© Elīna Sniedze, 2013
Beidzot arī es varu padalīties ar savu dienu bibliotēkas dzīvē, jo kopš janvāra beigām esmu praktikante Rīgas Centrālās bibliotēkas (RCB) filiālbibliotēkā “Pūce”. Sākotnēji domāju – esmu praktikante, varēšu kārtot grāmatas un slaucīt putekļus, bet tā nebūt nav. Man ir jauka vadītāja un kolēģes, tādēļ varu iemēģināt roku visos posteņos. Tā kā tagad esmu “Pūcīte”, arī piecelties palicis grūtāk. Jāpiebilst, ka agrāk vidusskolas laikos biju izteikta pūce, tad vēlāk zvirbulis, bet nu esmu atpakaļ savā elementā.
Foto: E. Sniedze
Dienu sāku ar 10 minūšu pastaigu pirms darba, jo bibliotēka atrodas netālu no manām mājām – veselīgi. Atnākot nekad nezinu, kas mani šodien sagaidīs – darbs lasītavā vai abonementā. Bibliotekārs vienmēr ir cilvēks orķestris, līdz ar to arī es iemanos darīt visu un vairākas lietas reizē. Lielākoties, vispirms, sakārtoju iepriekšējā dienā nodotās grāmatas (ak, mīļais alfabēts un UDK!). Darbs lasītavā ir mierīgs, šeit visbiežāk ierodas interneta lietotāji un pa kādam avīžu lasītājam. Katru rītu jāsāk ar žurnālu un avīžu apzīmogošanu, kā arī jāatzīmē to saņemšana. Tā kā pašlaik ir gripas laiks, bibliotēkā lielākoties valda klusums. Ik pa brīdim iezvanās telefons ar lūgumu pagarināt grāmatu nodošanas termiņus, tāpēc atrodas laiks dažādiem laikietilpīgiem darbiem, piemēram, sakārtot lietotāju reģistrācijas kartītes alfabēta secībā vai apstrādāt jaunās vai aizvietojamās grāmatas. Aplīmēt muguriņas, pārlūkot vai ir pareizs kods, vai visas grāmatas ir atsūtītas, kā arī nomainīt to statusu katalogā. Man vislielāko prieku rada zīmoga iespiešana grāmatas 17. lappusē. Šodien kolēģe teica, lai padalos ar skaidrojumu, kāpēc zīmogs spiežams tieši šajā lappusē un ne citā. Atceros, ka bērnībā nezināju, kāpēc tieši šī mistiskā 17. lappuse, bet, pateicoties Kristnas rakstam, varēju viegli atbildēt uz šo jautājumu.
Darbs abonementā ir drusku saspringtāks, brīžiem veidojas lasītāju rindas un vēl iezvanās telefons (tik lielu mākslu, kā reizē apkalpot lasītāju un atbildēt uz telefona zvanu, vēl neesmu apguvusi, tāpēc prieks, ka kolēģes saprot un palīdz). Pašlaik viens no maniem pienākumiem ir sagatavot 2. klasei prezentāciju krievu valodā ar interesantiem faktiem par kukaiņiem. Nekad nebūtu iedomājusies, ka kukaiņi var būt tik aizraujoša tēma.
Rīgas pilsētas Pļavnieku ģimnāzijas telpās
Foto: E.Sniedze
Prakses ietvaros bija iespēja arī iejusties komplektētāja ādā, un jāatzīst, ka šis darbs ir ļoti sarežģīts un ir nepieciešama liela pieredze, lai zinātu, kurai bibliotēkai, kuras grāmatas ir pieprasītākās. Turklāt ar mūsdienās ierobežoto budžetu nav tik viegli. Komplektētājam jāiepazīstas ar visām jaunākajām grāmatām, jāatrod izdevīgākie cenu piedāvājumi, un vēl daudz citu pienākumu. Pavadot dienu šajā nodaļā, sapratu, ka man ir ļoti paveicies ar praksi “Pūcē”.
Bibliotēka tiešām ir mana vieta, sevišķi to apjaušu brīžos, kad sanāk jauks kontakts ar lietotājiem, piemēram, kad apspriežu Eirovīzijas notikumus ar apsargu vai multfilmu “Runcis zābakos” ar mazo, bet dikti prātīgo meiteni, kad cenšos ieteikt kādu grāmatu kādam vecākam kungam, kas jautā: “Ko tādu varētu ieteikt palasīt, puisim manā vecumā?” Katru dienu kāds jauns piedzīvojums, katru dienu iemācos daudz jaunu lietu, kuras lekcijās nemāca.
Esmu priecīga par iespēju iejusties “Pūcītes” ādā, un joprojām nenožēloju savu studiju izvēli. Jau bērnībā mājas bibliotēka tika pārraudzīta visai stingri – katrā grāmatā atradās pašas meistarota pasīte, bet par žurnālu lasīšanu bija arī jāmaksā.
Raksts tapis projekta “Bibliotēkas diena dzīvē” ietvaros,
kas norit laikā no 2013. gada 11. līdz 17. februārim
LBB Jauno speciālistu sekcija 
Šī tiešām ir ļoti forša bibliotēka! Varētu teikt, ka pat integrēta, jo tā atrodas skolā, bet tomēr pieejama arī visiem citiem lasītājiem. Atceros, ka, pateicoties šai bibliotēkai, kurā ieklīdu netīšām, aizsākās mans ceļojums pa visām RCB filiālbibliotēkām. Es mācījos vēl vidusskolā, kad noteiktā laika periodā bija jāapmeklē visas filiāles, jākrāj zīmodziņi. Varēju salīdzināt, kurā filiālē jutos labi un gaidīta un kurā negribējās uzkavēties. Par dalību konkursā ieguvu 2 lielformāta grāmatas (“Feng Shui iesācējiem” un “Maģija un senās gudrības”). Tagad atliek vien pasmaidīt, jo pēc vidusskolas beigšanas uzsāku studijas bibliotēkzinātnē un informācijā.
Sākotnēji likās, ka lielākā daļa apmeklētaju būs skolēni, bet skolēni nav pat puse no apmeklētājiem. Šī bibliotēka tiešām ir ļoti jauka, un bibliotekāres jau pazīst savus lasītājus, zina, ko ieteikt. 🙂