Posted in Konferences, kongresi, simpoziji,Lasīšana

Ikviens no mums ir ilustrators. Konference “Pasaule bilžu grāmatā”

© Vita Ozola-Kalēja, 2014

Nav stāsta bez attēla. Tieši tāpēc ikviens no mums ir ilustrators. Bet kādas ilustrācijas var būt labākas par tām, kas tiek radītas bērnu galvās? Kā šo grūto darbu – bērnu grāmatu ilustrēšanu – veic mākslinieki? Uz šādiem jautājumiem atbildes varēja rast Latvijas Nacionālās bibliotēkas organizētajā starptautiskajā konferencē “Pasaule bilžu grāmatā” 2. aprīlī. Jāmin, ka 2. aprīlī tiek atzīmēta pasaku meistara Hansa Kristiana Andersena dzimšanas diena, kas pēc Starptautiskās bērnu un grāmatu valdes iniciatīvas kļuvusi par Starptautisko bērnu grāmatu dienu.

Pasākuma “Pasaule bilžu grāmatā” plakāts
Foto: Vita Ozola-Kalēja

Juta Bauere (Jutta Bauer, Vācija) un Kitija Krauzere (Kitty Crowther, Beļģija) stāstīja par savu darbu, radot bērnu grāmatas. Abas mākslinieces stāstiem iespaidus gūst no pašu aktualitātēm un pieredzētā. Lai gan grāmatas visbiežāk netiek iecerētas kā nopietni vēstījumi, galu galā rodas jautri un pārdomas rosinoši darbi. Viesmākslinieču grāmatās tiek akcentētas cilvēku, īpaši bērnu, emocijas – dusmas, bailes, mīlestība, prieks. Latvisko bērnu grāmatu kolorītu un Latvijas tēlu bērnu grāmatu ilustrācijās vērtēja Austra Avotiņa. Salīdzinot Jutas Baueres, Kitijas Krauzeres un Austras Avotiņas stāstījumu par bērnu grāmatu tēliem, radās pārdomas par to, kāpēc latviešu bērnu grāmatu autoru darbos lielākoties galvenie tēli ir personificēti dzīvnieki, lietas un parādības? Bērnam būtiski ir arī stāsti par saviem vienaudžiem, un latviešu bērnu literatūrā būtu vēlams vairāk šādu stāstu.

Kitijas Krauzeres latviešu valodā pieejamās grāmatas
Kitijas Krauzeres latviešu valodā pieejamās grāmatas
Foto: Vita Ozola-Kalēja

Mladens Jandrliks (Mladen Jandrlic), organizācijas “Grāmatas un tiesības” (Books and rights) eksperts no Šveices, pārliecināja, ka būtiska nozīme ir attēlam kā papildus vēstījuma nesējam, jo teksts ir viennozīmīgs, bet attēls – daudznozīmīgs. Tā informācija, kuru atspoguļo attēls, var būt pretrunā ar tekstu un paust ko citu, dodot brīvu telpu  lasītāja vai personas, ar kuru bērns kopā lasa, stāstījumam un fantāzijām.

Būtiski ņemt vērā, ka bērnu grāmatu lasīšana ir vēlama kā sadarbība starp lielāku un mazāku (jaunāku – vecāku) lasītāju un ka no bērniem iespējams daudz mācīties.

Secinājums: bērnu grāmatām nebūt nav jābūt pieblīvētām no vienas lappuses malas līdz otrai ar spilgtiem zīmējumiem, bet tieši pretēji – jāatstāj brīva vieta bērna iztēlei. Kā arī – labs zīmējums neatspoguļos to, kas tekstā, bet papildinās, jo citādi bērnam, lasītājam, būs garlaicīgi, esot starp divām mākslām vienā grāmatā.

Otrajā konferences programmas daļā – radošās darbnīcas ar Kitiju Krauzeri, Jutu Baueri, Gizelu Kalovu (Gisela Kalow, Vācija) un Mladenu Jandrliku. Taču es, literatūras cienītāja, izvēlējos noklausīties Ilzes Sikānes (Latvijas Universitāte) vērtējumu par latviešu bērnu literatūras ražu 2013. gadā.

Izsaki viedokli!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s