1. aprīļa joku stāstu TOP 10

Sirsnīgi sveicam visus Latvijas bibliotekārus un bibliotēku mīļus vispasaules joku dienā! Latvijas bibliotekāri ir pierādījuši, ka ir humora un dzīvesprieka pilni un neapjūk pat viskomiskākajās situācijās.

Pirms neilga laika LBB Jauno speciālistu sekcija aicināja visus bibliotēku draugus apvienoties kopīgā akcijā un dalīties ar saviem joku stāstiem par un ap bibliotēkām. Vēlamies pateikties par lielo atsaucību. Latvijas bibliotēku humora arhīvs nu ir tapis! Pēdējās divās dienās aicinājām visus aktīvi balsot un smieties līdzi mīļākajiem jokiem. Cītīgas joku stāstu topa apkopošanas rezultātā nu ir zināmi Jūsu 10 vērtētākie joku stāsti:

10. Tētis (5 balsis)

Mamma ar dēliņu bibliotēkā nodod grāmatas. Bibliotekāre – Jums vēl “Tētis” (Stīlas gr.) mājās? Puika atbild – Nē, tētis jau slimnīcā!… (L.Posujēviča)

09. Grāmatu ātrlasīšana (6 balsis)

Lasa divas sirmas kundzes, abas māsas. Grāmatas tiek izlasītas ļoti ātri, pašas stāsta, ka viena lasa tikai tās lappuses, kur ir pa mīlestību, bet otra mīlestību “izlaiž “un tikai par grāmatas varoņu lauku darbiem, lopu kopšanu un labības laukiem… (L.Posujēviča)

08. Komēdija par datoriem (6 balsis)

Atnāk 2 zēni no 6. klases un katram vajag komēdiju par datoriem. Domīgi eju gar plauktiem, jo zinu, ka ir izdotas 2 grāmatas par šo tēmu, kur galvenā lieta ir dators un visi notikumi risinās ap to kā rīku, bet vai tā ir komēdija? Hm…?

Sāku “pratināt” zēnus: kādā sakarā pēkšņi ko tādu vajag? Pie kādas skolotājas un kādā mācību disciplīnā? Varbūt vajag pavisam citu tēmu?

Izrādās… literatūras skolotāja gribēja, lai zēni jau tagad gatavojas lielajai ieskaitei un izlasa VIENALGA ko, lai tikai pašiem būtu interesanti, kaut vai par datoriem, jo ir mazliet atkarīgi, bet komēdijas žanrs iesēdies visiem galvā no tā, ka skolotāja sauc viņus par komediantiem.

07. Māsa un brālis (7 balsis)

Bibliotēkā lasa brālis un māsa, bet uz bibliotēku nāk pa vienam un ņem arī priekš otra. Man ilgi nebija skaidrs, kā māsa uzreiz varēja pateikt, ka to brālis jau lasījis vai otrādi. Iemeslu viņi atklāja tikai pēc gadiem, ka viens no viņiem bija miris. Izrādās, kad grāmata izlasīta, tad viens ar zīmuli ieliek punktu grāmatas pēdējā lappusē augšā, otrs – apakšā, tad tik atlika paskatīties grāmatai beigās un lieta skaidra… (L.Posujēviča)

06. Ūdens pudele (8 balsis)

Viens lasītājs bibliotēkā pēc grāmatām ierodās ar pustukšu lielo ūdens pudeli (5l). Izvēlējies 4 biezas enciklopēdijas līdznešanai uz nodaļu, saprot, ka visu vienā piegājienā nevarēs aiznest un lūdz vai varam pasargāt viņa lielo pudeli. Painteresējāmies, kāpēc pudeli nav atstājis nodaļā. Zēns stāsta, ka viņš izjokojis savu palātas biedru – pa nakti viņa skapīti, kurš bija pilns ar saldumiem pārbīdījis citā stūrī, bet tā vietā novietojis tukšu. Palātas biedrs pamostoties, gribējis panašķoties, bet izrādās viņa skapītis pilnīgi tukšs… No pārsteiguma krietnu laiku, virinājis skapīša durvis un nekādi nesapratis, kas noticis – kur visi saldumi palikuši. Kad uz lielu smieklu fona atklājās patiesība, palātas biedrs solījies kaimiņam atriebties – piečurāt (!) viņa ūdens pudeli. Tādēļ lielā pudele jāstaipa visur līdzi.

05. Kafejnīcas spoks (8 balsis)

Šodien pusdienoju kafejnīcā, kas atrodas tepat blakus bibliotēkai. Biju sabēdājusies, jo tiku apkalpota diezgan nelaipni. Savaldījos, noklusēju, neko pretī neteicu, bet, protams, garastāvoklis sabojāts. Savu slikto omu kaut kā mēģinu kliedēt ar darbu. Liekot grāmatas plauktos, pēkšņi izkrīt zīmējums, ko kāds lasītajs aizmirsis. Aplūkoju to un sāku smieties pilnā balsī. Zīmējumā attēlota dīvaina kundzīte ar izvalbītām acīm, šķību muti un izspūrušiem matiem. Bez grūtībām sazīmēju mūsu kafejnīcas pārdevēju… un apakšā zīmējuma nosaukums – KAFEJNĪCAS SPOKS. Uzreiz tapa skaidrs, ka ar tādu attieksmi diemžēl saskārusies neesmu vienīgā. Un kāds bērns savu protestu izpaudis šādi. Ņēmu zīmējumu un smiedamās gāju pie kafejnīcas vadītājas…

04. 5 vai 6 zvaigznes? (8 balsis)

Bibliotekāriem tiek kursos mācīts darbs ar bibliotēku informācijas sistēmu. Lektores veiktās darbības sistēmā visiem kursantiem ir redzamas uz lielā ekrāna. Kad lektore ievada savu lietotājvārdu un paroli, lai pieslēgtos sistēmai, viena kursante jautā: “Kāda bija parole – 5 vai 6 zvaigznītes?”

03. “Dzērājs” (9 balsis)

Bibliotēkā ir divas lasītājas – dvīnes. Abas paņēmušas lasīt obligāto literatūru – divas  H.Falladas grāmatas  ”Dzerājs”. Nākamajā reizē bibliotēkā ierodas viena no dvīņu māsām un viņu mamma, lai atdotu grāmatas, bet viena grāmata nav atnesta. Bibliotekāre saka: “…un otrs “Dzērājs” Jums palicis mājās” (ar to domājot H.Falladas grāmatu). Atskan sulīgi lasītājas mammas smiekli, un pēcāk smejas jau visas trīs – lasītāja, viņas mamma un bibliotekāre.

02. Es un sistemātiskais katalogs (18 balsis)

Šī stāsta galvenie varoņi esam mēs – es un sistemātiskais katalogs. Stāstā aprakstītais notikums norisinājās pirms 28 gadiem un pilnīgi noteikti ietekmēja manu profesijas izvēli. Tā kā man kaimiņos dzīvoja kādas lielas pilsētas bibliotēkas direktore, kura no bibliotēkas pienesa klāt visu, kas man bija nepieciešams, un arī mājās kā jau visiem padomju pilsoņiem bija pieklājīga grāmatu kolekcija, nekad nebiju spērusi kāju nevienā bibliotēkā. Pēc vidusskolas izlaiduma bibliotēkas direktore man teica: “Es zinu, ka gatavojies iestājeksāmeniem augstskolā, lai studētu pedagoģiju, bet es tev piedāvāju līdz eksāmeniem pastrādāt bibliotēkā”. Lai arī īstas skaidrības par darbu bibliotēkā man nebija, piekritu, jo domāju, ka varēšu mierīgi sēdēt, lasīt grāmatas un gatavoties eksāmeniem. Protams, ka nekāda grāmatu lasīšana nesanāca, bet darbs man iepatikās. Bija pagājušas pāris nedēļas un manas kolēģes saprata, ka var mani atstāt bibliotēkā uz kādu brītiņu vienu. Projām ejot vēl noprasīja, vai tikšu ar visu galā, uz ko es lepni atbildēju – tikšu galā vēsā mierā. Tiklīdz viņas bija aizgājušās, bibliotēkā ienāca nopietne izskata sieviete un mērķtiecīgi sāka apstaigāt bibliotēku it kā kaut ko meklētu. Meklēto neatradusi, viņa pienāca man klāt un jautāja: “Kur jums atrodas sistemātiskais katalogs?” Pielēcu kājās un teicu: “Vienu mirklīti!” Sāku tekalēt starp plauktiem, radot ilūziju, ka cītīgi meklēju prasīto, bet galvā šaudījās domas – kur  ir tie katalogi? Zināju, ka ir “Quelle”, ” Otto” un vēl kādi citi modes katalogi, bet par tādu sistemātisko dzirdējusi nebiju. Kad sapratu, ka plauktos šo katalogu sameklēt neizdosies, ar gudru sejas izteiksmi sievietei teicu: “Vai jūs, lūdzu, varētu atnākt rīt, jo šodien sistemātiskais katalogs ir jau izsniegts uz mājām!” Sieviete uz mani zīmīgi paskatījās un devās prom. Pēc viņas skatiena nopratu, ka kaut kas īsti nav kā nākas. No pusdienām atgriezās manas kolēģes un jautāja, vai viņu prombūtnes laikā nekas negadījās. Protams, ka par dīvaino lasītājas pieprasījumu neko neteicu. Pēc kāda brīža devos pie kolēģes un teicu: “Esmu dzirdējusi, ka bibliotēkās mēdz būt sistemātiskie katalogi, vai arī šajā tāds ir?” Kolēģe paslavēja mani par profesionālo zinātkāri un teica: “Skaties, šīs ir sistemātiskais katalogs!” Es pagriezos un aiz sava rakstāmgalda ieraudzīju vecmodīgu  skapi ar daudzām mazām atvilktnītēm. Mati man saslējās stāvus, iedomājoties, ko par manu “gudro” atbildi padomāja lasītāja. Nospriedu, ka šī būs pēdējā diena manā divu nedēļu ilgušajā bibliotekāres karjerā, un labākais, ko šajā situācijā varu darīt, ir doties mājās un nevienā bibliotēkā nekad vairs nerādīties. Droši vien vēlaties uzzināt, ar ko beidzās šis stāsts? Tajā vasarā iestājeksāmenus pedagoģijas fakultātē nekārtoju, bet iesniedzu dokumentus bibliotekāros, jo mani jau bija  ieinteresējusi bibliotēkas noslēpumainā pasaule ar saviem sistemātiskajiem katalogiem un citām tikpat vēl neizprastām lietām.

Priecīgu joku dienu saviem kolēģiem un bibliotēkas lietotājiem novēl Inkunābula.

01. Vēsturiski izteicieni no lekciju laikiem (28 balsis)

Pārskatīju atvilktni, kur viskaut kādas klades un vēl visādi papīri salikti, un atradu zaļa paskata kladi, kurā lekciju laikā esmu pierakstījusi kāda bibliotēkzinātnes pasniedzēja izteicienus.

Šeku reku te viņi būs, izlasīju LABĀKOS:

– pilnīgs bleķis!
– saoduši naudas smaku gaisā;
– māte google latgaliete;
– smirdina personības;
– sēž baigi svarīgiem feisiem;
– nebūtu tādi durīši;
– daudzi nomiruši mīkstā gultā;
– nejēdzīga papīra valdība;
– tas nekas, ka dzērājs pats;
– klīnisks gadījums;
– glītā papīrītī ievīstīts s***;
– kredītpunktu trūkums organismā;
– kārtējo reizi savu mīļoto platīti pakustināšu;
– Baltijas mērogā lūzeri;
– mūsu mantiņas netika skartas;
– nebij tik svarīgi uzsildīt kāpostiņus;
– jā…nu jau “aizbraucu”;
– protams, nāk mums Poters un Meijere un Apsīšu Jēkabs iet bekot;
– man ir pretrunīgas jūtas;
– aiziesim pa skuju taku.

Man jau vislabāk patīk pēdējais un pirmais izteiciens. Nu ko, lai Jums maziņš prieciņš šo lasot! (Iesūtīja kāda bibliotēkzinātnes studente)

Jauno speciālistu sekcija aicina neapstāties un ar saviem piedzīvojumiem bibliotēkā dalīties arī turpmāk. Šim nolūkam Latvijas bibliotēku humora arhīva emuārā ir pieejama ērta joku stāstu iesniegšanas forma, kā arī aicinām sūtīt ziņu uz tviteri @lbbjss vai e-pastu lbb.jss@gmail.com, kā arī komentēt iesūtītos joku stāstus.