Kaķi bibliotēkās

© Viktorija Moskina, 2011

Kaķu klātbūtne bibliotēkās nav mūsdienu tendence. Iepriekš tā esot bijusi nepieciešamība. Hērodots ir rakstījis, ka senie ēģiptieši ne vien esot uzturējuši šos dzīvniekus, lai paglābtu ražu no grauzējiem, bet arī, lai aizsargātu senos papirusa manuskriptus. Kaķi dzīvojuši arī viduslaiku klosteru bibliotēkās, kur tie sargāja pergamentus. 1745. gadā Krievijas Impērijas ķeizariene Katrīna pavēlēja, lai galmam tiktu piegādāti kaķi, lai tie pasargātu Impērijas kultūras mantojumu, un jau vairāk nekā 250 gadus Ermitāžas pagrabos dzīvo kaķi. Sākot ar 19. gs. līdzīgas funkcijas pilda arī Lielbritānijas bibliotēku kaķi (2).

1987. gadā tika dibināta Bibliotēku kaķu biedrība (Library Cat Society). Biedrības mērķis – pozitīva bibliotēkas kaķu tēla izveide un bibliotēkas personāla pārliecināšana par kaķu noderīgumu un nepieciešamību. Neskatoties uz biedrības cēlajiem mērķiem, mūsdienās nav pamanāma šīs organizācijas aktīva darbība (2; 4). Par tās atbalstu ir kļuvis ASV komēdijas žanra aktieris un dokumentālo filmu režisors – Gari Roma (Gary Roma), kurš 1997. gadā ir izveidojis dokumentālo filmu “Kaķis grāmatās: bibliotēkas kaķa piedzīvojumu” (Puss in Books: Adventures of the Library Cat). Pusstundas ilgajā filmā tiek rādīti vairāki ASV bibliotēkās dzīvojošie kaķi. Gari Roma ir ne tikai izveidojis šo filmu, bet arī nolēmis izveidot Bibliotēkas kaķu karti (Library Cats Map) (3; 6).

Devenportas bibliotēkas kaķis Benjamins

Bibliotēku kaķi teicami pilda bibliotēku publisko attiecību speciālistu funkcijas, piesaistot jaunus lietotājus un mediju uzmanību. Kaķi-bibliotekāri veicina publicitātes materiālu pārdošanu un ziedojumu vākšanu. Bibliotēku kaķu fotoattēli ir atrodami uz t-krekliem, kalendāriem, krūzēm, ledusskapju magnetiņiem un pat ziedojumu kastēm. Lielākā daļa bibliotēku kaķu tiek uzturēta no bibliotēku apmeklētāju ziedojumiem un bibliotekāru personīgajiem līdzekļiem. Ja tiek pieradīta kaķu nepieciešamība un noderīgums bibliotēkas lietotāju kopienai, kaķi tiek uzturēti no bibliotēkas līdzekļiem. Lielāko dienas daļu kaķi guļ, un bibliotēkā ir daudz silto vietu kaķu atpūtai: kopētāji, pašapkalpošanas aparāti u.c. tehniskās ierīces, kartīšu katalogi, grāmatu plaukti, kastes. Pārējā laikā kaķi aktīvi pārvietojas bibliotēkas telpās, tiem patīk braukt ar grāmatu liftiem un uz grāmatu ratiņiem. Svarīgi, lai kaķi būtu miermīlīgi (piemēram, neuzbruktu bibliotēkas lietotājiem) un lai tiem nebūtu slikto ieradumu (piemēram, nebojātu bibliotēkas mēbeles un krājumu) (1; 3; 4; 5).

Bibliotēkās dzīvojošo kaķu vārdi ir gan vidusmēra kaķu vārdi, gan bibliotēkas specifikai atbilstoši. Populārākais tradicionālais bibliotēkas kaķu vārds ir tīģeris. Populārākais bibliotekārais kaķu vārds ir Djūijs (Dewey) – par godu decimālās klasifikācijas autoram Melvilam Djūijam (Melville Louis Kossuth Dewey). Djūija vārda popularitāti palielināja arī slavenais Aiovas štata bibliotēkas kaķis (šī kaķa dzīve ir aprakstīta grāmatā “Djū. Mazpilsētas bibliotēkas kaķis, kas aizkustināja pasauli”). Kopumā kaķu vārdus varētu sadalīt četrās grupās: vēsturiskie personāži (Agata Kristī, Karaliene Džinevra, Nikolsons, Maikls Džeksons, Elviss, T.S. Eliots, Dikenss), daiļliteratūras varoņi, bibliotēkas vide (Page, Books) un akronīmi (TLC (Top Library Cat), L.C. (Library Cat)). ASV Kentuki štata medicīnas koledžas bibliotēkas kaķa vārds – Hemoglobīns.

No kreisās: Biznesa augstskolas "Turība" bibliotēkas kaķis Turītis un Ventspils bibliotēkas kaķene Emīlija

Uzskati par kaķiem bibliotēkās mainījās gadu gaitā. Sākotnēji kaķi bija bibliotēkas krājuma sargi, bet tagad tie pilda sabiedrisko attiecību speciālistu un ārstu/psihologu lomas. Kaķi padara bibliotēkas vidi atraktīvāku bērniem – bērni labprāt apmeklē šādu bibliotēku. Vēl kaķi padara bibliotēku mājīgāku vientuļajiem pensionāriem, kuriem bieži vien nav ar ko aprunāties, un bibliotēku kaķi ir viens no populārākajiem bibliotekāru-lietotāju sarunu tematiem.

Dzīvē vienmēr ir jāizmēģina jaunas iespējas, bieži vien atsakoties no citu pieņēmumiem, un kaķis bibliotēkā ir gan netipiskā iespēja, gan liela atbildība!

Izmantotie informācijas avoti

1. Krūmiņa, Alise. Mūžīgais students Turis [tiešsaiste]. Rīga : Apollo, 2006 [skatīts 2010.g. 30.dec.]. Pieejams: šeit.
2. Kagamaster, Allie B. History of Library Cats [tiešsaiste]. [California] : BowTie, Inc, 2009 [skatīts 2010.g. 30.dec.]. Pieejams: šeit.
3. Roma, Gary. Library Cats Map [tiešsaiste]. [Northampton] : Iron Frog Productions, [b.g.] [skatīts 2010.g. 30.dec.]. Pieejams: šeit.
4. Roberts, Patrick. American Library Cats [tiešsaiste]. [UK] : Purr’n’Fur, 2003-2010 [skatīts 2010.g. 30.dec.]. Pieejams: šeit.
5. Myron, Vicki. Dewey : the small-town library cat who touched the world. Red. Bret Witter. Edinburgh : Hodder, 2008. viii, 309 lpp. : il. ISBN 9780340953952.
6. Puss in Books: Adventures of the Library Cat [tiešsaiste]. [B.v.] : IMDb.com, Inc., [b.g.] [skatīts 2010.g. 30.dec.]. Pieejams: šeit.