Posted in Autortiesības

Bāriņdarbi

© Margarita Dankova, 2013

Strauji attīstoties tehnoloģijām, zinātnei un internetam, ikdienā palielinās arī publicēto darbu skaits un būtisks kļūst jautājums par autortiesībām. Rodas jautājumi par to, kur ir robežas līdz kurai sniedzas autora tiesības un sākas sabiedrības tiesības uz informāciju un zināšanām? Ja ar zināmu autoru darbiem atbildi uz šo jautājumu rast nav tik grūti, tad bāriņdarbu fenomena problēma, kas īpaši aktualizējās ar interneta parādīšanos, gan izsauc plašas diskusijas.

Autortiesības / Olivia Hotshot (CC-BY-NC)

Par bāriņdarbiem (orphan works) sauc ar autortiesībām aizsargātus darbus, kuru autors nav zināms un/vai identificējams (3). Bāriņdarbi iekļauj sevī publicētus un nepublicētus literāros darbus, fotogrāfijas, ilustrācijas, filmas, skaņdarbus un daudzas citas dokumentu kategorijas (9).

Termins “bāriņdarbs” šaurākā nozīmē apzīmē neiespejamību identificēt darba autortiesību īpašnieku, no kura ir nepieciešama atļauja darba izmantošanai, bet plašākā nozīmē – neiespejamību sazināties ar autortiesību īpašniekiem (5). Autortiesību un saistīto jautājumu rokasgrāmatā bibliotēkām (Handbook on Copyright and Related Issues for Libraries) ir noteikts, ka šādas situācijas var rasties gadījumos, ja:

  • autors nav zināms vai ir miris, neatstājot mantiniekus, un miršanas datums nav zināms;
  • ja autortiesību turētājs ir izdevniecība, kura izbeidza savu darbību vai saplūda ar citu kompāniju, turklāt nav saglabājušās ziņas par autoriem, kuru darbus publicēja šī izdevniecība (9).

Turpināt lasīšanu “Bāriņdarbi”

Posted in Autortiesības, Izglītība

Akadēmiskais godīgums un izpratne par to

© Aija Upleja, 2012 | speciāli LBB JSS

Līdz šim Latvijā nav izstrādāta plaģiātisma definīcija, un runas par akadēmisko godīgumu, labākajā gadījumā, notikušas augstskolu akadēmiskā personāla un studējošo pašpārvalžu līmeni. Tad kā veidot parastā studenta izpratni un vēlmi būt akadēmiski godīgam? Latvijas Universitāte (LU) šo jautājumu nolēmusi risināt ar noteikumiem par akadēmisko godīgumu.

Apziņa par intelektuālā īpašuma zagšanu bērniem jāaudzina jau no
pirmās skolas dienas

Jau vairāk kā gadu LU Senāts un tā izveidotā darba grupa strādā pie akadēmiskā godīguma un plaģiātisma definēšanas, pārkāpumu diferencēšanas un soda mēra noteikšanas. Ar dokumenta veidošanu jau no paša sākuma nav klājies viegli, jo katram iesaistītajam bija savs atgadījums, piemērs un sāpe saistībā ar plaģiātismiem, špikošanu utt. Bija grūti padarīt dokumentu tādu, lai tajā tiktu atrunāti visi gadījumi un kāda krāpšanās nepaliktu ārpus. Tomēr tika secināts, ka visu aptvert nav iespējams un darbs pie tālākas akadēmiskā godīguma politikas jāturpina.

Turpināt lasīšanu “Akadēmiskais godīgums un izpratne par to”

Posted in Autortiesības, Informācijas sabiedrība, Virtuālās kopienas

Kopimisms – datņu koplietošanas reliģija

© Sanita Malēja, 2012

Kopimisma baznīca (Kopimistsamfundet, zviedru val.) ir reliģiska grupa, kas atrodas Zviedrijā un tic, ka kopēšana un informācijas izplatīšana ir skaistākais un labākais, kas pastāv. Katra indivīda radītās informācijas kopēšana ir atzinīga sprieduma apliecinājums, parādot, ka kāds uzskata, ka tevis radītais ir kaut kas vērtīgs (1). Par augstāko pielūgsmes pakāpi ir uzskatāms remikss – citu cilvēku darbu izmantošana kaut kā labāka radīšanai. Reliģijas pārstāvji norāda, ka daudz tiek runāts par oriģinalitāti un autentiskumu, kas, pēc viņu domām, nemaz nepastāvot – “lielākā daļa pasaules, sākot no DNS līdz pat ražošanai, ir kopēšanas rezultāts” (2).

Reliģijas neformālie simboli

Zviedrijas konstitucionālā akta 2. nodaļas 1. pants nosaka, ka katram pilsonim ir tiesības uz valdības garantēto reliģisko uzskatu brīvību, praktizējot reliģiju vienatnē vai grupā ar citiem (1). Jāpiebilst gan, ka Zviedrijā valsts un baznīca tika atdalītas jau 2000. gadā un ar reliģiju reģistrāciju nodarbojas valsts aģentūra (2). Par reliģiju uzskatāma uzskatu sistēma ar rituāliem – lūgšanu vai meditāciju brīžiem. Par rituālu Kopimismā tiek uzskatīts kopēšanas akts, pielūdzot informācijas vērtību. Par kopā sanākšanas vietu kalpo virtuālā telpa – datu serveri un tīmekļa vietnes (3). Kopimisma priesterus (sauktus par Opiem (Ops)) un to pastorālo darbu aizsargā Zviedrijas likums par pilnīgu profesionālo slepenību.

Četri reliģijas pīlāri ir:

  • Visa informācija visiem
  • Informācijas meklēšana ir svēta
  • Zināšanu izplatīšana ir svēta
  • Kopēšanas akts ir svēts

Augstu tiek vērtēts privātums. Reliģijas pārstāvji tic, ka komunikācija ir svēta un respektējama. Cilvēkus noklausīties un uzraudzīt ir grēks. Kopimisma baznīcā absolūta slepenība ir svētība (1).

Turpināt lasīšanu “Kopimisms – datņu koplietošanas reliģija”