E-grāmatas: kas, ko, kā un kāpēc

© Silva Suhaņenkova, 2012

E-grāmatu lasītājs (e-book reader) ir kompakta, pārnēsājama ierīce, kas paredzēta e-grāmatu un e-žurnālu lasīšanai. E-grāmatu lasītājus apzīmē dažādi – gan par e-grāmatām, gan planšetdatoriem, gan Kindliem (zīmola Amazon Kindle vārdā) u.tml. Tomēr vispareizāk, šķiet, tos būtu saukt par e-grāmatu lasītājiem, jo pārējie varianti pēc savas būtības, katrs apzīmē mazliet ko citu.

Foto: Sean Kelly

Foto no Flickr.com lietotāja thekellyscope

Atšķirībā no planšetdatora, kas pēc izmēra ir līdzīgs, e-grāmatu lasītāja būtiskākā priekšrocība ir elektroniskais papīrs (electronic paper), kas ļauj labi salasīt tekstu pat spožā saules gaismā un ierīces baterijas izturība ir +/- mēnesis un galvenais – lasot nenogurst acis, proti, sajūta ir līdzvērtīga tradicionālas grāmatas lasīšanai. Protams, ar atšķirību, ka rokās turi tikai 200 gramus…

E-grāmatu lasītāji ir dažādi. Jau minētais Amazon Kindle, arī  Barnes & Noble Nook, Onyx Boox, Wexler.Book u.c. Atšķirības starp dažādiem ražotājiem un modeļiem galvenokārt slēpjas atmiņas kapacitātē, izmērā, var būt un nebūt multimediju atbalsts – iespēja klausīties mūziku, audiogrāmatas, skatīties video. Tam visam pāri viena no būtiskākajām atšķirībām – ierīces cena. Tehnisko parametru salīdzinājumu vari izpētīt šeit.

Mana personīgā pārliecība ir, ka e-grāmatu lasītājs vispirms ir grāmata un maksāt papildus par iespēju skatīties video vai šķirstīt bildes man liekas vairāk kā lieka – tam man ir dators. Bet tas, protams, ir gaumes jautājums.

Pati no novembra esmu Kindle 4 saimniece. Par tehniskajām specifikācijām varat palasīt Amazon vietnē. Gatavojoties rakstīt savu pieredzi un pārdomas par šo ierīci, sapratu, ka nevajag jaunu riteni izgudrot – ir mums lieliski blogeri, kuri to jau ir izdarījuši savos tīmekļa žurnālos:

• Sivna dienasgrāmata Vinnijam Pūkam;
• Viganta interneta žurnāls (Vigants Lesausks);
• Krizdabz.lv (Kristaps Skutelis);
• Par grāmatām un lasīšanu (Jānis Kreicbergs).

Puiši te lielo darbu jau ir paveikuši, tāpēc es vairāk par saturisko pusi jeb ko likt iekšā un lasīt.

Liels bija mans sākotnējais pārsteigums par to, cik daudz ir iespēju tikt pie e-grāmatām. Kindle īpašniekiem visvienkāršāk ir iepirkties Amazon veikalā. Tas, cik tas ir vienkārši – mulsina un mudina uz neprātīgiem pirkumiem. Ieej caur savu Kindle e-veikalā, izvēlies grāmatu, nospied 2x OK un pēc 10 sekundēm grāmata jau ir tava – lasi! Cenas ļoti patīkamas. Daudzas no grāmatām ir bezmaksas un, labi rokot, iespējams izrakt arī ko labu.

Kindla vēderiņā jau ir Oxford English dictionary (skaidrojošā vārdnīca), kas jau ir forši, jo pēc vārda skaidrojuma nav jādodas meklēt vārdnīcu. Pavisam iepriecinoši ir tas, ka šeit var tikt arī pie angļu-latviešu valodas vārdnīcas, kuru ielikt ierīcē!

Kur vēl atrast e-grāmatas?

Projekts Gūtenbergs ir senākais e-grāmatu projekts. Sākums meklējams 1971. gadā, kad Maikls Hārts (Michael S. Hart) izveidoja pirmo elektronisko grāmatu, ievadot ASV Neatkarības deklarācijas tekstu Xerox Sigma V lieldatorā un padarot to pieejamu pārējiem 100 tīklam pieslēgtajiem lietotājiem. Šobrīd krājumā pieejamas ap 36 000 e-grāmatu.

Google ebookstore – grāmatu klasiku jeb grāmatas, kuras vairs nav saistītas ar autoratlīdzības jautājumiem, ir iegūstamas bezmaksas. Jaunās e-grāmatas šobrīd var iegādāties tikai ASV.

Google ebookstore bezmaksas grāmatas

Akadēmiskas literatūras apkopojums – grāmatas PDF formātā atrodamas arī LU SZF bibliotēkas vietnē. Skaties šeit.

Rīgas Laiks – šobrīd vienīgais Latvijas preses izdevums, kas piemērots tieši Kindlam. Esmu izmēģinājusi un 2012. gada Rīgas Laiku lasīšu e-versijā.

E-grāmatas Latvijā nopirkt piedāvā arī, piemēram, Zvaigzne ABC (e-grāmatnīca). Formāts šeit pieejamajām grāmatām (Adobe DMI) nav draudzīgs Kindlam. Apgāds Atēna e-grāmatas piedāvā nopirkt iTunes veikalā – šīs grāmatas ir lasāmas iPad, iPhone un iPod touch ierīcēs.

Vēl, protams, ir dažādi interneta projekti, kuros grāmatas iespējams lejupielādēt bez maksas. Cik tas ir legāli vai nelegāli, lai spriež gudrāki prāti. Kamēr paši projektu autori lūdz neklusēt un informāciju izplatīt – ar dažām, pēc savas pieredzes noderīgām vietnēm padalīšos. Uzskatu, ka, kamēr grāmatas izmantojam tikai savām vajadzībām, vēl vairāk – lai mācītos/studētu, nav nekā nosodāma izmantot arī šīs iespējas. Latviešu valodā šobrīd vienīgais (?) vērā ņemamais resurss ir emuārs Grāmatas elektroniski (par brīvu) (labots 06.04.2013. – emuārs pārcēlies no wordpress.com uz blog.com). Ļoti apjomīgs, labas akadēmiskas literatūras (bet ne tikai) resurss ir Library.nu. Lai tiktu pie šiem informācijas resursiem, vispirms ir jāpiereģistrējas – tālāk gan viss ir vienkārši un (neticami) saturīgi.

Kā pārvaldīt savu e-grāmatu “saimniecību”?

Jebkurā gadījumā, labs veids, kā pārvaldīt savu e-grāmatu kolekciju, ir programmiņa Calibre. Tā palīdzēs tikt galā arī ar failu nesaderībām, pārveidojot tos tev nepieciešamajā formātā. Te vari arī pievienot atslēgvārdus grāmatām, pielikt vāka attēlus (gadījumā, ja trūkst) utt.

© Calibre Demo Library

Calibre piedāvā apkopot, piemēram, ziņu plūsmu (no RSS barotnēm), pārvērst to e-grāmatas lasītājam saprotamā formātā un, kad pievieno ierīci datoram, viss tiek ielādēts.

Ja zini vēl kādu vērtīgu resursu, kas varētu noderēt tiem, kas lieto e-grāmatu lasītājus, padalies!