Posted in Jaunie speciālisti Latvijā, Pasākumi, Semināri

Kuldīgā notika LBB Jauno speciālistu sekcijas 5. biedru seminārs

Šo vasaru jaunie speciālisti pavadīja ļoti produktīvi un tikās trijos Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) Jauno speciālistu sekcijas (JSS) biedru semināros – Preiļos, Madonā un Kuldīgā. 15. augustā Kuldīgas Mākslas namā pulcējās gan jaunie, gan pieredzējušie speciālisti no tuvienes (Kuldīgas un novada apkārtnes) un tālienes (Liepājas, Ventspils, Alsungas u. c.), kā arī lektores no Olaines un Pilsrundāles, lai kopīgi varētu iepazīt paši sevi kā neparastus bibliotekārus un aktīvas personības.

Iepazīstinām citus ar sevi, sāk LBB JSS vadītāja Aiga Pīķe. Foto: I. Vespere
Netiek palaista garām iespēja kolēģus iepazīstināt arī ar veikumu LBB arhīvā un vietnē publicētajiem agrāk notikušajiem pasākumu sarakstiem. Foto: I. Vespere
Apkopoti arī LBB vēsturisko sekciju pasākumi. Foto: I. Vespere

Rundāles novada Pilsrundāles bibliotēkas vadītāja Aelita Ramane ar stāstījumu “Bibliotēka – patvērums inteliģentiem savādniekiem” iepazīstināja semināra dalībniekus ar pašas veidoto kolekciju par bibliotēku, bibliotekāru un lasītāju tēlu daiļliteratūrā. Esošajā sarakstā (gan “bibliotekāru stilā” – alfabētiski –, gan lasīšanas secībā) ir apkopota 131 grāmata un izkopēti citāti. A. Ramane laipni aicināja kolēģus dalīties ar saviem atradumiem, tādējādi kopīgi veidojot papildinājumu kolekcijai, kā arī uz Pilsrundāles bibliotēkas atklāšanu jaunajās “mājās” 29. augustā plkst. 17.00.

Stāstījumu sāk Rundāles novada Pilsrundāles bibliotēkas vadītāja Aelita Ramane. Foto: I. Vespere
Iepazīstamies ar iespaidīgo kolekciju, kura ir sakārtota skaistos sarakstos. Foto: I. Vespere
Iepazīstam inteliģento savādnieku pasauli ar citātu palīdzību no dažādiem daiļliteratūras darbiem. Foto: I. Vespere

Kā izrādās, daiļliteratūrā attēlotās bibliotekāres (vīriešu-bibliotekāru raksturojums nav bieža parādība) ir ļoti dažādas:

  • smaidīgas, zinošas, laipnas, zina atbildes uz visiem jautājumiem;
  • pētīgas, punktuālas;
  • pārmērīgi smaidīgas, ar šķietami dīvainu laipnību;
  • augstprātīgas, mūžam aizņemtas ar lasīšanu un krājuma kārtošanu pēc lasītājiem neizprotamās, sarežģītās sistēmas.

Vērtīgi paraudzīties uz sevi no malas, izvēle, kurai kategorijai piederēt, ir katra paša rokās.

Bibliotekāres raksturojumos ir novērojamas arī ārējā izskata iezīmes – gara, slaida, tai skaitā stereotipiskās iezīmes, lielas acenes, zirgaste. Arī bibliotēkas lasītāju loks ir ļoti daudzveidīgs – kāds zēns meklē glābiņu no vienaudžiem, vēlu vakaros ierodas studenti, vasaras sākumā ierodas skolēni ar milzīgu literatūras sarakstu, kāds ņem grāmatas savam sunim, bet kāds cits aiz žēluma lasa sen aizmirsta grāmatas. Savukārt pati bibliotēka tiek raksturota šādi: svētnīca, iepazīšanās vieta, miera osta, saistās ar klusumu kā jūras dibenā, drošību, relaksāciju, māju sajūtu. Kādam autoram tā asociējusies pat ar raganām, dēmoniem un kā vietu šausmām.

Visā pasaulē lasītāju, tai skaitā bibliotekāru sirdis ir iekarojusi Vikijas Maironas (Vicki Myron) grāmata “Djū. Mazpilsētas bibliotēkas kaķis, kas aizkustināja pasauli” (Dewey. The Small-Town Library Cat Who Touched the World), taču par Latvijas bibliotekāru klasiku noteikti jākļūst Lindas Šmites grāmatai “Rainītis”, kurā darbojas grāmatu Judīte.

Olaines 1. vidusskolas bibliotēkas vadītāja un LBB Bērnu un skolu bibliotēku sekcijas vadītāja Aija Jankava ar prezentāciju “Proaktīvs bibliotekārs proaktīvā bibliotēkā” sniedza iespēju saprast, ko nozīmē būt aktīvam un cik daudzveidīgi ir aktivitātes veidi – no neaktivitātes līdz pat reaktivitātei, kuru zelta vidusceļš ir proaktivitāte.

Olaines 1. vidusskolas bibliotēkas vadītāja un LBB Bērnu un skolu bibliotēku sekcijas vadītāja Aija Jankava iepazīstina semināra dalībniekus ar savu aktīvo dzīvi. Foto: I. Vespere
Noskaidrojām, ko nozīmē būt proaktīvām un kāda ir proaktīva bibliotēka. Foto: I. Vespere
Saņēmām arī mājasdarbu – izveidot savu dzīves līdzsvara apli, lai redzētu, kurām dzīves jomām būtu nepieciešama lielāka uzmanība, lai veiksmīgi “ripotu” uz priekšu. Foto: I. Vespere

Ar jēdzienu “proaktīvs” saprotam tādu darbības procesu, kurš tiek izdomāts un realizēts apzināti, ar atbildību un skatu nākotnē. Nozīmīgi ir mēģināt darīt ko citādi, pašam būt kā daļai no risinājuma, nevis problēmas, kā arī apjomīgu darbu sadalīt posmos, lai varētu izbaudīt katra posma rezultātus. Savukārt “proaktīva bibliotēka” ir vērsta uz ilgtspējību un nākotnes iniciēšanu, plānošanu, radīšanu, vizualizēšanu un kontroli.

Iedvesmojoši ir Kopenhāgenas bibliotēku, kuras uzskatāmas par patiesi proaktīvām bibliotēkām, tīkla moto: “Viss, ko vien spēj iedomāties!” un “Visas iespējas ir Tevī – gan lasītājā, gan bibliotekārā”. Profesors Deivids Lanke (David Lankes; ASV) ir spējis satricināt bibliotekāro sabiedrību ar teicienu:

Vājas bibliotēkas veido krājumu.
Labas bibliotēkas veido un nodrošina pakalpojumus.
Lieliskas bibliotēkas veido sabiedrību.

Pēcāk kādā no intervijām D. Lanke šo izteicienu skaidrojis detalizētāk – viņš balstījies uz ideju par proaktīvām bibliotēkām, to vērtība nav statiska, vērtību “piramīda” ir mainījusies, un tās pamats vairs nesastāv no krājuma – centrālajam resursam jābūt sabiedrībai.

Pēc semināra tie dalībnieki, kuri iepriekš nebija viesojušies Kuldīgas Galvenajā bibliotēkā, devās nelielā ekskursijā. Foto: A. Pīķe
Ēkai, kurā šobrīd mājo Kuldīgas Galvenā bibliotēka, ir īpaša vēsture. Tā ir Kuldīgas ebreju sinagoga, atrodas agrākajā ebreju kvartāliņā. Foto: A. Pīķe
Mākslīgi piebūvētajiem stāviem ir gan savas priekšrocības, gan trūkumi – estētisko baudījumu dažbrīd mēdz aizēnot apmeklētāju sarunu (pat pusbalsī) un bērnu kāju rīboņas, kāpjot pa kāpnēm, pārāk labā dzirdamība, kas nereti ir traucējoši. Foto: A. Pīķe
Teju pie paša sinagogas jumta ir bērnu “pasaulīte”. Olaines 1. vidusskolas bibliotēkas vadītāja un LBB Bērnu un skolu bibliotēku sekcijas vadītāja Aija Jankava ierosina uz mazās palodzītes kopā ar bērniem veidot garšaugu dobītes, tomēr daļai no šobrīd esošo augu šeit klājas pagrūti – nav pietiekoša daudzuma saules gaismas. Foto: A. Pīķe
Kuldīgas Galvenās bibliotēkas Bērnu literatūras centrs. Foto: A. Pīķe

Semināra prezentācijas:

Vairāk fotogrāfijas no šīs vasaras semināriem apskatāmas LBB JSS Facebook lapas albumu sadaļā!

Pateicamies semināra atbalstītājiem: Latvijas Bibliotekāru biedrība, Kuldīgas Galvenā bibliotēka, Valsts kultūrkapitāla fonds

Posted in Jauno speciālistu kustība, Pasākumi, Pieredzes apmaiņa, Semināri

Aizvadīts Starptautiskais Baltijas valstu jauno bibliotekāru seminārs Tallinā

Starptautiskajā Baltijas valstu jauno bibliotekāru seminārā (International Seminar for Young Librarians from Baltic Countries), kurš norisinājās 27.–28. jūnijā Tallinā, Igaunijā, Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) Jauno speciālistu sekciju (JSS) pārstāvēja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes bakalaura studiju programmas “Informācijas pārvaldība” 2. kursa studente Alise Klauža un “Bibliotēkzinātne un informācija” 2. kursa maģistrante un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves bibliotekāre Antra Upeniece. Šī gada seminārs bija veltīts tēmai “Kas ir bibliotekārs?” (Who is a librarian).

Foto: A. Upeniece

Seminārs norisinājās Tallinas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā (Tallinna Ülikooli Akadeemiline Raamatukogu). To rīkoja Igaunijas Bibliotekāru biedrības Jauno speciālistu klubs (Eesti Raamatukoguhoidjate Ühing (ERÜ) Noorteklubi), kurš oficiāli savu darbību sācis 2014. gadā. Semināru vadīja Jana Tonisone (Jaana Tõnisson; Tallinas Universitātes sabiedrisko attiecību speciāliste un Igaunijas Jauno speciālistu kluba valdes locekle).

Tallinas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka. Foto: A. Upeniece

Semināra pirmajā dienā, 27. jūnijā, Tallinas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā Baltijas valstu jaunie speciālisti vispirms savstarpēji iepazinās, tādējādi noskaidrojot gan iegūto bibliotekāro izglītību un ceļu uz to, gan karjeras ceļu bibliotēku sfērā, kā arī mīļāko krāsu, vai ir mājdzīvnieki, bērni, vīrs. Pierādījās, ka katrs no dalībniekiem ir atšķirīgs un ieguvis savu neatkārtojamo dzīves pieredzi – kādai mājdzīvnieki ir augi, cita piedalās suņu šovos, vēl kāda nav bibliotekārs, bet plāno par tādu kļūt.

Starptautiskā Baltijas valstu jauno bibliotekāru semināra dalībnieces. Foto: Maris Nool

Dalībnieki iepazīstināja klātesošos ar pārstāvēto bibliotekāru biedrību darbību pēdējo divu gadu laikā un ieskicēja nākotnes ieceres. Latvijas jaunie speciālisti stāstīja par konferenci “4CanGurus”, ikgadējo akciju “LibdayLV”, e-grāmatas projektu “Librarians Around the World” un ieskicēja LBB JSS biedru semināru aktivitātes, kā arī pastāstīja neaudz par LBB JSS darbības aizsākumiem.

Atsevišķa semināra daļa tika veltīta bibliotēkas termina izpratnei dažādās valodās. Latviešu un lietuviešu valoda to aizguvusi no ārzemēm kā kalkus, kamēr igauņi radījuši savu terminu “raamatukogu” (burtiskā tulkojumā: grāmatu krātuve). Daļa sarunas veltīta stereotipiem, kurus grāmatu krātuves tēls nepalīdz lauzt. Arī bibliotekāra tēls kā cilvēks, kurš lasa grāmatas, lai gan patiesībā tas ietver daudzas un dažādas funkcijas, kuras nav iespējams tik vienkārši aprakstīt, jo bibliotekārs var vienlaicīgi būt kataloģizētājs, pasākumu organizators, grāmatvedis un IT speciālists, kā arī sociālais darbinieks un informācijas centra vadītājs. No kura brīža bibliotekārs kļūst par orķestra vadītāju, un kā saukt bibliotēkas darbiniekus, kuri tiešajā nozīmē nav bibliotekāri? Bet arī tie mēdz veikt bibliotekāro darbu.

Dienas noslēgumā Jana Tonisone novadīja ekskursiju Tallinas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā, kura ir viena no pirmajām bibliotēkām Igaunijā, kurā pieejamas nakts lasītavas. Bibliotēkā ir automatizētā cilvēku uzskaites sistēma, kas ar lāzera palīdzību reģistrē katru bibliotēkas apmeklētāju. Diemžēl kopš lāzeru uzstādīšanas bibliotēkas telpās uz dzīvi ir apmetušies pāris tūkstoši lasītāju.

Foto: A. Upeniece

Lai gan Tallinas Universitātes Akadēmiskajai bibliotēkai ir varens grāmatu krājums, tomēr tas vairs netiek tik aktīvi papildināts ar iesietajiem darbiem. Bibliotēka aktīvi iepērk grāmatu digitālās kopijas, kuras ir pieejamas bibliotēkā lasīšanai uz vietas – tādējādi ietaupot gan telpu, gan sniedzot lasītājiem pašu jaunāko literatūru un pētījumus.

Tallinas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā pieejamas padomju laikā aizliegto darbu kartotēkas, aizliegto autoru saraksti un pamatojums, kāpēc nav lasāms, kā arī izsūtīšanas saraksti. Bibliotēka piedāvā telpas dzimtas pētniecībai un zinošus bibliotekārus, kas palīdzēs atrast pazudušos radiniekus. Foto: A. Upeniece
Foto: A. Upeniece

Grāmatu krātuvē grāmatas tiek kārtotas to ienākšanas secībā. Šī bibliotēka ir viena no tām, kas saņem obligāto eksemplāru, tai skaitā bērnu literatūru – bibliotēkā nav bērnu lasītavas, un par bibliotēkas lasītāju var kļūt no 16 gadu vecuma.

Alise Klauža kopā ar eksponātu Medicīnas un sporta lasītavā. Foto: A. Upeniece

Otrā semināra diena, 28. jūnijs, turpinājās Tallinas Universitātes bibliotēkā, kur dalībnieki apsprieda tādas neordināras idejas bibliotekārajā darbā kā sēklu bibliotēka, aplikācija “TartuFic”, interaktīva bibliotēkas parka vietnes izveide, kur var uzzināt par katru dzīvnieku, putnu un kukaini – kas tas ir, kur dzīvo un ko labprātāk ēd. Tiek secināts, ka bibliotekāri ir ļoti radoši un spēj piesaistīt visa vecuma lasītājus un tos arī pārsteigt ar jaunām un inovatīvām idejām.

Foto: A. Upeniece

Atvērtajā mikrofonā (Open mic) dalībnieki runāja par dažādām tēmām, tai skaitā, kā tas ir staigāt pa mežu vienam ar nazi un kaut ko griezt, līdzīgi kā bibliotekārajā darbā – ar to var saprast daudz un dažādas lietas un personas. Bibliotekārs  dara lietas (librarian does stuff), kā rezultātā tika nonākts pie secinājuma, ka bibliotekārus nepieciešams pārkristīt par “stuffierian’’ (Alises Klaužas ideja) jeb personām, kas dara nepieciešamās lietas, lai cik pārsteidzoši dažādas tās arī nebūtu.

Semināra noslēgumā dalībnieki devās uz Igaunijas Nacionālo bibliotēku (Eesti Rahvusraamatukogu). Ekskursiju vadīja viena no semināra dalībniecēm Helēna Karja (Heleen Karja; Igaunijas Nacionālās bibliotēkas Informācijas un referenču centra vadītāja).

Igaunijas Nacionālā bibliotēka – celta viduslaiku pils noskaņās, ņemot vērā bibliotēkas funkcijas un lasītāju vajadzības. Foto: A. Upeniece
Igaunijas Nacionālās bibliotēkas telpas ir gaišas un mājīgas. Ik pa laikam lasītāji tiek pārsteigti ar izstādēm vai krāsainām instalācijām. Foto: A. Upeniece
Grāmatu transportēšanas iekārta Igaunijas Nacionālajā bibliotēkā stiepjas caur visiem bibliotēkas stāviem. Lai veiktu vienu riņķi, piemēram, no pirmā līdz pirmajam stāvām, ir nepieciešamas aptuveni 15 minūtes. Šādas iekārtas ir grūti uzturēt un Igaunijā šī ir vienīgā. Foto: A. Upeniece
Izstāde Igaunijas Nacionālajā bibliotēkā veltīta Igaunijas Dziesmu un deju svētkiem. Izstādes noformēšanai izmantots kartons gan dekoratīvi, gan kā mēbeles – ekonomiski un daudzfunkcionāli. Foto: A. Upeniece
Atsevišķās telpās Igaunijas Nacionālajā bibliotēkā nevar ne tikai ēst vai runāt pa telefonu, bet arī vispār sarunāties. Ir trīs veidu lasītavas: mēmās, čukstu un tādas, kurās var runāt. Foto: A. Upeniece

Nākamais Baltijas jauno speciālistu seminārs norisināsies Latvijā, bet tikmēr visi esam laipni aicināti ciemoties Igaunijā!

Semināra prezentācija par LBB JSS aktivitātēm.

Dalību seminārā atbalsta: Latvijas Bibliotekāru biedrība, Valsts kultūrkapitāla fonds

Informāciju sagatavoja:
LU SZF studente un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves bibliotekāre
Antra Upeniece

Posted in Jaunie speciālisti Latvijā, Pasākumi, Semināri

LBB Jauno speciālistu sekcijas 5. biedru seminārs 2019. gada 15. augustā Kuldīgā

Šogad esam tikušies jau divos semināros – 14. jūnijā tikāmies Preiļos un 5. jūlijā Madonā. Trešā šīs vasaras tikšanās jeb Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) Jauno speciālistu sekcijas (JSS) 5. biedru seminārs notiks 15. augustā Kuldīgas Galvenajā bibliotēkā. Semināros iepazīstamies ar vieslektoru stāstiem un prezentācijām, kā arī plānojam sekcijas turpmāko darbu un nākamā gada gaidītākās aktivitātes – Baltijas jauno speciālistu saietu un konferenci “4CanGurus”.

Kas viesosies augusta seminārā? Rundāles novada Pilsrundāles bibliotēkas vadītāja Aelita Ramane semināra dalībniekus iepazīstinās ar novērojumiem, kuri radušies ilggadēji veidojot literatūras sarakstu un krājot citātus par bibliotekāra tēlu daiļliteratūrā. Ar praktisku nodarbību Olaines 1. vidusskolas bibliotēkas vadītāja Aija Jankava palīdzēs attīstīt prasmi būt aktīvam gan ikdienā, gan pasākumu organizēšanā, kas ir sevišķi noderīgi bibliotēku darbā ar bērniem.

LBB JSS 5. biedru semināra programma:

 2019. gada 15. augusts
Kuldīgas Galvenā bibliotēka (Kuldīga, 1905. gada iela 6)

12.15–12.30 Reģistrēšanās
12.30–13.00 Semināra atklāšana. Biedru un dalībnieku iepazīšanās
13.00–13.30 “Bibliotēka – patvērums inteliģentiem savādniekiem” (Rundāles novada Pilsrundāles bibliotēkas vadītāja Aelita Ramane)
13.30–14.00 Nodarbība “AKTĪVS” (Olaines 1. vidusskolas bibliotēkas vadītāja Aija Jankava)
14.00–14.30 Kafijas pauze
14.30–15.30 JSS biedru sapulce

Pieteikšanās veidlapa (piedalīties seminārā var ikviens nozares speciālists, dalība bez maksas)

Semināra norisi atbalsta: Latvijas Bibliotekāru biedrība, Kuldīgas Galvenā bibliotēka, Valsts kultūrkapitāla fonds

Posted in Jaunie speciālisti Latvijā, Pasākumi, Semināri

Madonā notika LBB Jauno speciālistu sekcijas 4. biedru seminārs

Pilsētā, kurā esi gaidīts jeb Madonā 5. jūlijā norisinājās Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) Jauno speciālistu sekcijas (JSS) 4. biedru seminārs. Jūnija seminārā Preiļos apspriedām ar modernajām tehnoloģijām saistītus jautājumus, bet seminārā Madonas novada bibliotēkā šoreiz uzmanība tika veltīta sadarbībai un profesionālajai izglītībai.

Seminārs tiek atklāts un arī šoreiz dalībniekus uzrunā LBB Vidzemes nodaļas vadītāja Olga Kronberga, mudinot ielūkoties Trešā tēva dēla e-grāmatu bibliotēkā. Foto: E. Sniedze
Madonas novada bibliotēka dāvinājumā no LBB JSS saņēma daiļliteratūras grāmatas angļu valodā dažādai lasītāju auditorijai. Foto: A. Pīķe
Semināra dalībnieku iepazīšanās – LBB JSS jaunā vadītāja Aiga Pīķe iepazīstina ar sevi un līdzšinējām aktivitātēm biedrībā. Foto: D. Poča-Lapiņa

LBB valdes locekle, LBB JSS iepriekšējā vadītāja Elīna Sniedze iepazīstināja detalizētāk ar e-grāmatas projektu “Librarians Around the World” un tā gaitu – saziņu ar ārvalstu bibliotekāriem un grāmatas tapšanu, rediģējot iesūtītos rakstus. Kolēģi bija aicināti veidot rakstu lai pastāstītu par sevi, pārstāvētās valsts bibliotēkām, to sistēmu, izglītības iegūšanas iespējām, kā arī bibliotēku nozares organizācijām un aktivitātēm.

Sākotnēji bijis plānots, ka rakstu veidos viens bibliotekārs no vienas valsts, taču atsaucība bijusi liela – pieteikušies arī vairāki bibliotekāri, kuri veidoja rakstu kolektīvi par pārstāvēto valsti. Īsi pēc e-grāmatas publicēšanas vēl aizvien kāds ārvalstu bibliotekārs interesējas par iespēju publicēt rakstu. Liela daļa ieinteresēto bibliotekāru vēlējās veidot rakstu par pārstāvēto bibliotēku, kurā strādā, kas paver iespējas veidot arī otro grāmatu – par bibliotēkām pasaulē.

LBB valdes locekle, LBB JSS iepriekšējā vadītāja Elīna Sniedze stāsta par e-grāmatas projektu “Librarians Around the World”. Foto: A. Pīķe
Ielūkojāmies gan gatavajā, publicētajā e-grāmatā, gan arī darba jeb rediģēšanas versijā. Foto: D. Poča-Lapiņa

Ar bakalaura darba “Maģistra studiju programmas “Bibliotēkzinātne un informācija” 2013.–2018. gada absolventu profesionālās karjeras” izstrādes gaitā iegūtajām atziņām dalījās Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Informācijas un bibliotēku nodaļas bakalaura programmas absolvente Dinija Marta Einiša. Šāda pētījuma nepieciešamība bija aktuāla, jo pēdējie apkopotie dati par absolventiem ar iegūto maģistra grādu bibliotēkzinātnē un informācijā ietver laika posmu līdz 2012. gadam. Bakalaura darba tapšanā bijusi noderīga arī e-grāmata “Librarians Around the World”, lai vienkopus apkopotā veidā gūtu priekšstatu par bibliotekāro izglītību ārvalstīs.

Anketējot un intervējot absolventus, izdevies noskaidrot, ka iegūtais maģistra grāds sniedzis iespēju iekļūt augstākā amatā. Maģistra līmeņa studiju absolventu vidū pastāv pārliecinoši uzskati, ka iegūtā izglītība paver plašākas iespējas darba tirgū, ka bibliotēkās ir nepieciešami darbinieki ar maģistra, savukārt pašam bibliotekāram maģistra izglītība sniedz pārliecību par sevi un savām spējām.

Latvijas Universites Sociālo zinātņu fakultātes absolvente Dinija Marta Einiša iepazīstina ar savā pētījumā gūtajām atziņām par maģistra līmeņa absolventu karjeru. Foto: D. Poča-Lapiņa
Visbiežāk studijām maģistrantūrā motivē uzskats, ka bakalaura grāds ir nepilna augstākā izglītība, retāk – paziņu viedoklis un darba devēju prasības. Foto: A. Pīķe
Madonas novada bibliotēkas vestibila sienu rotā vārdu “mākonis”, kurus izteikuši paši bibliotekāri, domājot, ar ko asociējas bibliotēka un kāda ir tās nozīme. Foto: A. Pīķe
Madonas novada bibliotēkā laipni aicināti jaunie speciālisti, cieņā e-grāmatas un skatāma Unas Kukles radošo darbu izstāde, kurai ir ir īpašs stāsts. Foto: E. Sniedze

Semināra prezentācijas:

Laipni gaidīti nākamajā LBB JSS seminārā Kuldīgā, kas norisināsies 15. augustā!

Pateicamies semināra atbalstītājiem: Latvijas Bibliotekāru biedrība, Madonas novada bibliotēka, Valsts kultūrkapitāla fonds