Posted in Bibliotēkzinātne un informācijas zinātne,Grāmatas,Grāmatniecība,Izglītība

Piecas grāmatas topošajam “infotīģerim”

© Kristina Papule, 2013


Daži izdevumi latviešu valodā, kurus tiešām ir vērts izlasīt (vai vismaz izlikties, ka esi lasījis), ja esi informācijas pārvaldības students.


1. grāmata: Informācijas lietotāja rokasgrāmata (sast. Iveta Gudakovska, 2001)

Informācijas lietotāja rokasgrāmata (2001)

Atslēgvārdi: informācijas meklēšana, informācijas iestādes, bibliotēkas

Īsumā: ļoti saistošs ievads informācijas un bibliotēku pasaulē.

Kāpēc ir vērts izlasīt: šajā grāmatā nav nekā īpašā, izņemot to, ka tajā tiešām var atrast visu, kas ir jāzina topošajam “informācijas tīģerim”: sākot ar jautājumu “Kas ir bibliotēkas un kādas tās ir?” un beidzot ar UDK klasifikāciju, bibliotēku informācijas sistēmām un darbu ar informācijas avotiem. Pateicoties šim izdevumam var uzzināt arī galvenos faktus par bibliotēku tipoloģiju, citu informācijas iestāžu pakalpojumiem un Latvijas bibliotēku vēsturi. Vienkārša valoda un koncentrēts izklāsts padara to par “must have” ne tikai informācijas pārvaldības 1. kursa studentiem, bet arī jebkuram jaunietim, kas apgūst informācijas meklēšanas, lietošanas un izmantošanas pasauli. Turklāt, lai iepazītos ar šīs grāmatas saturu, nemaz nav jāiet uz bibliotēku: tā ir pilnīgi brīvi pieejama Latvijas Universitātes tīmekļa vietnē.

Citāts: “Bibliotēkas var salīdzināt ar konfektēm. Tās var būt dažāda veida un lieluma, bet, tāpat kā konfekšu kopējais apzīmējums ir saldumi, visām bibliotēkām ir vienots mērķis – vākt un izplatīt informāciju katram, kam tā ir nepieciešama.” (1, 4.lpp)

2. grāmata: Mirkļa tirānija : straujš un gauss laiks informācijas sabiedrībā (Tomass H. Ēriksens, 2004)

Mirkļa tirānija (2004)

Atslēgvārdi: informācijas sabiedrība, tehnoloģijas, dzīvesstils

Īsumā: iespējams, pasaules labākā “pasaka par pazaudēto laiku”.

Kāpēc ir vērts izlasīt: lai izprastu, kāpēc mūsdienās visa kā kļūst arvien vairāk, laika – aizvien mazāk, kāds sakars ar to ir PC un Mac datoriem, kāpēc japāņi sarucinājuši Bēthovena Piektās simfonijas atskaņojumu līdz četrām minūtēm un piecpadsmit sekundēm, kāpēc pirmdienās un ceturtdienās jālasa žurnāli, nevis avīzes, un kur meklēt lēnīgu laiku.

Citāts: “Nāves gultā diezin vai kāds nožēlos, ka nosūtījis pārāk maz elektronisko vēstuļu, pārāk reti piedalījies sanāksmēs, pārāk reti televīzijā skatījies bezgalīgās ziepju operas un Coca-Cola reklāmas kampaņas vai pārāk īsu laiku joņojis gaisa, zemes vai kibernētiskajā telpā (vai arī visās trijās vienlaikus, kā bieži mēdz būt). Kad cilvēkiem jautā, kas viņiem dzīvē patiesi ir nozīmīgs, visbiežāk, kā likums, skanēs atbildes “kopbūtne ar tuviem draugiem”, “ģimene”, “iespēja kaut ko paveikt citu labā”, “izjust dabu” (vismaz Norvēģijā), varbūt dažiem no mums – “izziņas process” vai “dzīves jēgas atrašana”. Tieši šādas atbildes ir vērts nopietni uztvert, jo tās laikam ir godīgas” (2, 213.lpp).

3. grāmata: Informācijas menedžments : kā taupīt laiku un efektīvi arhivēt dokumentus gan birojā, gan mājās (Robina Pīrsija, 2006)

Informācijas menedžments (2006)

Atslēgvārdi: informācijas organizēšana, dokumentu sistematizācija, kārtība

Īsumā: glābšanas riņķis visiem, kas slīkst informācijas plūdos.

Kāpēc ir vērts izlasīt: ja “Mirkļa tirānija” ir filozofiskā eseja par mūsu pašu radīto informācijas haosu, tad “Informācijas menedžments” ir praktisku padomu krājums tiem, kas, par spīti visiem pesimistiskiem pareģojumiem, nezaudē cerību tikt ar šo haosu galā. Tajā tiek skaidrots, kāpēc mēs jūtamies pārplūdināti ar papīru kalniem, kā atrast visefektīvāko informācijas organizēšanas sistēmu, likvidēt nekārtību uz sava rakstāmgalda, e-pastā un dzīvē, iemācīties vienkāršus laika taupīšanas paņēmienus, pareizi iekārtot darba vietu un uzturēt kārtību birojā un mājās. Turklāt, šajā grāmatā var atrast padomus par to, kā pareizi izvēlēties lasāmvielu, arhivēt dokumentus un tikt galā ar elektroniskās informācijas “plūdiem”.

Citāts: “Mūsdienu ar informāciju pārpludinātajā sabiedrībā arvien svarīgāk ir izvēlēties pareizu laika pavadīšanas veidu. Ja “materiāls” ir visapkārt, ir ļoti grūti to ignorēt. Novērsiet to, izmantojot šajā grāmatā aprakstītās metodes un procesus, un jūs trauksities uz priekšu ar pārliecību un sparu.” (3, 252.lpp.)

4. grāmata: Latviešu grāmatniecība : no pirmsākumiem līdz 19. gadsimta beigām (Aleksejs Apīnis, 1977)

Latviešu grāmatniecība (1977)

Atslēgvārdi: grāmatniecības vēsture, grāmatu māksla, Latvija

Īsumā: viss, kas jāzina par latviešu grāmatas vēsturi.

Kāpēc ir vērts izlasīt: šī grāmata ir pirmā (un vēl joprojām vienīgā) plašākā publikācija par latviešu grāmatniecības vēsturi. Tā ir ne tikai “vēsturisko faktu krājums hronoloģiskā secībā”, bet arī labs informācijas avots visiem, kas interesējas par grāmatas “dzīves ceļu” sabiedrībā: lasītprasmi, lasītāju interesēm un lasīšanas procesa īpatnībām katrā laikmetā.

Citāts: “Raksts – valodas elementu (frāžu, vārdu, zilbju, skaņu) atveidojums ar noteiktu grafisku zīmju palīdzību ir liels cilvēces iekarojums, informācijas reģistrācijas un pārraides līdzeklis. Radies ilgstošā attīstības procesā vēl pirms grāmatas, raksts kļuvis par vienu no galvenajiem komponentiem grāmatas struktūrā.” (4, 17.lpp.)

5. grāmata: Masmediji : prese, radio un televīzija (Sandra Veinberga, 2005)

Masmediji (2005)

Atslēgvārdi: plašsaziņas līdzekļi, mediju vēsture, žurnālistika

Īsumā: “pirmā plašākā masu komunikācijas līdzekļiem veltītā grāmata, kas sarakstīta latviešu valodā” (no anotācijas uz grāmatas vāka).

Kāpēc ir vērts izlasīt: Sandras Veinbergas darbs ne tikai palīdz labāk izprast masmediju lomu mūsdienu sabiedrībā, bet arī sniedz ieskatu pasaules un latviešu preses vēsturē. Pateicoties šai grāmatai var uzzināt vairāk par rokrakstu un iespiestajām avīzēm, nacionālo presi, politisko žurnālistiku, avīžu tirgus attīstību dažādās valstīs, bezmaksas un interneta žurnāliem, un daudziem citiem jautājumiem, par kuriem būtu jāzina gan žurnālistam, politologam vai sociologam, gan topošajam “informācijas pārvaldniekam”.

Citāts: ““Masmediji” nav mācību grāmata. Tajā netiek apskatīti elementāri žurnālistikas darba pamatjautājumi. Šis darbs mediju darbiniekiem un cilvēkiem, kuriem interesē mediju prakse un iespējas, sniedz ieskatu vadošajās attīstības tendencēs un noderēs, lai labāk orientētos modernā laika realitātē.” (5, 3.lpp.)

Izmantotie informācijas un citātu avoti

  1. Informācijas lietotāja rokasgrāmata. Sast. Iveta Gudakovska. Rīga : Pētergailis, 2001. 95, [2] lpp. ISBN 9984673510.
  2. Ēriksens, Tomass Hillanns. Mirkļa tirānija : straujš un gauss laiks informācijas sabiedrībā. [Rīga] : Norden AB, 2004. 223, [1] lpp. ISBN 9984713172.
  3. Pīrsija, Robina. Informācijas menedžments : kā taupīt laiku un efektīvi arhivēt dokumentus gan birojā, gan mājās. Rīga : Jumava, 2006. ISBN 9984380718.
  4. Apīnis, Aleksejs. Latviešu grāmatniecība : no pirmsākumiem līdz 19.gadsimta beigām. Rīga : Liesma, 1977. 350, [4] lpp.
  5. Veinberga, Sandra. Masmediji. 2.papild. izd. Rīga : Zvaigzne ABC, [2007]. ISBN 9789984403465.

Rakstā izmantotie attēli

  1. – LU e-resursu depozitārijs; 2.-5. – autores skenētie materiāli.

13 thoughts on “Piecas grāmatas topošajam “infotīģerim”

  1. Interesanti, tieši Ēriksena “Mirkļa tirānijas” dēļ izvēlējos studēt SZF informācijas pārvaldību.🙂

    1. Pateicos, Elīna. Ja godīgi, pati esmu izlasījusi 4 grāmatas no šī saraksta, piekto (“Masmediji”) lasu pašlaik (jo to prasa mana darba specifika).😉

      1. Starp citu, šim sarakstam es labprāt pievienotu tā saukto “Zilo grāmatiņu” par bibliogrāfiskajām norādēm un atsaucēm. Bet varbūt tas būtu jāiekļauj sarakstā – 5 grāmatas, kas Infotīģerim ne tikai jāizlasa bet arī vienmēr noderēs🙂

          1. Jā, par to es nebrīnīšos, bet nedomāju, ka tāpēc, tā būs nederīga. Ne visur tiek lietots APA stils un kādām vienkāršām lietām, piemēram, rakstiem mūsu blogam, joprojām tiks izmantots ierastais stils..😀

            1. Es neesmu iekļāvusi “zilo grāmatiņu” šajā sarakstā divu iemeslu dēļ: 1.) ISO 690 standarta sistēma, kas ir aprakstīta šajā izdevumā, ir tikai viena no daudzām bibliogrāfisko norāžu un atsauču sistēmām. Lielākajā daļā zinātnisko rakstu, kas tiek publicēti Latvijā, tiek izmantota cita pieeja (piemēram, Hārvardas sistēma, kas ir daudz vienkāršāka). Tāpēc sorry – “zilā grāmatiņa” ir ideāls palīgrīks referātu un citu ZPD rakstīšanai LU, bet uzskatīt to par universālo grāmatu visiem dzīves gadījumiem būtu nedaudz naivi.🙂 2.) turklāt, “zilai grāmatiņai” ir veltīts speciāls Daces raksts mūsu blogā: https://lbbjss.wordpress.com/2012/04/04/bibliografiskas-norades-un-atsauces/

    1. 🙂 Ja es nemaldos, pašlaik no šīm 5 grāmatām grāmatnīcās var atrast tikai divas: “Informācijas menedžmentu” (pirms pāris gadiem nopirku JR veikalā) un “Masmedijus” (var atrast “Zvaigznē”).

  2. Paldies, Kristina! Ļoti noderīgi!

    Gribu tikai pievērst uzmanību tam, ka “Informācijas lietotāja rokasgrāmatā” ne visa informācija vairs ir izmantojama, jo pa šo laiku daudz kas mainījies

    1. Paldies, Baiba. Pilnīgi piekrītu, taču to var teikt par ļoti daudzām grāmatām, kuru tematika attiecas uz informācijas zinātnes jomu. Kad runa ir par mūsdienu tehnoloģijām, pietiek ar 1-2 gadiem (vai pat mazāk), lai atzītu gandrīz jebkuru materiālu par morāli novecojušu. Taču pamatprincipi un galvenie fakti mainās daudz lēnāk, – un tas ir ļoti liels pluss.

Izsaki viedokli!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s