, skaņdarbus un daudzas citas dokumentu kategorijas (9).

Termins “bāriņdarbs” šaurākā nozīmē apzīmē neiespejamību identificēt darba autortiesību īpašnieku, no kura ir nepieciešama atļauja darba izmantošanai, bet plašākā nozīmē – neiespejamību sazināties ar autortiesību īpašniekiem (5). Autortiesību un saistīto jautājumu rokasgrāmatā bibliotēkām (Handbook on Copyright and Related Issues for Libraries) ir noteikts, ka šādas situācijas var rasties gadījumos, ja:

  • autors nav zināms vai ir miris, neatstājot mantiniekus, un miršanas datums nav zināms;
  • ja autortiesību turētājs ir izdevniecība, kura izbeidza savu darbību vai saplūda ar citu kompāniju, turklāt nav saglabājušās ziņas par autoriem, kuru darbus publicēja šī izdevniecība (9).

Continue reading “Bāriņdarbi”

Posted in E-resursi, Muzeji

Google mākslas projekts

© Margarita Dankova, 2013

Dažreiz katrs no mums ir vēlējies vienas sekundes laikā nokļūt citā laikā un citā vietā, piemēram, pastaigāties Luvras senajās telpās vai pavērot Ēģiptes piramīdas. Diemžēl realitātē tas nevienam nav izdevies. Tomēr tagad, attīstoties tehnoloģijām, mēs kļūstam aizvien tuvāk saviem sapņiem un kārtējais solis šī sapņa īstenošanai ir… Google Art Project!

Google mākslas projekta mērķis ir apkopot vienuviet un padarīt pieejamus apskatei mākslas darbus (gleznas, skulptūras, arhitektūras objektus u.c.) no dažādu pasaules valstu muzeju kolekcijām, veicinot sabiedrības izpratni un zināšanas par pasaules kultūras mantojumu un nodrošinot kultūras saglabāšanu un attīstīšanu digitālajā vidē.

Projekta piedāvātās gleznas no Van Goga muzeja
(Amsterdama, Nīderlande)

Continue reading “Google mākslas projekts”