Ierakstīts Grāmatas,Lasīšana

Kā runāt par grāmatām, kuras neesat lasījis (2. daļa)

© Kristina Papule, 2013

2.daļa. Situācijas, kad mēs runājam
par grāmatām

Izanalizējot dažādus ne-lasīšanas veidus un pārliecinoties par to, ka nelasītas grāmatas mēdz būt dažādas, ir vērts uz īsu brīdi pievērsties dažām tipiskām situācijām, kad mēs runājam par grāmatām.

“Pēc sarunas par grāmatu” – attēls no Ņujorkas Publiskās bibliotēkas krājuma

Visbiežāk šādas situācijas mūs sagaida tad, kad atrodamies sabiedrībā un mums ir jāizsaka savs viedoklis kāda klausītāja vai klausītāju grupas priekšā. Lūk, tikai daži piemēri: saviesīga saruna, lekcija, saruna ar grāmatas autoru, draugiem vai mīļoto cilvēku. Apziņa, ka jārunā par grāmatu, kuru neesat lasījis, bet kuras saturu jāzina jebkuram vairāk vai mazāk izglītotam cilvēkam, var sagādāt daudz nepatīkamu brīžu. Taču, kā uzver Pjērs Baijārs, ir iespējams eleganti “iziet” no šādas situācijas, galvenais ir nezaudēt pašpārliecību un humora izjūtu.

Viens no šādiem šķietami šausmīgajiem piemēriem ir…

Ierakstīts Grāmatas,Lasīšana

Kā runāt par grāmatām, kuras neesat lasījis (1. daļa)

© Kristina Papule, 2013

“Pirms trim dienām bija saruna klubā, viņi saka Šekspīrs, Voltērs. Neesmu lasījis, neko neesmu lasījis bet rādīju tādu seju, it kā būtu lasījis. Un citi arī tāpat kā es” (2), saka doktors Čebutikins Antona Čehova lugā “Trīs māsas”. Franču filologs Pjērs Baijārs (dzimis 1954. gadā) iet vēl tālāk. Izrādās, ka grāmata, kuru neesat lasījis, var kļūt par aizraujošas sarunas tematu. Un it īpaši – ja jūsu sarunu biedram arī nav ne jausmas par tās saturu. Kā, kad un kāpēc runāt par literatūras šedevriem, par kuriem jūs neko nezināt vai neatceraties – par šo visu autors stāsta savā jaunajā darbā “Kā runāt par grāmatām, kuras neesat lasījis” (1).

Pjērs Baijārs un viņa grāmatas izdevums krievu valodā

Tie, kuri domā, ka, izvēloties šādu nosaukumu, autors vienkārši gribēja nodemonstrēt savu oriģinālo humora izjūtu, būs pārsteigti. Savā darbā Pjērs Baijārs sniedz loģisku un izsmeļošu analīzi literatūras un kritikas jomā un pārliecinoši pierāda, ka dažās situācijās NE-lasīšana ir daudz labāka par lasīšanu.

Liriska atkāpe: parasti mēs cenšamies, lai mūsu emuāra rakstu apjoms nebūtu pārāk liels, taču, manuprāt, Pjēra Baijāra darbs ir pārāk labs, lai iztiktu ar īsu recenziju. Tāpēc šoreiz piedāvāšu jūsu uzmanībai galveno ideju un praktisko padomu apkopojumu no šīs neparastās un pārsteigumu pilnās grāmatas. Raksts tiks publicēts trīs daļās, un pirmā no tām tiks veltīta nelasīto grāmatu veidiem.

1. daļa. Nelasīto grāmatu veidi

“Nelasītas grāmatas mēdz būt dažādas”, uzver Baijāra kungs. Lai kļūtu par izcilu nelasītāju, ir jāņem vērā, ka pasaulē pastāv četri nelasīto grāmatu veidi:

1. Grāmatas, par kurām mēs neko nezinām.
2. Pāršķirstītās grāmatas.
3. Grāmatas, par kurām esam kaut ko dzirdējuši.
4. Grāmatas, kuru saturu esam aizmirsuši.

Katrai no šīm kategorijām ir savas īpatnības…

Ierakstīts Citāti un aforismi,Lasīšana

13 brīnišķīgi citāti par grāmatām un lasīšanu

© Kristina Papule un Liene Kalneta, 2013

Attēls no National Media Museum Flickr attēlu kolekcijas

Vienai meitenei bija īpašs rituāls – viņa neizlasīja pēdējās desmit lappuses grāmatām, kas viņai sevišķi patika. Argumentējot ar to, ka, ja viņa kādreiz vēlēsies beigt savu dzīvi ar pašnāvību un jau stāvēs uz palodzes, doma par to, ka viņa nekad neuzzinās, ar ko gan beigušies visinteresantākie stāsti, viņu apturēs.

/Autors nezināms (13)/

– Vai taisnība, ka neesi izlasījis nevienu grāmatu?
– Grāmatas ir garlaicīgas.
– Grāmatas ir spoguļi: tajās var redzēt tikai to, kas jau ir tevī pašā.

/Karloss Ruiss Safons, “Vēja ēna” (6, 233. lpp.)/

Turpināt lasīšanu “13 brīnišķīgi citāti par grāmatām un lasīšanu”

Ierakstīts Bibliotēku interešu pārstāvniecība,Lasīšana

Projekta “Bērnu un jauniešu žūrija” nepieciešamība

© Antra Vasiļevska, 2012

Lasīšanas veicināšanas programma “Bērnu žūrija”, no 2010. gada projekts “Bērnu un Jauniešu žūrija”, Latvijā darbojas 11 gadus un šajā projektā ik gadu piedalās no 13 līdz 17 tūkstošiem bērnu. Bibliotēkas, kuras piedalās šajā projektā iegūst saviem lasītājiem jaunākās, aktuālākās bērnu grāmatas. Ik gadu šajā projektā piedalās gandrīz 600 bibliotēkas un latviešu centri visā pasaulē. Šis lasīšanas veicināšanas projekts visus gadus veiksmīgi ir pildījis valsts un pašvaldības uzdevumu veicināt bērnu un jauniešu izglītību.

2012. gada VKKF 1. projektu konkursā projektam “Bērnu un jauniešu žūrija” netika piešķirti nekādi līdzekļi. Akcijas “Aicinām uz e-pastu karu!” laikā kā pirmā reaģējusi Kultūras ministrija, piešķirot “Bērnu un jauniešu žūrijai” nepilnus 14 tūkstošus latu, kas joprojām ir nepietiekams finansējums projekta īstenošanai. Taču tas ir pietiekami, lai uzsāktu lasīšanas veicināšanas programmu šajā gadā.

1. attēls – Bērniem patīk lasīt, neliegsim to!

Caur savu bibliotēku šo projektu esmu veiksmīgi izvedusi piecus gadus. Gan kā bibliotekārs, gan kā mamma varu droši apgalvot – šis projekts ir kas vairāk nekā tikai lasīšanas veicināšana. “Bērnu un jauniešu žūrija” ir arī socializācijas, integrācijas un bērnu prieku vairojošs pasākumu cikls.

Turpināt lasīšanu “Projekta “Bērnu un jauniešu žūrija” nepieciešamība”