Ierakstīts Pasākumi

Francijā aizvadīts 28. starptautiskais bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes simpozijs “BOBCATSSS 2020"

Laikā no 2020. gada 22. līdz 24. janvārim Francijā, Champs-sur-Marne (Parīzes piepilsētā) norisinājās ikgadējais starptautiskais bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes simpozijs “BOBCATSSS 2020″ par tēmu “Informācijas pārvaldība, viltus ziņas un dezinformācija” (Information Management, Fake News and Disinformation). Simpozija norises vieta bija Gustava Eifeļa universitāte (Université Gustave Eiffel), kas savu nosaukumu ieguvusi šī gada 1. janvārī (līdz tam Parīzes-Austrumu Universitāte; Université Paris-Est Marne-la-Vallée).

Latviju simpozijā pārstāvēja Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes (SZF) maģistra programmas “Bibliotēkzinātne un informācija” 1. kursa studente un Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) Jauno speciālistu sekcijas vadītāja Aiga Pīķe (ar referātu “Statistikas dezinformācija Latvijas Bibliotekāru biedrības pārskatos”; Statistical Disinformation in the Library Association of Latvia Reports) un 2. kursa studente Antra Upeniece (ar referātu “Akadēmiskais godīgums humanitārajās zinātnēs: ziņošana par kļūdām akadēmiskajos tekstos”; Academic Honesty in Humanities in Latvia: Reporting Mistakes of Academic Publications).

Simpozija “BOBCATSSS 2020” dalībnieki pulcējas Gustava Eifeļa universitātē. Foto: A. Pīķe.
Ar organizatoru uzrunām tiek atklāts simpozijs “BOBCATSSS 2020”. Foto: A. Pīķe.
Ar organizatoru uzrunām tiek atklāts simpozijs “BOBCATSSS 2020”. Foto: A. Pīķe.
Ieskats simpozija statistikas datos (labojums: 18 plakāti). Foto: A. Pīķe.

Pirmās dienas lektore – profesore Matilde Fontanina (Matilde Fontanin) no Itālijas – sniedza ieskatu par informācijas bojājumu veidiem, ietekmējošiem faktoriem, kā arī internetu kā nozīmes pastiprinātāju (gan pozitīvā, gan negatīvā kontekstā). Saistībā ar interneta pastāvēšanas piecdesmitgadi un globālā tīmekļa (World Wide Web) trīsdesmitgadi aizvien aktualizējas tajā pieejamā satura patiesuma un precizitātes. Pastiprinās informācijas un atmiņas institūciju darbinieku loma uzticamu informācijas avotu un to pieejamības nodrošināšanā, kas pausts arī 2016. gadā Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas (International Federation of Library Associations and Institutions) izstrādātajā bibliotekāru un informācijas darbinieku ētikas kodeksā (Code of Ethics for Librarians and other Information Workers).

Itālijas profesores prezentācija par bibliotēku un informācijas speciālistu lomu viltus ziņu laikmetā. Foto: A. Pīķe.
Vienu no simpozija pirmās dienas pirmajām paralēlajām sesijām atklāj studente no Japānas ar referātu par bibliotēku lomu demokrātiskas sabiedrības nodrošināšanā. Foto: A. Pīķe.
Ziņojumu par sagatavoto referātu sniedz Latvijas Bibliotekāru biedrības Jauno speciālistu sekcijas vadītāja, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes maģistra programmas “Bibliotēkzinātne un informācija” 1. kursa studente Aiga Pīķe. Foto: A. Upeniece.
Pirmās sesijas referātu prezentētāji. Foto: A. Upeniece.
Ziņojums par Japānas publisko bibliotēku telpu vēsturisko izpēti. Foto: A. Pīķe.

Simpozija otrā diena tika atklāta ar datorzinātņu asociētā profesora Vincenta Nozika (Vincent Nozick) no Francijas lekciju par vizuālās informācijas – attēlu un video – patiesumu un uzticamību. Robeža starp pieļaujamām vizuālām izmaiņām un falsifikāciju (piemēram, veselīgāka izskata piešķiršana cilvēkam) ir ļoti trausla. Pēdējos gados arvien biežāk sastopami fotoattēlu viltošanas gadījumi, tomēr mākslīgais intelekts ir gana attīstīts, lai pārveidotu pat cilvēku kustības un runu video formātā. Tas liek aizdomāties – vai varam ticēt visam, ko redzam? Atpazīt viltojumu iespējams vizuāli (novērojamas ģeometriskas, proporcionālas, trokšņu, krāsu atšķirības, nedabiskas mutes kustības izrunā), kā arī pielietojot tam paredzētas datorprogrammas un rīkus (metadatu pārbaude vai daudziem jau zināmā meklētājprogrammas Google iespēja “Meklēšana pēc attēla”).

Francijas asociētā profesora prezentācija par vizuālās informācijas viltošanu. Foto: A. Pīķe.
Francijas asociētā profesora prezentācija par vizuālās informācijas viltošanu. Foto: A. Pīķe.
Viena no simpozija otrās dienas pirmajām paralēlajām sesijām tiek atklāta ar Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes maģistra programmas “Bibliotēkzinātne un informācija” 2. kursa studentes Antras Upenieces ziņojumu. Foto: A. Pīķe.
Polijas pārstāvji iepazīstina ar veiktā pētījuma rezultātiem par informācijas filtrēšanu meklētājprogrammā Google. Foto: A. Pīķe.
Otrās dienas pirmās sesijas referātu prezentētāji. Foto: A. Pīķe.
Simpozija dalībnieku sagatavoto plakātu prezentēšana. Foto: A. Pīķe.

Trešā lektore – viltus ziņu analīzē specializējusies skolotāja Roze-Marija Farinila (Rose-Marie Farinella)no Francijas – prezentēja savu darba pieredzi skolēnu apmācībā viltus ziņu atpazīšanai internetā. Apgūt informācijas izvērtēšanas prasmes ir nozīmīgi sākot no 10 gadu vecumu – pirms tīņu vecuma, kad lielākā daļa informācijas tiek meklēta internetā. Bērni apgūst kritisko domāšanu, iegūst zināšanas dažādos aspektos – reklāmu nozīme un objektivitāte, faktu pārbaudes nepieciešamība, kā arī žurnālista profesija, tās mērķi un īpašības. Pats būtiskākais – tiek iedrošināti pārrunāt redzēto ar citiem un ar savām iegūtajām zināšanām izglīto arī apkārtējos.

Franču skolotāja prezentē pieredzi skolēnu apmācībā viltus ziņu atpazīšanai. Foto: A. Pīķe
Bulgārijas pārstāve ar ziņojumu par bibliotēku speciālistu izaicinājumiem saistībā ar informācijas patiesumu un precizitāti. Foto: A. Pīķe.
Pārstāves no Vācijas iepazīstina ar automātisko naida runas (hate-speech) atpazīšanas rīka “HASOC” izstrādi un tā pielietošanas izaicinājumiem. Foto: A. Pīķe.

Simpozijā “BOBCATSSS 2020” piedalījās dalībnieki no 20 valstīm, to organizēja 4 universitātes, to skaitā 60 studenti no Francijas. Papildus 3 lektoru pamatziņojumiem tika nolasīti 42 referāti, īstenoti 4 darbsemināri jeb workshops un prezentēti 18 plakāti (sākotnēji izvērtēšanai saņemti 92 pieteikumi).

Noslēgumā atkārtots ieskats BOBCATSSS statistikā: dalībnieku pārstāvētās valstis, to skaitā arī Latvija. Foto: A. Pīķe.
Labākā plakāta balva aizceļoja uz Nīderlandi. Foto: A. Pīķe.
Tiek pasniegta balva “Bobcat of the Year 2019”. Foto: A. Pīķe.
Dots vārds 2021. gada simpozija organizatoriem. Foto: A. Pīķe.
Simpozija karogu saņēmusi nākamā gada organizatoru komanda. Foto: A. Pīķe.

Protams, kā gan bez bibliotēku apmeklēšanas!

Ieskats Francijas Nacionālās bibliotēkas (Bibliothèque nationale de France) Rišeljē bibliotēkā (Bibliothèque Richelieu). Foto: A. Pīķe.
Ieskats Gustava Eifeļa universitātes Žorža Pereka bibliotēkā (Bibliothèque Georges Perec). Foto: A. Pīķe.

2021. gada janvārī simpozijs BOBCATSSS ar tēmu “Digitālā transformācija” (Digital Transformation) norisināsies Portugālē, Portu; galvenais organizētājs – Portu grāmatvedības un biznesa skola (Porto Accounting and Business School). Sekojiet jaunumiem!

Informāciju sagatavoja:
LBB Jauno speciālistu sekcijas vadītāja,
LU SZF maģistra studiju programmas “Bibliotēkzinātne un informācija” studente
Aiga Pīķe

Ierakstīts Bibliotēkas diena dzīvē,Bibliotēkas Latvijā,Pieredzes apmaiņa

Akcija “Viena diena bibliotēkas dzīvē” ir klāt!

Laikā no 2019. gada 9. līdz 15. decembrim norisināsies akcija “Viena diena bibliotēkas dzīvē” jeb LibdayLV. Tā ir Latvijas Bibliotekāru biedrības Jauno speciālistu sekcijas (LBB JSS) organizēta akcija, kas Latvijas bibliotēkās norisinās kopš 2012. gada. Sākotnējā ideja tikai aizgūta no amerikāņu bibliotekāres Bobijas Ņūmenas (Bobbi Newman) aizsāktā projekta “Library Day in the Life”, kura pēdējā kārta noslēdzās 2012. gada februārī – laikā, kad Latvijas bibliotēkās tas notika pirmo reizi. Taču Latvijas bibliotekāri ir iemīļojuši šo nu jau ikgadējo Vislatvijas virtuālo akciju – šī būs jau devītā reize.

Gaidītā akcija “Viena diena bibliotēkas dzīvē” ir klāt! Tā norisināsies vienu nedēļu no 2019. gada 9. līdz 15. decembrim.

Straujiem soļiem pienācis gada noslēguma mēnesis – decembris. LBB JSS aicina bibliotēkas vienlaikus gan mierpilnajā, gan satraukuma pilnajā svētku gaidīšanas laikā palūkoties uz savu darba ikdienu ar citām acīm. Gada noslēguma steigā, kad pienākusi kārta atskatīties uz bibliotēku aizvadītā gada veikumu un plānot norises nākamajam gadam, noteikti atrodas daudzi iepriecinoši brīži, un jebkurš pat vismazākais darbiņš ir nozīmīgs.

Akcijas norises laikā jāpublicē ziņas, izmantojot bibliotēkas brīvi izvēlētu komunikācijas kanālu – lapu sociālajos tīklos (Facebook, Instagram, Twitter, Youtube u.c.) vai bibliotēkas vietni –, kā arī jāpievieno tēmturi #LibdayLV_2019, lai publicētās ziņas, ieraksti un attēli būtu atrodami un ērti apskatāmi arī citiem.

Dalībnieki tiek aicināti būt radoši – nav striktu nosacījumu ierakstu veidošanā. Publicētās ziņas var būt kā dienasgrāmatas, dokumentējot katru vai vienu no nedēļas dienām, tie var būt fotoattēli, kuri vizuāli stāsta par notikumiem vai arī īsi ieraksti par interesanto bibliotekāru profesijā, kā arī spilgti izteicieni, kuri spēj ieinteresēt citus – gan kolēģus, gan lietotājus. Iespējams piedalīties gan visu nedēļu vai tikai kādā atsevišķā izvēlētā dienā. Noderīgus padomus akcijas norises gaitai var iegūt arī iepriekšējā gadā sagatavotajā pamācību, ierosinājumu un piemēru prezentācijā “Soli pa solim”.

Taču pirms tam vēl jāpaveic viens darbiņš – jāpiesaka savas bibliotēkas dalība akcijā (reģistrācijas anketa), norādot saiti(-es) uz izvēlēto(-ajiem) komunikācijas rīku(-iem), kurā(-os) tiks publicētas ziņas.

Iesaisties un aicini piedalīties arī citus!

Ierakstīts Jaunie speciālisti Latvijā,Pasākumi,Semināri

Kuldīgā notika LBB Jauno speciālistu sekcijas 5. biedru seminārs

Šo vasaru jaunie speciālisti pavadīja ļoti produktīvi un tikās trijos Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) Jauno speciālistu sekcijas (JSS) biedru semināros – Preiļos, Madonā un Kuldīgā. 15. augustā Kuldīgas Mākslas namā pulcējās gan jaunie, gan pieredzējušie speciālisti no tuvienes (Kuldīgas un novada apkārtnes) un tālienes (Liepājas, Ventspils, Alsungas u. c.), kā arī lektores no Olaines un Pilsrundāles, lai kopīgi varētu iepazīt paši sevi kā neparastus bibliotekārus un aktīvas personības.

Iepazīstinām citus ar sevi, sāk LBB JSS vadītāja Aiga Pīķe. Foto: I. Vespere
Netiek palaista garām iespēja kolēģus iepazīstināt arī ar veikumu LBB arhīvā un vietnē publicētajiem agrāk notikušajiem pasākumu sarakstiem. Foto: I. Vespere
Apkopoti arī LBB vēsturisko sekciju pasākumi. Foto: I. Vespere

Rundāles novada Pilsrundāles bibliotēkas vadītāja Aelita Ramane ar stāstījumu “Bibliotēka – patvērums inteliģentiem savādniekiem” iepazīstināja semināra dalībniekus ar pašas veidoto kolekciju par bibliotēku, bibliotekāru un lasītāju tēlu daiļliteratūrā. Esošajā sarakstā (gan “bibliotekāru stilā” – alfabētiski –, gan lasīšanas secībā) ir apkopota 131 grāmata un izkopēti citāti. A. Ramane laipni aicināja kolēģus dalīties ar saviem atradumiem, tādējādi kopīgi veidojot papildinājumu kolekcijai, kā arī uz Pilsrundāles bibliotēkas atklāšanu jaunajās “mājās” 29. augustā plkst. 17.00.

Stāstījumu sāk Rundāles novada Pilsrundāles bibliotēkas vadītāja Aelita Ramane. Foto: I. Vespere
Iepazīstamies ar iespaidīgo kolekciju, kura ir sakārtota skaistos sarakstos. Foto: I. Vespere
Iepazīstam inteliģento savādnieku pasauli ar citātu palīdzību no dažādiem daiļliteratūras darbiem. Foto: I. Vespere

Kā izrādās, daiļliteratūrā attēlotās bibliotekāres (vīriešu-bibliotekāru raksturojums nav bieža parādība) ir ļoti dažādas:

  • smaidīgas, zinošas, laipnas, zina atbildes uz visiem jautājumiem;
  • pētīgas, punktuālas;
  • pārmērīgi smaidīgas, ar šķietami dīvainu laipnību;
  • augstprātīgas, mūžam aizņemtas ar lasīšanu un krājuma kārtošanu pēc lasītājiem neizprotamās, sarežģītās sistēmas.

Vērtīgi paraudzīties uz sevi no malas, izvēle, kurai kategorijai piederēt, ir katra paša rokās.

Bibliotekāres raksturojumos ir novērojamas arī ārējā izskata iezīmes – gara, slaida, tai skaitā stereotipiskās iezīmes, lielas acenes, zirgaste. Arī bibliotēkas lasītāju loks ir ļoti daudzveidīgs – kāds zēns meklē glābiņu no vienaudžiem, vēlu vakaros ierodas studenti, vasaras sākumā ierodas skolēni ar milzīgu literatūras sarakstu, kāds ņem grāmatas savam sunim, bet kāds cits aiz žēluma lasa sen aizmirsta grāmatas. Savukārt pati bibliotēka tiek raksturota šādi: svētnīca, iepazīšanās vieta, miera osta, saistās ar klusumu kā jūras dibenā, drošību, relaksāciju, māju sajūtu. Kādam autoram tā asociējusies pat ar raganām, dēmoniem un kā vietu šausmām.

Visā pasaulē lasītāju, tai skaitā bibliotekāru sirdis ir iekarojusi Vikijas Maironas (Vicki Myron) grāmata “Djū. Mazpilsētas bibliotēkas kaķis, kas aizkustināja pasauli” (Dewey. The Small-Town Library Cat Who Touched the World), taču par Latvijas bibliotekāru klasiku noteikti jākļūst Lindas Šmites grāmatai “Rainītis”, kurā darbojas grāmatu Judīte.

Olaines 1. vidusskolas bibliotēkas vadītāja un LBB Bērnu un skolu bibliotēku sekcijas vadītāja Aija Jankava ar prezentāciju “Proaktīvs bibliotekārs proaktīvā bibliotēkā” sniedza iespēju saprast, ko nozīmē būt aktīvam un cik daudzveidīgi ir aktivitātes veidi – no neaktivitātes līdz pat reaktivitātei, kuru zelta vidusceļš ir proaktivitāte.

Olaines 1. vidusskolas bibliotēkas vadītāja un LBB Bērnu un skolu bibliotēku sekcijas vadītāja Aija Jankava iepazīstina semināra dalībniekus ar savu aktīvo dzīvi. Foto: I. Vespere
Noskaidrojām, ko nozīmē būt proaktīvām un kāda ir proaktīva bibliotēka. Foto: I. Vespere
Saņēmām arī mājasdarbu – izveidot savu dzīves līdzsvara apli, lai redzētu, kurām dzīves jomām būtu nepieciešama lielāka uzmanība, lai veiksmīgi “ripotu” uz priekšu. Foto: I. Vespere

Ar jēdzienu “proaktīvs” saprotam tādu darbības procesu, kurš tiek izdomāts un realizēts apzināti, ar atbildību un skatu nākotnē. Nozīmīgi ir mēģināt darīt ko citādi, pašam būt kā daļai no risinājuma, nevis problēmas, kā arī apjomīgu darbu sadalīt posmos, lai varētu izbaudīt katra posma rezultātus. Savukārt “proaktīva bibliotēka” ir vērsta uz ilgtspējību un nākotnes iniciēšanu, plānošanu, radīšanu, vizualizēšanu un kontroli.

Iedvesmojoši ir Kopenhāgenas bibliotēku, kuras uzskatāmas par patiesi proaktīvām bibliotēkām, tīkla moto: “Viss, ko vien spēj iedomāties!” un “Visas iespējas ir Tevī – gan lasītājā, gan bibliotekārā”. Profesors Deivids Lanke (David Lankes; ASV) ir spējis satricināt bibliotekāro sabiedrību ar teicienu:

Vājas bibliotēkas veido krājumu.
Labas bibliotēkas veido un nodrošina pakalpojumus.
Lieliskas bibliotēkas veido sabiedrību.

Pēcāk kādā no intervijām D. Lanke šo izteicienu skaidrojis detalizētāk – viņš balstījies uz ideju par proaktīvām bibliotēkām, to vērtība nav statiska, vērtību “piramīda” ir mainījusies, un tās pamats vairs nesastāv no krājuma – centrālajam resursam jābūt sabiedrībai.

Pēc semināra tie dalībnieki, kuri iepriekš nebija viesojušies Kuldīgas Galvenajā bibliotēkā, devās nelielā ekskursijā. Foto: A. Pīķe
Ēkai, kurā šobrīd mājo Kuldīgas Galvenā bibliotēka, ir īpaša vēsture. Tā ir Kuldīgas ebreju sinagoga, atrodas agrākajā ebreju kvartāliņā. Foto: A. Pīķe
Mākslīgi piebūvētajiem stāviem ir gan savas priekšrocības, gan trūkumi – estētisko baudījumu dažbrīd mēdz aizēnot apmeklētāju sarunu (pat pusbalsī) un bērnu kāju rīboņas, kāpjot pa kāpnēm, pārāk labā dzirdamība, kas nereti ir traucējoši. Foto: A. Pīķe
Teju pie paša sinagogas jumta ir bērnu “pasaulīte”. Olaines 1. vidusskolas bibliotēkas vadītāja un LBB Bērnu un skolu bibliotēku sekcijas vadītāja Aija Jankava ierosina uz mazās palodzītes kopā ar bērniem veidot garšaugu dobītes, tomēr daļai no šobrīd esošo augu šeit klājas pagrūti – nav pietiekoša daudzuma saules gaismas. Foto: A. Pīķe
Kuldīgas Galvenās bibliotēkas Bērnu literatūras centrs. Foto: A. Pīķe

Semināra prezentācijas:

Vairāk fotogrāfijas no šīs vasaras semināriem apskatāmas LBB JSS Facebook lapas albumu sadaļā!

Pateicamies semināra atbalstītājiem: Latvijas Bibliotekāru biedrība, Kuldīgas Galvenā bibliotēka, Valsts kultūrkapitāla fonds

Ierakstīts Jauno speciālistu kustība,Pasākumi,Pieredzes apmaiņa,Semināri

Aizvadīts Starptautiskais Baltijas valstu jauno bibliotekāru seminārs Tallinā

Starptautiskajā Baltijas valstu jauno bibliotekāru seminārā (International Seminar for Young Librarians from Baltic Countries), kurš norisinājās 27.–28. jūnijā Tallinā, Igaunijā, Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) Jauno speciālistu sekciju (JSS) pārstāvēja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes bakalaura studiju programmas “Informācijas pārvaldība” 2. kursa studente Alise Klauža un “Bibliotēkzinātne un informācija” 2. kursa maģistrante un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves bibliotekāre Antra Upeniece. Šī gada seminārs bija veltīts tēmai “Kas ir bibliotekārs?” (Who is a librarian).

Foto: A. Upeniece

Seminārs norisinājās Tallinas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā (Tallinna Ülikooli Akadeemiline Raamatukogu). To rīkoja Igaunijas Bibliotekāru biedrības Jauno speciālistu klubs (Eesti Raamatukoguhoidjate Ühing (ERÜ) Noorteklubi), kurš oficiāli savu darbību sācis 2014. gadā. Semināru vadīja Jana Tonisone (Jaana Tõnisson; Tallinas Universitātes sabiedrisko attiecību speciāliste un Igaunijas Jauno speciālistu kluba valdes locekle).

Tallinas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka. Foto: A. Upeniece

Semināra pirmajā dienā, 27. jūnijā, Tallinas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā Baltijas valstu jaunie speciālisti vispirms savstarpēji iepazinās, tādējādi noskaidrojot gan iegūto bibliotekāro izglītību un ceļu uz to, gan karjeras ceļu bibliotēku sfērā, kā arī mīļāko krāsu, vai ir mājdzīvnieki, bērni, vīrs. Pierādījās, ka katrs no dalībniekiem ir atšķirīgs un ieguvis savu neatkārtojamo dzīves pieredzi – kādai mājdzīvnieki ir augi, cita piedalās suņu šovos, vēl kāda nav bibliotekārs, bet plāno par tādu kļūt.

Starptautiskā Baltijas valstu jauno bibliotekāru semināra dalībnieces. Foto: Maris Nool

Dalībnieki iepazīstināja klātesošos ar pārstāvēto bibliotekāru biedrību darbību pēdējo divu gadu laikā un ieskicēja nākotnes ieceres. Latvijas jaunie speciālisti stāstīja par konferenci “4CanGurus”, ikgadējo akciju “LibdayLV”, e-grāmatas projektu “Librarians Around the World” un ieskicēja LBB JSS biedru semināru aktivitātes, kā arī pastāstīja neaudz par LBB JSS darbības aizsākumiem.

Atsevišķa semināra daļa tika veltīta bibliotēkas termina izpratnei dažādās valodās. Latviešu un lietuviešu valoda to aizguvusi no ārzemēm kā kalkus, kamēr igauņi radījuši savu terminu “raamatukogu” (burtiskā tulkojumā: grāmatu krātuve). Daļa sarunas veltīta stereotipiem, kurus grāmatu krātuves tēls nepalīdz lauzt. Arī bibliotekāra tēls kā cilvēks, kurš lasa grāmatas, lai gan patiesībā tas ietver daudzas un dažādas funkcijas, kuras nav iespējams tik vienkārši aprakstīt, jo bibliotekārs var vienlaicīgi būt kataloģizētājs, pasākumu organizators, grāmatvedis un IT speciālists, kā arī sociālais darbinieks un informācijas centra vadītājs. No kura brīža bibliotekārs kļūst par orķestra vadītāju, un kā saukt bibliotēkas darbiniekus, kuri tiešajā nozīmē nav bibliotekāri? Bet arī tie mēdz veikt bibliotekāro darbu.

Dienas noslēgumā Jana Tonisone novadīja ekskursiju Tallinas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā, kura ir viena no pirmajām bibliotēkām Igaunijā, kurā pieejamas nakts lasītavas. Bibliotēkā ir automatizētā cilvēku uzskaites sistēma, kas ar lāzera palīdzību reģistrē katru bibliotēkas apmeklētāju. Diemžēl kopš lāzeru uzstādīšanas bibliotēkas telpās uz dzīvi ir apmetušies pāris tūkstoši lasītāju.

Foto: A. Upeniece

Lai gan Tallinas Universitātes Akadēmiskajai bibliotēkai ir varens grāmatu krājums, tomēr tas vairs netiek tik aktīvi papildināts ar iesietajiem darbiem. Bibliotēka aktīvi iepērk grāmatu digitālās kopijas, kuras ir pieejamas bibliotēkā lasīšanai uz vietas – tādējādi ietaupot gan telpu, gan sniedzot lasītājiem pašu jaunāko literatūru un pētījumus.

Tallinas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā pieejamas padomju laikā aizliegto darbu kartotēkas, aizliegto autoru saraksti un pamatojums, kāpēc nav lasāms, kā arī izsūtīšanas saraksti. Bibliotēka piedāvā telpas dzimtas pētniecībai un zinošus bibliotekārus, kas palīdzēs atrast pazudušos radiniekus. Foto: A. Upeniece
Foto: A. Upeniece

Grāmatu krātuvē grāmatas tiek kārtotas to ienākšanas secībā. Šī bibliotēka ir viena no tām, kas saņem obligāto eksemplāru, tai skaitā bērnu literatūru – bibliotēkā nav bērnu lasītavas, un par bibliotēkas lasītāju var kļūt no 16 gadu vecuma.

Alise Klauža kopā ar eksponātu Medicīnas un sporta lasītavā. Foto: A. Upeniece

Otrā semināra diena, 28. jūnijs, turpinājās Tallinas Universitātes bibliotēkā, kur dalībnieki apsprieda tādas neordināras idejas bibliotekārajā darbā kā sēklu bibliotēka, aplikācija “TartuFic”, interaktīva bibliotēkas parka vietnes izveide, kur var uzzināt par katru dzīvnieku, putnu un kukaini – kas tas ir, kur dzīvo un ko labprātāk ēd. Tiek secināts, ka bibliotekāri ir ļoti radoši un spēj piesaistīt visa vecuma lasītājus un tos arī pārsteigt ar jaunām un inovatīvām idejām.

Foto: A. Upeniece

Atvērtajā mikrofonā (Open mic) dalībnieki runāja par dažādām tēmām, tai skaitā, kā tas ir staigāt pa mežu vienam ar nazi un kaut ko griezt, līdzīgi kā bibliotekārajā darbā – ar to var saprast daudz un dažādas lietas un personas. Bibliotekārs  dara lietas (librarian does stuff), kā rezultātā tika nonākts pie secinājuma, ka bibliotekārus nepieciešams pārkristīt par “stuffierian’’ (Alises Klaužas ideja) jeb personām, kas dara nepieciešamās lietas, lai cik pārsteidzoši dažādas tās arī nebūtu.

Semināra noslēgumā dalībnieki devās uz Igaunijas Nacionālo bibliotēku (Eesti Rahvusraamatukogu). Ekskursiju vadīja viena no semināra dalībniecēm Helēna Karja (Heleen Karja; Igaunijas Nacionālās bibliotēkas Informācijas un referenču centra vadītāja).

Igaunijas Nacionālā bibliotēka – celta viduslaiku pils noskaņās, ņemot vērā bibliotēkas funkcijas un lasītāju vajadzības. Foto: A. Upeniece
Igaunijas Nacionālās bibliotēkas telpas ir gaišas un mājīgas. Ik pa laikam lasītāji tiek pārsteigti ar izstādēm vai krāsainām instalācijām. Foto: A. Upeniece
Grāmatu transportēšanas iekārta Igaunijas Nacionālajā bibliotēkā stiepjas caur visiem bibliotēkas stāviem. Lai veiktu vienu riņķi, piemēram, no pirmā līdz pirmajam stāvām, ir nepieciešamas aptuveni 15 minūtes. Šādas iekārtas ir grūti uzturēt un Igaunijā šī ir vienīgā. Foto: A. Upeniece
Izstāde Igaunijas Nacionālajā bibliotēkā veltīta Igaunijas Dziesmu un deju svētkiem. Izstādes noformēšanai izmantots kartons gan dekoratīvi, gan kā mēbeles – ekonomiski un daudzfunkcionāli. Foto: A. Upeniece
Atsevišķās telpās Igaunijas Nacionālajā bibliotēkā nevar ne tikai ēst vai runāt pa telefonu, bet arī vispār sarunāties. Ir trīs veidu lasītavas: mēmās, čukstu un tādas, kurās var runāt. Foto: A. Upeniece

Nākamais Baltijas jauno speciālistu seminārs norisināsies Latvijā, bet tikmēr visi esam laipni aicināti ciemoties Igaunijā!

Semināra prezentācija par LBB JSS aktivitātēm.

Dalību seminārā atbalsta: Latvijas Bibliotekāru biedrība, Valsts kultūrkapitāla fonds

Informāciju sagatavoja:
LU SZF studente un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves bibliotekāre
Antra Upeniece