© Dace Ūdre, 2011
Bibliotēku interešu pārstāvniecība var tikt realizēta vairākos veidos: vēstuļu rakstīšanas un parakstu vākšanas kampaņas, īpašas programmas vai projekti, publiskas demonstrācijas, tikšanās ar oficiālām amatpersonām u.c. Parasti bibliotēku interešu pārstāvniecība tiek īstenota ar kādu konkrētu un sasniedzamu mērķi, piemēram, finansiāla vai morāla atbalsta saņemšana. Taču arī ikdienā katrs no mums var sniegt savu artavu bibliotēkas nozīmes celšanā, te lieti noder sociālie tīkli.
Bobija Ņūmena (Bobbi Newman) nu jau trīs gadus koordinē bibliotēku interešu pārstāvniecības projektu Bibliotēkas diena dzīvē (Library Day in the Life), kuras ietvaros divas reizes gadā bibliotēku un informācijas speciālisti, bibliotēku darbinieki un bibliotēkzinātnes studenti visā pasaulē tiek aicināti dienas vai nedēļas ietvaros dalīties ar savu ikdienu, rakstot emuāru, publicējot fotogrāfijas un video, kā arī tvītojot. Tā ir iespēja uzzināt, kas tad īsti bibliotēkās notiek.
Pavisam nesen, no 25. jūlija līdz 31. jūlijam, 248 projekta dalībnieki no tādām valstīm kā ASV (galvenokārt), Austrālija, Dānija, Jaunzēlande, Izraēla, Īrija, Kanāda, Kolumbija, Lielbritānija, Somija un Zviedrija projekta ietvaros dalījās ar savas dienas notikumiem un aktivitātēm. Katrs projekta dalībnieks reģistrēja savu dalību PBWorks viki platformā, norādot savu vārdu, amatu, darba vietu (bibliotēkas tips vai uzņēmums), atrašanās vietu, saites uz savu emuāru, tvitera, Flickr un/vaiYouTube profilu.
Publicējot informāciju sociālajos tīklos, projekta dalībnieki tika aicināti izmantot atslēgas vārdu librarydayinthelife, bet tviterī – #libday7 (cipars “7” apzīmē projekta kārtu).
Neviļus rodas doma, kā būtu, ja Latvijas bibliotekāri iesaistītos projekta astotajā kārtā nākamā gada janvārī? Mēs pat varētu šo akciju realizēt tieši Latvijas auditorijai, izvēloties vienu vai divas nedēļas gadā, kuras ietvaros mēs nodarbotos ar aktīvu bibliotēku interešu pārstāvniecību sociālajos tīklos.
Vēl viens interesants projekts ir Balsis bibliotēkai (Voices for the Library). Tā mērķis ir informēt sabiedrību par publisko bibliotēku pakalpojumiem Lielbritānijā, kā arī par to, ko dara bibliotekārs. Projektā var iesaistīties ikviens, kurš izjūt nepieciešamību pēc bibliotēkas, lai dalītos ar savu pieredzi un akcentētu publisko bibliotēku nozīmi. Balsis bibliotēkai aizstāv publisko bibliotēku intereses, lai arī nākotnē sabiedrība varētu brīvi izmantot publisko bibliotēku pakalpojumus.
“Bibliotēka nav novecojis dinozaurs, tā nav bezjēdzīga valdības finansiālo līdzekļu notekcaurule, tā ir resurss, kas ļauj sabiedrībai mācīties, augt, apciemot grāmatas un vienam otru..” – tā bibliotēku raksturojis viens no bibliotēku interešu pārstāvjiem. Manuprāt, ikvienam no mums ir viedoklis par publisko bibliotēku lomu sabiedrībā. Tad kāpēc gan arī mums neizteikt savu viedokli tepat Latvijas telpā, nostājoties pret publisko bibliotēku slēgšanu un finansējuma samazināšanu.
Latvijā pašvaldību publisko bibliotēku attīstības projekta Trešais tēva dēls (3td) ietvaros tika apkopoti dažnedažādi publisko bibliotēku lietotāju veiksmes stāsti. Divu mēnešu garumā tika apmeklētas vairākas Latvijas publiskās bibliotēkas, satikti tās lietotāji un uzklausīti viņu stāsti, kuri pēc tam tika fiksēti 3td emuārā. Šo veiksmes stāstu mērķis bija palīdzēt cilvēkiem, kuri vēl neizmanto bibliotēku pakalpojumus, atrast viņu ceļu uz bibliotēku. 3td YouTube kanālā pieejami arī publisko bibliotēku lietotāju videostāsti.
Esmu pārliecināta, ka daudzas Latvijas bibliotēkas piedomā pie sava tēla spodrināšanas sociālajos tīklos. Un ir ļoti svarīgi, lai visi labie vārdi par bibliotēkām nonāktu līdz esošo un potenciālo bibliotēkas lietotāju ausīm. Un nemazāk svarīgi ir parādīt, ka bibliotēka nenoliedzami ir pievienotās vērtības radītāja.
LBB Jauno speciālistu sekcija 
Ja es strādātu bibliotēkā, es darītu teju gandrīz visu, lai mana bibliotēka būtu zināma, lai cilvēki zinātu, ko bibliotēka piedāvā, meklētu jaunus veidus, kā piesaistīt jaunus bibliotēkas apmeklētājus! Un viens no veidiem noteikti būtu ar interneta sniegtajām iespējām. Kā nekā mūsdienās informācija visātrāk izplatās tieši virtuālajā vidē. Tādēļ es domāju, ka Latvijai noteikti būtu jāiesaistās projektā “Bibliotēkas diena dzīvē”. Tā būtu lieliska iespēja parādīt, kā Latvijā notiek darbība bibliotēkās.
Interneta iespējas jau sen tiek izmantotas un diezgan plašā amplitūdā!:)
Man šķiet interesanti, ka cilvēki vēlas piedalīties šādās akcijās, jo mūsdienās nevienam jau nav laika. Tomēr pats svarīgākais ir tas, lai paši bibliotekāri un informācijas speciālisti kļūtu aktīvāki un rīkotu pasākumus, kas pievērstu cilvēku un mediju uzmanību. Daudzi cilvēki pat neapzinās, cik daudz resursu var iegūt bibliotēkā un ka tos tiešām var saņemt uz mājām par brīvu. Līdz ar to bibliotekāriem jāpārvar savs “ko tad es, es jau neko” un jārīko sevis popularizēšanas akcijas.
Viss sākas ar vēlmi dalīties. Nākamnedēļ publicēsim Sanitas rakstu, kurā atspoguļota LU Bibliotēkas bibliotekāres dienas gaita un nedaudz vairāk tiks pastāstīts par projektu “Bibliotēkas diena dzīvē”.
laikam Ellai nav pietiekamu zināšanu par šodienas bibliotēku???:))Daru zināmu,ka bibliotekāriem jau nu gan nav tāda vadmotīva,,ko tad es,es jau neko,,:)) Rīgas bibliotēkas rīko ļoti daudz pasākumu un tikšanos u.t.t. variet par to pārliecināties,ieejot šo bibliotēku mājas lapās! Veiksmi jums bibliotēku iepazīšanā!!:)
Harlita, esmu informēta gan par bibliotēku attīstību, gana arī bibliotēku apmeklētājiem. Esmu lasījusi dažādus pētījumus, apmeklējusi neskaitāmas mājaslapas un arī pašas bibliotēkas. Ar savu komentāru nevēlējos aizskart neviena bibliotekāra personīgās jūtas. Diemžēl tas, ka pasākumi tiek rīkoti, vēl nenozīmē, ka tos apmeklēs cilvēki, kuri par bibliotēkām zina maz. Ne visi cilvēki apmeklē bibliotēkas mājas lapu bez īpašas vajadzības.Tas, ka bibliotekāri ar entuziasmu iesaistās pasākumu rīkošanā vēl nenodrošina cilvēku (potenciālo apmeklētāju) stereotipu laušanu. Pazīstu pietiekami daudzus (īpaši jauniešus), kurus informācija par pasākumiem bibliotēkās nesasniedz. Veicot pētījumu par bērnu bibliotekāra prasmēm un iemaņām darbā ar pirmsskolas vecuma bērniem, atklāju, ka daudzi vecāki nemaz nav informēti par pasākumiem publiskajās bibliotēkās (tai skaitā Rīgā) un to, ka tajos bez maksas var piedalīties jebkurš. Lai gan pasākumi norisinās regulāri un to kvalitāte ir apsveicama, mārketinga puse šim jautājumam vēl pieklibo. Piemēram, publiskajā bibliotēkā Zviedrijā bibliotekāri paši aicina cilvēkus piedalīties pasākumos, kas man likās ārkārtīgi jauki. Pagaidām ne reizi neesmu saņēmusi personīgu uzaicinājumu apmeklējot publisko bibliotēku Rīgā, lai gan regulāri apmeklēju vairākas filiālbibliotēkas.