Posted in Jauno speciālistu kustība, Pasākumi, Pieredzes apmaiņa, Semināri

Aizvadīts Starptautiskais Baltijas valstu jauno bibliotekāru seminārs Tallinā

Starptautiskajā Baltijas valstu jauno bibliotekāru seminārā (International Seminar for Young Librarians from Baltic Countries), kurš norisinājās 27.–28. jūnijā Tallinā, Igaunijā, Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) Jauno speciālistu sekciju (JSS) pārstāvēja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes bakalaura studiju programmas “Informācijas pārvaldība” 2. kursa studente Alise Klauža un “Bibliotēkzinātne un informācija” 2. kursa maģistrante un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves bibliotekāre Antra Upeniece. Šī gada seminārs bija veltīts tēmai “Kas ir bibliotekārs?” (Who is a librarian).

Foto: A. Upeniece

Seminārs norisinājās Tallinas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā (Tallinna Ülikooli Akadeemiline Raamatukogu). To rīkoja Igaunijas Bibliotekāru biedrības Jauno speciālistu klubs (Eesti Raamatukoguhoidjate Ühing (ERÜ) Noorteklubi), kurš oficiāli savu darbību sācis 2014. gadā. Semināru vadīja Jana Tonisone (Jaana Tõnisson; Tallinas Universitātes sabiedrisko attiecību speciāliste un Igaunijas Jauno speciālistu kluba valdes locekle).

Tallinas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka. Foto: A. Upeniece

Semināra pirmajā dienā, 27. jūnijā, Tallinas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā Baltijas valstu jaunie speciālisti vispirms savstarpēji iepazinās, tādējādi noskaidrojot gan iegūto bibliotekāro izglītību un ceļu uz to, gan karjeras ceļu bibliotēku sfērā, kā arī mīļāko krāsu, vai ir mājdzīvnieki, bērni, vīrs. Pierādījās, ka katrs no dalībniekiem ir atšķirīgs un ieguvis savu neatkārtojamo dzīves pieredzi – kādai mājdzīvnieki ir augi, cita piedalās suņu šovos, vēl kāda nav bibliotekārs, bet plāno par tādu kļūt.

Starptautiskā Baltijas valstu jauno bibliotekāru semināra dalībnieces. Foto: Maris Nool

Dalībnieki iepazīstināja klātesošos ar pārstāvēto bibliotekāru biedrību darbību pēdējo divu gadu laikā un ieskicēja nākotnes ieceres. Latvijas jaunie speciālisti stāstīja par konferenci “4CanGurus”, ikgadējo akciju “LibdayLV”, e-grāmatas projektu “Librarians Around the World” un ieskicēja LBB JSS biedru semināru aktivitātes, kā arī pastāstīja neaudz par LBB JSS darbības aizsākumiem.

Atsevišķa semināra daļa tika veltīta bibliotēkas termina izpratnei dažādās valodās. Latviešu un lietuviešu valoda to aizguvusi no ārzemēm kā kalkus, kamēr igauņi radījuši savu terminu “raamatukogu” (burtiskā tulkojumā: grāmatu krātuve). Daļa sarunas veltīta stereotipiem, kurus grāmatu krātuves tēls nepalīdz lauzt. Arī bibliotekāra tēls kā cilvēks, kurš lasa grāmatas, lai gan patiesībā tas ietver daudzas un dažādas funkcijas, kuras nav iespējams tik vienkārši aprakstīt, jo bibliotekārs var vienlaicīgi būt kataloģizētājs, pasākumu organizators, grāmatvedis un IT speciālists, kā arī sociālais darbinieks un informācijas centra vadītājs. No kura brīža bibliotekārs kļūst par orķestra vadītāju, un kā saukt bibliotēkas darbiniekus, kuri tiešajā nozīmē nav bibliotekāri? Bet arī tie mēdz veikt bibliotekāro darbu.

Dienas noslēgumā Jana Tonisone novadīja ekskursiju Tallinas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā, kura ir viena no pirmajām bibliotēkām Igaunijā, kurā pieejamas nakts lasītavas. Bibliotēkā ir automatizētā cilvēku uzskaites sistēma, kas ar lāzera palīdzību reģistrē katru bibliotēkas apmeklētāju. Diemžēl kopš lāzeru uzstādīšanas bibliotēkas telpās uz dzīvi ir apmetušies pāris tūkstoši lasītāju.

Foto: A. Upeniece

Lai gan Tallinas Universitātes Akadēmiskajai bibliotēkai ir varens grāmatu krājums, tomēr tas vairs netiek tik aktīvi papildināts ar iesietajiem darbiem. Bibliotēka aktīvi iepērk grāmatu digitālās kopijas, kuras ir pieejamas bibliotēkā lasīšanai uz vietas – tādējādi ietaupot gan telpu, gan sniedzot lasītājiem pašu jaunāko literatūru un pētījumus.

Tallinas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā pieejamas padomju laikā aizliegto darbu kartotēkas, aizliegto autoru saraksti un pamatojums, kāpēc nav lasāms, kā arī izsūtīšanas saraksti. Bibliotēka piedāvā telpas dzimtas pētniecībai un zinošus bibliotekārus, kas palīdzēs atrast pazudušos radiniekus. Foto: A. Upeniece
Foto: A. Upeniece

Grāmatu krātuvē grāmatas tiek kārtotas to ienākšanas secībā. Šī bibliotēka ir viena no tām, kas saņem obligāto eksemplāru, tai skaitā bērnu literatūru – bibliotēkā nav bērnu lasītavas, un par bibliotēkas lasītāju var kļūt no 16 gadu vecuma.

Alise Klauža kopā ar eksponātu Medicīnas un sporta lasītavā. Foto: A. Upeniece

Otrā semināra diena, 28. jūnijs, turpinājās Tallinas Universitātes bibliotēkā, kur dalībnieki apsprieda tādas neordināras idejas bibliotekārajā darbā kā sēklu bibliotēka, aplikācija “TartuFic”, interaktīva bibliotēkas parka vietnes izveide, kur var uzzināt par katru dzīvnieku, putnu un kukaini – kas tas ir, kur dzīvo un ko labprātāk ēd. Tiek secināts, ka bibliotekāri ir ļoti radoši un spēj piesaistīt visa vecuma lasītājus un tos arī pārsteigt ar jaunām un inovatīvām idejām.

Foto: A. Upeniece

Atvērtajā mikrofonā (Open mic) dalībnieki runāja par dažādām tēmām, tai skaitā, kā tas ir staigāt pa mežu vienam ar nazi un kaut ko griezt, līdzīgi kā bibliotekārajā darbā – ar to var saprast daudz un dažādas lietas un personas. Bibliotekārs  dara lietas (librarian does stuff), kā rezultātā tika nonākts pie secinājuma, ka bibliotekārus nepieciešams pārkristīt par “stuffierian’’ (Alises Klaužas ideja) jeb personām, kas dara nepieciešamās lietas, lai cik pārsteidzoši dažādas tās arī nebūtu.

Semināra noslēgumā dalībnieki devās uz Igaunijas Nacionālo bibliotēku (Eesti Rahvusraamatukogu). Ekskursiju vadīja viena no semināra dalībniecēm Helēna Karja (Heleen Karja; Igaunijas Nacionālās bibliotēkas Informācijas un referenču centra vadītāja).

Igaunijas Nacionālā bibliotēka – celta viduslaiku pils noskaņās, ņemot vērā bibliotēkas funkcijas un lasītāju vajadzības. Foto: A. Upeniece
Igaunijas Nacionālās bibliotēkas telpas ir gaišas un mājīgas. Ik pa laikam lasītāji tiek pārsteigti ar izstādēm vai krāsainām instalācijām. Foto: A. Upeniece
Grāmatu transportēšanas iekārta Igaunijas Nacionālajā bibliotēkā stiepjas caur visiem bibliotēkas stāviem. Lai veiktu vienu riņķi, piemēram, no pirmā līdz pirmajam stāvām, ir nepieciešamas aptuveni 15 minūtes. Šādas iekārtas ir grūti uzturēt un Igaunijā šī ir vienīgā. Foto: A. Upeniece
Izstāde Igaunijas Nacionālajā bibliotēkā veltīta Igaunijas Dziesmu un deju svētkiem. Izstādes noformēšanai izmantots kartons gan dekoratīvi, gan kā mēbeles – ekonomiski un daudzfunkcionāli. Foto: A. Upeniece
Atsevišķās telpās Igaunijas Nacionālajā bibliotēkā nevar ne tikai ēst vai runāt pa telefonu, bet arī vispār sarunāties. Ir trīs veidu lasītavas: mēmās, čukstu un tādas, kurās var runāt. Foto: A. Upeniece

Nākamais Baltijas jauno speciālistu seminārs norisināsies Latvijā, bet tikmēr visi esam laipni aicināti ciemoties Igaunijā!

Semināra prezentācija par LBB JSS aktivitātēm.

Dalību seminārā atbalsta: Latvijas Bibliotekāru biedrība, Valsts kultūrkapitāla fonds

Informāciju sagatavoja:
LU SZF studente un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves bibliotekāre
Antra Upeniece

Advertisements
Posted in Bibliotēkas, Bibliotēkas diena dzīvē, Pieredzes apmaiņa

3, 2, 1! Viena diena bibliotēkas dzīvē var sākties!

Mums, Latvijas Bibliotekāru biedrības Jauno speciālistu sekcijai (LBB JSS), ir patiess prieks par bibliotēku aktīvu reģistrāciju šim projektam! Šogad esam sasnieguši rekordlielu dalībnieku skaitu – 51 bibliotēka!
Vēlreiz atgādināsim par projekta gaitu – no 10. decembra līdz 21. decembrim bibliotēkas dalās ar savu ikdienu – tvīto, raksta tīmekļa dienasgrāmatu jeb blogu, iemūžina savu dienu fotogrāfijās vai video.

Lai Jūs pamanītu citi, ziņām, tvītiem un bildēm jāpievieno tēmturis #LibdayLV_2018.

Aicinām sekot līdzi kolēģiem, izmantojot pdf dokumentā norādītās saites.

Kā uzzināt ko dara kolēģi? 

Sociālajā tīklā Facebook kolēģu aktivitātes vienuviet var aplūkot jebkuram ierakstam uzspiežot uz tēmtura vai ierakstot tēmturi meklētāja logā. Tāpēc būtiski pievienot šo tēmturi visiem projekta ierakstiem.
Tāpat arī sociālajā tīklā Twitter!
Sociālajā tīklā Instagram meklētāja logā ierakstot #LibdayLV_2018 atveras šāds skats ar iespēju “sekot” (follow) visiem ierakstiem ar šo tēmturi.
Būtiski atcerēties pievienot tēmturi #LibdayLV_2018!

SOLI PA SOLIM

Tā kā 2017. gada beigās LBB JSS aptaujāja iepriekšējos projekta dalībniekus, esam guvuši jaunas idejas, un sapratuši savas veiksmes un neveiksmes. Ar projekta kopsavilkumu angļu valodā tika iepazīstināti starptautiskā bibliotēkzinātnes simpozija “BOBCATSSS 2018” dalībnieki (prezentācija; referāts). Esam ne tikai apkopojuši, analizējuši un prezentējuši citiem iegūtos rezultātus, bet arī domājuši par jauniem risinājumiem un idejām. Projekta dalībnieku izteiktās domas ir dažādas –lielākoties “Viena diena bibliotēkas dzīvē” tiek vērtēta kā lieliska mārketinga un sabiedrisko attiecību aktivitāte. Bet ir arī kritika un neizpratne par praktiskiem projekta norises jautājumiem, un tieši to mēs esam ņēmuši vērā, plānojot jaunas aktivitātes 2019. gadā! Esam izstrādājuši soli pa solim pamācību par projektu, tā norisi, norādījuši uz veiksmīgiem paraugiem, kā arī izstrādājuši ieteikumus kvalitatīvai dalībai projektā. 

Varbūt pārdomāji un vēlies iesaistīties “LibdayLV2018”? Lec vilcienā! Reģistrācijas anketa projektam joprojām aktīva!

Informācija papildināta 14.12.2018.

Posted in Jauno speciālistu kustība, Pasākumi, Pieredzes apmaiņa, Semināri

Starptautiskais Baltijas valstu jauno bibliotekāru seminārs Viļņā

© Aiga Pīķe, Itija Vespere, 2018

Starptautiskajā Baltijas valstu jauno bibliotekāru seminārā (International Seminar for Young Librarians from Baltic Countries), kurš norisinājās 20.–21. augustā Viļņā, Lietuvā, Latvijas Bibliotekāru biedrības Jauno speciālistu sekciju pārstāvēja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes studiju programmas “Informācijas pārvaldība” 3. kursa studente un Rīgas Centrālās bibliotēkas vecākā bibliotekāre Aiga Pīķe un Kuldīgas Galvenās bibliotēkas vecākā bibliotekāre darbā ar interneta pakalpojumiem Itija Vespere. Šī gada seminārs bija veltīts darba motivācijas tēmai.

Semināra pirmajā dienā, 20. augustā, Lietuvas Nacionālajā bibliotēkā Baltijas valstu jaunie speciālisti prezentēja savus referātus un pētījumus. Latvija pārstāvēta ar prezentāciju “Latvian Libraries: Through Eyes of Young Librarians. The Case Study of Riga Central Library and Kuldiga Main Library”, kurā salīdzinātas pilsētu un reģionālo bibliotēku priekšrocības, trūkumi un nākotnes iespējas. No citu prezentācijām iegūti priekšstati par sava sapņu darba radīšanu, izaicinājumu meklēšanu, Igaunijas Bibliotekāru biedrības Jauno profesionāļu kluba aktivitātēm (Estonian Librarians Associations Young Professionals Club) un citām tēmām. Jaunajiem speciālistiem no Igaunijas un Latvijas bija iespēja doties apskatīt Lietuvas Nacionālās bibliotēkas krāšņumu, kā arī apmeklēt Viļņas Centrālās bibliotēkas Naujoji filiāli.

Lietuvas Nacionālā bibliotēka ir atvērta ikvienam apmeklētājam, tā piedāvā dažādas iespējas – grāmatu izsniegšanu uz mājām, speciālu darbnīcu bērniem un jauniešiem, darba telpu īri par samaksu, kurām piekļuve nav pat bibliotēkas personālam, kinoteātri un vēl daudzas citas.

foto 01
Lietuvas Nacionālā bibliotēka

foto 02
Lietuvas Nacionālo bibliotēku izdaiļo mākslinieces Jolitas Vaitkutes (Jolita Vaitkutė) veiktā mākslas instalācija “Nomodā no grāmatām” (Pabudę iš knygų).

foto 02-1
Grāmatu izsniegšanas un nodošanas pašapkalpošanās automāti.

foto 02-2
Grāmatu izsniegšanas un nodošanas pašapkalpošanās automāti.

foto 03.jpeg
Darbnīca (makerspace) bērniem un jauniešiem, kurā veidot dažādas lietas.

Viļņas Centrālās bibliotēkas Naujoji Viļņas (Naujosios Vilnios) filiālē pēc remonta kā savus pirmos viesus pirms atkalatvēršanās uzņēma Baltijas jaunos speciālistus. Šajā bibliotēkā ir izveidota speciāla multisensoru un sajūtu istaba bērniem, kurā iespējams pielietot visas maņas, lai atslābinātos, pārvarētu bailes un mācītos. Bibliotēka bērniem piedāvā datorspēli “Atklātības s@la bērnam un ģimenei” (Atvirumo s@la vaikui ir šeimai), kurā ietverti arī biblioterapijas elementi. Spēlē bērni var izveidot savu virtuālo tēlu kādu vien vēlas un atklāti pārrunāt problēmjautājumus ar vienaudžiem un speciālistu.

foto 04
Atjaunotās Viļņas Centrālās bibliotēkas Naujoji filiāles lasītava.

foto 05
Īpaši veidotā multisensoru istaba bērniem.

Semināra otrajā dienā, 21. augustā, tika apmeklēta Viļņas Rajona publiskās bibliotēkas (Vilniaus apskrities Adomo Mickevičiaus viešoji biblioteka) esošās telpas un bibliotēkas jaunā ēka (kas atrodas tieši blakus). Tā tiek renovēta jau 15 gadus, bet drīz jaunās telpas būs gatavas un pieejamas lasītājiem. Izcils piemērs kā senā un aizsargājamā ēkā var iekārtot modernu bibliotēku. Savukārt, pirms pieciem gadiem tika atvērta Viļņas Rajona publiskās bibliotēkas jaunā Bērnu un Jauniešu bibliotēka.

foto 06
Jaunā Viļņas Rajona publiskā bibliotēka.

foto 07
Viļņas Rajona publiskās bibliotēkas jaunā Bērnu un Jauniešu bibliotēka.

Pēc bibliotēku apmeklējuma viesojāmies Lietuvas Nacionālajā vēstures muzejā, kur gida pavadībā iepazinām Lietuvas un Viļņas vēsturi.

Baltijas valstu jauno bibliotekāru seminārs notika jau 5. reizi. Šādu Baltijas semināru ciklu jaunajiem speciālistiem aizsāka LBB Jauno speciālistu sekcija 2014. gadā. Nākamgad šis seminārs paredzēts Igaunijā.

Paldies par atbalstu LBB, Lietuvas bibliotekāru biedrībai un Valsts Kultūrkapitāla fondam!

LBB_logoLBD_logotipas-spaudai    krasainais_logo

Posted in Bibliotēkas Latvijā, Pieredzes apmaiņa

Mans pirmais komandējums jeb pieredzes apmaiņa ar Moldovas bibliotekāriem

© Santa Rukmane, 2013

Kādā parastā darba dienā saņēmu negaidītu zvanu ar uzaicinājumu piedalīties publisko bibliotēku attīstības projekta “Trešais tēva dēls” komandas rīkotajā pieredzes apmaiņas braucienā, kas bija plānots no 2. līdz 6. jūlijam. Kā jau vienmēr, vai nu nenotiek nekas, vai arī viss notiek reizē – arī šī brauciena laiks sakrita gan ar darba laiku Rīgas Centrālajā bibliotēkā, gan ar Dziesmu svētku nedēļas saspringto mēģinājumu grafiku, tomēr, aprunājoties ar direktori un pēc tam arī ar kora diriģentu, tika nolemts – jādodas komandējumā! Kā vēlāk izrādījās, pasākumā piedalījās 22 Moldovas bibliotēku pārstāvji un tikai 10 bibliotekāri no Latvijas.

3. jūlijs. Gandrīz kopbilde ar vienu no Ventspils gotiņām

Galvenais šī pieredzes apmaiņas brauciena iemesls bija publisko bibliotēku attīstības projekts “Novateca – Global Libraries Moldova”, kas ir “Trešā tēva dēla” līdzinieks Moldovā. Atšķirībā no Latvijas, kur projekta īstenošanas laiks jau sen kā pagājis, Moldova tikai nesen – 2012. gada martā – ir oficiāli spērusi tik būtisku soli bibliotēku attīstības virzienā. Līdz ar to, šī brauciena mērķis bija parādīt, kādas ir bibliotēkas Latvijā šobrīd, pēc projekta īstenošanas.

Turpināt lasīšanu “Mans pirmais komandējums jeb pieredzes apmaiņa ar Moldovas bibliotekāriem”