Posted in Bibliotēkzinātne un informācijas zinātne

Bibliotēka šodien

© Gunita Mozuļčika, 2011

Jau gadsimtiem ilgi bibliotēkas lomu sabiedrībā ir neaizstājama – bibliotēka ir daudzfunkcionāla iestāde, kas ir līdzdalīga sabiedrības sociālajos procesos. Tā nodrošina indivīda vajadzības – šeit domājot ne pašas primitīvās – fizioloģiskās vajadzības, bet gan garīgo izaugsmi. Skatoties uz amerikāņu psihologa Abrahama Maslova vajadzību hierarhijas modeli, bibliotēka ieņem augstāko piramīdas punktu – pašīstenošanās vajadzības – individualitāte, apdāvinātība, personīgā potenciāla īstenošana, pašattīstība. Bibliotēka visos laikos ir bijusi un joprojām ir vārti uz pasauli, vārti uz pasaules vērtīgāko daļu. Tā nodrošina nepieciešamos apstākļus auglībai, nepieciešamo izziņai un jaunu zināšanu radīšanai.

A. Maslova vajadzību piramīda

Daudzreiz dzirdēts, ka mūsdienu bibliotēku eksistence tiek apdraudēta, jo jaunā cilvēka un bibliotēkas eksistences forma ir dzīve kibertelpā. Iespējams, ka mūsdienu sabiedrība vēl ir mazliet par vāju pārmaiņām, jo mūs attur pagātnē piedzīvotais, pagātnes reālistiskais skatījums uz lietām un parādībām. Protams, arī padomju gados un senāk, tāpat kā Minhauzenam, katram bija sava sapņu Ulubele, taču tā laika “sabiedrības krējums” piespieda domāt reāli. Bibliotēku attīstību nosaka gan objektīvie sociālie procesi, gan jaunās tehnoloģijas un sistēmas, kuru ieviešana bibliotēkas padarīja par sakārtotu zināšanu bāzēm, par būtiskiem sabiedrības stūrakmeņiem. Nevar nepiekrist, ka mēs ar vien vairāk “ieaugam” elektronisko tehnoloģiju gūstā. Arvien vairāk dzirdam par e-lasītāju ienākšanu Latvijas tirgū, to izmantošanas priekšrocībām, par Latvijas firmas “E Forma” sadarbībā ar SIA “EUSO” izveidoto elektronisko ābeci bērniem.

Ābece un gripele

“E Forma” direktors Ardis Markss akcentē to, ka interaktīvā ābece veidota uz vienkāršas, bērnam saprotamas platformas un tajā ietverts spēles elements. Programma attīsta prasmi pazīt burtus, izprast sakarību starp burtu un vārdu, kā arī trenē atmiņu un veicina uzmanības noturību un vērīgumu. (1) Jāpiekrīt, ka interaktīvajai ābecei ir daudz pozitīvu īpašību un, iespējams, ka nākotnē daudziem bērniem ābece asociēsies tikai ar kaut ko elektronisku un runājošu, taču tik pat daudzi vecāki saviem bērniem aizvien izvēlēsies veco labo ābeci ar gaili uz vāka, izvēle paliek pašu ziņā. Un nevajadzētu domāt, ka tehnoloģijas aizstās grāmatas un bibliotēkas vispār, manuprāt, nav pamata tam ticēt. Kā teicis slavenais itāliešu rakstnieks un filozofs Umberto Eko – tehnoloģiskie risinājumi izmaina ierastās darbības, procesus un lietas, taču neizstāj tās. Kā piemēru U. Eko min automašīnas, kas nebūt nav aizstājušas daudzreiz lēnākos velosipēdus (“The car goes faster than the bicycle, but cars have not rendered bicycles obsolete and no new technological improvement can make a bicycle better than it was before”). (2)

Veco laiku divritenis

“Latvijas publisko bibliotēku attīstība pēdējo gadu laikā ir pietiekami dinamiska, pateicoties Latvijas bibliotēku attīstības koncepcijai, realizējot VVBIS un Bila un Melindas Geitsu līdzfinansēto Publisko bibliotēku attīstības projektu “Trešais tēva dēls”, ko raksturo pietiekami augstas kvalitātes tehniskais nodrošinājums, datu pārraides nodrošinājums, darbinieku profesionālās kapacitātes palielināšana, rezultātā uzlabota bibliotēku infrastruktūra.” (3) Tieši attīstības nosacījumi bibliotēkai šodien liek pacelt nedaudz augstāk savu latiņu, jo iespējas ir, ir vajadzības un ir pieprasījums, taču… funkcionēšanai nepieciešami līdzekļi, jo bibliotēkas funkcijas mūsdienu sabiedrībā ir ļoti lielas, tikai žēl, ka retais to apzinās. Lai saglabātu un nodotu nākamajām paaudzēm sen glabāto, lai nodrošinātu un sakārtotu, lai organizētu un sistematizētu, ir nepieciešams finansējums, kuru šodien no šīm zināšanu un krātuvēm mēģina atņemt, pareizāk sakot – nedot. Nevar nepiekrist Sarmītes Ēlertes teiktajam, ka: “XXI gadsimta modernajai Latvijai ir nepieciešamas institūcijas, koncentrēti atspēriena punkti, kas paātrina attīstību. Tas, vai mēs spēsim un mācēsim šai telpai pieslēgties un gūt no tās labumu, gan sev, gan Latvijai, visbūtiskākajā veidā ietekmēs latviešu identitāti XXI gadsimtā. Bibliotēka ir šāds balsts modernitātei. Bibliotēka ir plaši vārti uz informāciju, idejām, risinājumiem un bibliotekāri ir nepieciešamie ceļveži, kas palīdz atrast svarīgo un jēdzīgo informācijas jūrās. Bibliotēka ir industrija, kas rada un izplata inovāciju. Ļoti praktiski un pragmātiski.” (4)

Bez finansiālās puses, kas ir ļoti būtiska mūsdienīgu bibliotēku uzturēšanā, bibliotēkas pastāvēšanas un “virzīšanas” aspekti viennozīmīgi ir saistīti arī ar divām bibliotēkai nozīmīgām “sabiedrībām”. Viena – lasītājs, bibliotēkas apmeklētājs, kam bibliotēka nav vienaldzīga, otra – bibliotekārs, kas “kalpo” sabiedrībai caur bibliotēku, starpnieks, poētiski izsakoties – tilts starp bibliotēku un tās lasītāju – starp noslēpumu un tā atklājēju. Bibliotekārā misija šodien ir tas, kas jādara bibliotekāram, lai viņš būtu labs bibliotekārs, tāds par kuru var teikt U.Eko vārdiem: “Cilvēku, kuri dzīvo ar grāmatām, starp grāmatām un no grāmatām, vārdi par grāmatām ir no svara”. (5) Lai katram (bibliotekāram) no mums, neskatoties uz to, ka jāpārvar arvien jauni krīzes radītie viļņi, izdodas zināt, izzināt un atklāt citiem to brīnumaino Ulubeli, ko sauc par bibliotēku, lai mūsdienu un nākotnes sabiedrībai mūsu vārdi par grāmatām un bibliotēkām ir no svara.

Nākotnes bibliotēkas modelis ir mūsu rokās – jauno speciālistu rokās, tāpēc strādājot katrs savā bibliotekārajā “lauciņā” (vai vēl tikai meklējot sev piemērotāko), kopā sanākot un kopā darbojoties radam bibliotekāro vidi, kura piesaista ne tikai ar vien jaunus speciālistus mūsu pulkam, bet arī rada pozitīvu iespaidu par bibliotekāru un bibliotēku tēlu šodien.

Izmantotie informācijas avoti

  1. Runājošā ābece mobilajā telefonā [tiešsaiste]. Valsts izglītības un attīstības aģentūra, 2010-12-27 [skatīts 2011-03-15]. Pieejams: šeit.
  2. Eco, Umberto. From internet to Gutenberg [tiešsaiste]. 1996-11-12 [skatīts 2011-03-15]. Pieejams: šeit.
  3. Krieķe, I. Ozolnieku novada centrālās bibliotēkas darba pārskats 2008 [tiešsaiste]. Ozolnieki, 2008. [skatīts 2011-03-15]. Pieejams: šeit.
  4. Nacionālā bibliotēka ir mūsu vajadzība [tiešsaiste]. Diena.lv, 2009-03-09 [skatīts 2011-03-10]. Pieejams: šeit.
  5. Eko, Umberto. Rozes vārds. Rīga : J. Rozes apgāds, [1998]. 139. lpp. ISBN 9984-623-07-6.

Rakstā izmantotie attēli

  1. attēls: Maslova vajadzību piramīda
  2. attēls: Ābece un gripele
  3. attēls: Veco laiku divritenis


One thought on “Bibliotēka šodien

  1. Tā tiešām ir, ka mainīsies tikai pieejas veids, nevis pati bibliotēka! Varbūt pēc gadiem tiešām ar lietotājiem sazināsimies tikai izmantojot “Second Life” vai kādu citu elektronisko platformu, iespējams, ka lietotāji nenāks uz bibliotēku personīgi, bet piekļūs visam tikai elektroniski un bibliotēkas krājumi visi būs digitalizēti, bet bibliotēkas funkcija nebūs mainījusies. 🙂
    Man ļoti patika tavs raksts!

Izsaki viedokli!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s