Posted in Citāti un aforismi,Lasīšana

13 brīnišķīgi citāti par grāmatām un lasīšanu

© Kristina Papule un Liene Kalneta, 2013

Attēls no National Media Museum Flickr attēlu kolekcijas

Vienai meitenei bija īpašs rituāls – viņa neizlasīja pēdējās desmit lappuses grāmatām, kas viņai sevišķi patika. Argumentējot ar to, ka, ja viņa kādreiz vēlēsies beigt savu dzīvi ar pašnāvību un jau stāvēs uz palodzes, doma par to, ka viņa nekad neuzzinās, ar ko gan beigušies visinteresantākie stāsti, viņu apturēs.

/Autors nezināms (13)/

– Vai taisnība, ka neesi izlasījis nevienu grāmatu?
– Grāmatas ir garlaicīgas.
– Grāmatas ir spoguļi: tajās var redzēt tikai to, kas jau ir tevī pašā.

/Karloss Ruiss Safons, “Vēja ēna” (6, 233. lpp.)/

Es neesmu pārliecināts, vai es tiešām eksistēju. Es esmu visi rakstnieki, kuru darbus esmu lasījis, visi cilvēki, ko esmu saticis, visas sievietes, ko esmu mīlējis, un visas pilsētas, kurās esmu bijis.

/Horhe Luiss Borhess (11)/

Lasītājs nodzīvo tūkstoš dzīves pirms nomirst. Cilvēks, kurš nelasa, izdzīvo tikai vienu.

/Džords R.R. Mārtins, “Deja ar pūķiem” (10)/

Man šķiet, ka lasīt vajadzētu tikai tādas grāmatas, kas kož un dur. Ja grāmata mūs neapveltī ar dūres sitienu pa galvu, kālab tādu vispār lasīt? Lai tā mūs darītu laimīgus […]? Ak Dievs, laimīgi mēs būtu arī tad, ja grāmatu mums nebūtu vispār, un tādas grāmatas, kas mūs dara laimīgus, vajadzības spiesti, varam uzrakstīt arī paši. Taču mums vajadzīgas grāmatas, kas nāk ar nelaimes spēku, kas nodara sāpes, gluži kā tāda cilvēka nāve, kuru mīlam vairāk par sevi, gluži kā pašnāvība, grāmatai jābūt kā cirvim, ar ko salauzt mūsos aizsalušo jūru.

/Francs Kafka, fragments no vēstules Oskaram Polakam (4, 54. lpp.)/

– Jūs runājat labāk, nekā grāmatās rakstīts, – viņš sacīja. Kāpēc jūs nesarakstāt kādu grāmatu?
– Es par daudz tās lasu, lai gribētos vēl uzrakstīt, mister Erskin.

/Oskars Vailds, “Doriana Greja ģīmetne” (8, 48. lpp.)/

…lasīšana kopumā ir visai aizdomīgs amats. Lietojot grāmatu, to var gan izdziedēt, gan nonāvēt. Var to pārvērst, nobarot vai izvarot. Var mainīt tās straumes virzienu, turklāt, no tās nemitīgi kaut kas zūd: starp rindiņām jūs zaudējat burtus, starp pirkstiem izslīd veselas lappuses, un jaunas nemitīgi izaug acu priekšā kā kāposti. Ja noliksiet to pie malas, tad varat otrā rītā to atrast kā izdzisušu krāsni, kurā jūs nepavisam vairs negaida siltas vakariņas.

/Milorads Pavičs, “Hazāru vārdnīca” (5, 329. lpp.)

Grāmatas ir tikai viena no tvertnēm, kur glabājam to, ko baidāmies aizmirst. Grāmatām pašām nav maģiska spēka. Šis spēks ir tam, kas grāmatās pateikts, tam, kas Visuma gabaliņus mūsu priekšā sadiedz vienotā veselā.

/Rejs Bredberijs, “451 grāds pēc Fārenheita” (1, 85.lpp.)/

Ir ļaunāki noziegumi par grāmatu sadedzināšanu. Piemēram – to nelasīšana.

/Josifs Brodskis (3)/

Rakstnieka uzdevums – likt cilvēkiem apzināties to, ko viņi jau tā zina.

/Edgars Raiss Berouzs (9)/

Grāmatas nav sarakstītas, lai tām ticētu, bet gan lai tajās vēstītais tiktu pakļauts prāta pārbaudei. Lasot kādu grāmatu, mums nav jājautā, ko tā saka, bet ko tā gribējusi pateikt.

/Umberto Eko, “Rozes vārds” (2, 385. lpp.)/

Literatūras galvenais uzdevums – pateikt mums patiesību par mums, stāstot par cilvēkiem, kuri nekad nav eksistējuši.

/Stīvens Kings (12)/

Nomirstot cilvēki izzūd. Viņu balsis, viņu smiekli, viņu elpas siltums. Viņu miesa. Galu galā viņu kauli. Visas dzīvās atmiņas par viņiem pārtrūkst. Tas ir gan baisi, gan dabiski. Tomēr daži ir izņēmumi šajā iznīcībā. Jo savās uzrakstītajās grāmatās viņi turpina dzīvot. Mēs varam viņus atklāt no jauna. Viņu humoru, viņu balss toni, viņu noskaņas. Caur uzrakstīto vārdu viņi spēj jūs sadusmot vai iepriecināt. Viņi spēj jūs mierināt. Viņi spēj jūs mulsināt. Viņi spēj jūs mainīt. Viņi spēj to visu, lai gan ir miruši. Kā mušas dzintarā, kā ledū iesaluši līķi, kam pēc dabas likumiem būtu jāmirst, bet kurus saudzējis papīra un tintes brīnumus. Tā ir mazliet burvestība.

/Diāna Seterfīlda, “Trīspadsmitais stāsts” (7, 24.-25. lpp.)/


Liene Kalneta (raksta līdzautore) ir Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centra Metodiskās bibliotēkas vadītāja.


Izmantotie informācijas avoti

  1. Bredberijs, Rejs. 451 grāds pēc Fārenheita. Rīga : Zinātne, 1975. 169, [2] lpp.
  2. Eko, Umberto. Rozes vārds. Rīga : Jāņa Rozes apgāds, 2006. 693, [1] lpp. ISBN 9984623076.
  3. Joseph Brodsky Quotes [online]. San Francisco : Goodreads, 2013 [cited 5 January  2013]. Available: here.
  4. Kafka, Francs. Aforismi. Rīga : Jumava, 2007. 54. lpp. ISBN 9789984382470.
  5. Pavičs, Milorads. Hazāru vārdnīca : 100 000 vārdu leksikonromāns : vīrišķais eksemplārs. 2. papild. izd. Rīga : Jāņa Rozes apgāds, 2006. 330, [2] lpp. ISBN 9984-231-90-9.
  6. Safons, Karloss Ruiss. Vēja ēna. Rīga : Zvaignze ABC, 2009. 526, [2] lpp. ISBN 9789934008825.
  7. Seterfīlda, Diāna. Trīspadsmitais stāsts. Rīga : Zvaigzne ABC, 2007. 415, [1] lpp. ISBN 9789984405728.
  8. Vailds, Oskars. Doriana Greja ģīmetne. Rīga : Liesma, 1976. 244, [1] lpp.
  9. Борисов, Игорь. Афоризмы и цитаты НЕ из интернета [tiešsaiste].  [B.v.] : Voxfree, 2012 [skatīts 2013. gada 5. janvārī]. Pieejams: šeit.
  10. Жемчужины мысли [tiešsaiste]. [B.v.] : InPearls, 2012 [skatīts 2013. gada 5. janvārī]. Pieejams: šeit.
  11. Чернышев, Дмитрий.  Ци [tiešsaiste]. Москва : Livejournal.com, 2011 [skatīts 2013. gada 5. janvārī]. Pieejams: šeit.
  12. Чернышев, Дмитрий.  Ци [tiešsaiste]. Москва : Livejournal.com, 2012 [skatīts 2013. gada 5. janvārī]. Pieejams: šeit.
  13. Чернышев, Дмитрий. Чужое [tiešsaiste]. Москва : Livejournal.com, 2012 [skatīts 2013. gada 5. janvārī]. Pieejams: šeit.

One thought on “13 brīnišķīgi citāti par grāmatām un lasīšanu

Izsaki viedokli!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s