Lektori

Jauno bibliotēku un informācijas speciālistu
KONFERENCE

24.-25. maijā Jelgavā!

Informācija | Vieta | Programma | Lektori | Atbalstītāji
Reģistrācija | Konkurss | Atskats

---

“Autortiesības bibliotēkas gaiteņos” – Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālā mantojuma centra Digitālās bibliotēkas projektu vadītājs Jurģis Īvāns

Jurģis – bibliotēkas autortiesību čalis! Iespējams, būsiet viņu satikuši Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) mācību centrā, autortiesību kursos. Ikdienā strādā LNB Digitalā mantojuma centrā, un risina autortiesību jautājumus visās bibliotēkas sfērās – sākot no pasākumiem, beidzot ar grāmatu digitalizēšanu. Taču, lai ikdienu padarītu neformālāku, dara visu, lai darbu apvienotu ar sportu – gan mērojot ceļu uz darbu skriešus, gan organizējot LNB triatlona komandu un kopīgas sporta nodarbības kolēģiem. Ieguvis izglītību tiesību zinātnēs Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, papildus iegūta arī pedagoga kvalifikācija.

Vai zināji, ka bibliotēkas darbs ir cieši saistīs ar autortiesībām? Sākot ar brīdi, kad izsniedzat lasītājam grāmatu, līdz bibliotēkas rīkotajam pasākuma, kurā skan mūzika vai tiek lasīta dzeja. Bibliotekāram nav jābūt juristam un jāiekaļ likumi, taču būtiski paturēt prātā svarīgākos ierobežojumus un izņēmumus, lai nekļūtu par likumpārkāpēju no ikdienišķām, sākotnēji nekaitīgām darbībām. Izvairīsimies no juridiskās teorijas, un parunāsim par būtiskāko bibliotekāra darbā, kas bieži vien sevī ietver arī kultūras nama vai izglītības iestādes funkcijas.

“Sadarbība starp dažādu paaudžu kolēģiem” – Viesnīcu un restorānu mācību centra lektore un speciālās izglītības pasniedzēja uzņēmumā Hotel School Riga Dzintra Līce

Visu manu darba dzīvi caurvij 3 praktiski vienlīdz nozīmīgas nodarbošanās – tā ir pedagoģija, viesmīlības bizness un psiholoģija. Rīgas Izglītības un Vadības augstskolā iegūta 2. līmeņa augstākā profesionālā izglītība, Pēterburgas Pozitīvās psiholoģijas akadēmijā iegūts sociālpsiholoģisko treniņu vadītāja diploms. Lai arī gandrīz 10 gadi pavadīti, strādājot dažādos pasaules kūrortos – Ēģiptē, Kanāriju salās, Bulgārijā, vienmēr esmu atgriezusies arī Latvijā, lai atvērtu un organizētu darbu jaunās viesnīcās, vadītu nodarbības koledžās vai apmācību projektus darba vietās. Katra diena piedāvā jaunus izaicinājumus, es tos pieņemu ar prieku, jo daru darbu, kas man sagādā patiesu gandarījumu.

Mēs esam atšķirīgi, katrs ar saviem uzskatiem, pieredzi, zināšanu apjomu. Pārmaiņas notiek nepārtraukti, dzīves temps paātrinās, noteikumi mainās – tas var radīt stresu, neapmierinātību, konfliktus. Meklēt kopīgo atšķirīgajā, paskatīties uz ikdienišķām situācijām no cita skata punkta, apgūt zināšanas ar prieku, paaugstināt pašapziņu un atklāt kaut ko jaunu sevī – tas ir galvenais manās nodarbībās.

“Galda spēle vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem” – dizainere Māra Skuja

Māksliniece un produkta dizainere Māra Skuja prezentēs jaunu galda spēli ar krāsainiem un taktiliem magnētiem, kas piemēroti cilvēkiem ar jebkāda veida redzes traucējumiem. Māksliniece pastāstīs par spēles tapšanas gaitu un novadīs darbnīcu, kuras laikā būs iespējams to uzspēlēt. Neskatoties uz to, ka spēle izstrādāta, balstoties uz vājredzīgu un neredzīgu cilvēku vajadzībām, tā ir interesanta jebkuram galda spēļu cienītājam.

Profesionālo bakalaura grādu “Materiālu tehnoloģijā un dizainā” un produkta dizainera kvalifikāciju Māra ieguvusi Rīgas Tehniskajā universitātē un tagad savas zināšanas turpina pilnveidot Rīgas Stradiņa universitātes profesionālā bakalaura programmā “Ergoterapija”.

Kāpēc man būtu jādomā par cilvēkiem, kas pasauli redz ar citām maņām? Kāpēc man kā bibliotekāram būtu jāklausās par galda spēli, ja tas nav saistīts ar manu profesiju? Kāpēc vispār darīt labus darbus? Šie varētu būt jautājumi, kas Tev ir ienākuši prātā, lasot šo aprakstu, tādēļ Māra pastāstīts savu redzējumu.

“Medijpratības virtuves puse” – ziņu portāla Delfi.lv žurnālists Ansis Īvāns

Ansis jau sesto gadu strādā Latvijas lielākajā interneta ziņu portālā “Delfi”, kur galvenokārt atbild par ārzemju ziņu sadaļas uzturēšanu. Šajā laika posmā ir notikusi virkne ļoti nozīmīgu notikumu un starptautiskās politikas pavērsienu, kas ievērojami mainījuši gan pašmāju, gan globālās politikas nostādnes un ietekmējuši priekšstatus par pasauli. Akadēmisku izpratni par komunikāciju, informācijas plūsmu un žurnālistiku Ansis ieguvis Latvijas Universitātes sociālos zinātņu fakultātē.

Pēdējo gadu globālo sabiedrību satraukušie notikumi līdzi sev atnesuši apjausmu, cik ļoti kāds cenšas manipulēt ar mūsu prātiem un ietekmēt viedokļus, lai panāktu sev vēlamu noskaņojumu sabiedrībā, raisītu apjukumu, vai vienkārši pelnītu naudu uz cilvēku ziņkārības un lētticības rēķina. Runa ir par viltus ziņām un sagrozītiem vēstījumiem. Lai gan viltus ziņas pasaulē nav nekas jauns, to loma īpaši pastiprinājusies sociālo interneta mediju arvien pieaugošās ietekmes laikmetā, kad katrs var izplatīt savu informāciju, nebūdams atkarīgs no tradicionālajiem plašsaziņas līdzekļiem. Mediju lietotpratība ir viens no svarīgiem aspektiem, kas nosaka, cik veiksmīgi dezinformatoriem izdosies sasniegt savus mērķus. Jo vairāk cilvēku izvērtēs, ko “šēro” un “laiko” feisbukā, jo mazākas izredzes manipulatoriem būs sasniegt savus neģēlīgos mērķus.

“Mana mandala Latvijas simtgadei” – pedagoģe Līga Mellupa

Diplomēta astropsiholoģe ar izglītības zinātņu maģistra grādu un lektora pieredzi vairāk nekā 15 gadu garumā. Līgas ikdiena aizrit koordinējot starptautiskus pieredzes apmaiņas projektus lauksaimniecībā, sniedzot konsultācijas astroloģijā, aužot košas diegu mandalas un dejojot Lindy Hop. Viens no kaislīgākajiem vaļaspriekiem ir ceļošana – jo piedzīvojumiem bagātāk, jo labāk. Līga saka, ka atvērties jaunai pieredzei ir vērtīgākā cilvēka prasme, ko nemitīgi jāmācās ieviest savā dzīvē. Visums māca, ka it viss šajā pasaulē ir ciklisks- visam reiz ir sākums un visam ir beigas, kas īstenībā nemaz nav beigas, bet kaut kā jauns sākums. Katram no mums ir iedalīta sava loma uz Dzīves skatuves, mēs katrs no otra kaut ko mācāmies, ar kaut ko dalāmies un viens otrā turpināmies…

Mandala ir cilvēka iekšējās enerģijas radīšanas tehnika – kosmiska diagramma, kas atgādina par cilvēka saistību ar Visumu un pasauli.  Mandala simbolizē centru manī pašā, kam viss ir pakārtots un kas uztur kārtību manā sistēmā. Mandalu aušanas process ir meditatīvs un atslābinošs – līdzsvarojas domas un jūtas, ir vieglāk fokusēties uz to, kas ar mani notiek šeit un tagad un apjaust, kurp es dodos, turklāt mandalas aušana darbojas arī kā krāsu terapija. Paša izgatavota austā mandala būs gan spēka avots, gan talismans, gan brīnišķīgs dekors interjerā, gan oriģināla dāvana.

“Pa lielam jau vienalga. Mazs valodas treniņš bibliotēkā” – Jelgavas pilsētas bibliotēkas Informācijas nodaļas vadītāja Baiba Īvāne-Kronberga

Baiba ir Jelgavas pilsētas bibliotēkas Informācijas nodaļas vadītāja. Bibliotēku pasaulē “ielēkusi” pirms diviem gadiem, paralēli studē Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes maģistratūras programmā “Bibliotēkzinātne un informācija” un ir sev atklājusi tādu brīnišķīgu un noslēpumiem pilnu bibliotēkas darba virzienu kā novadpētniecība. Taču pirms tam Baiba astoņus gadus strādāja par literāro redaktori, paralēli ieguva humanitāro zinātņu maģistra grādu Rakstniecības studijās un joprojām arī bibliotēkas darbā cenšas pielietot savu līdzšinējo pieredzi un zināšanas.

Valoda ir dzīvs organisms, tā mainās, pielāgojas, transformējas, tā ir katru reizi citāda atkarībā no saziņas situācijas, tā ir brīnišķīgi visāda! Taču dažreiz ir tā, ka mūsu skaistā valoda ir kā blusu pilns suņa kažoks – netīra un vēl niez. Bet bibliotekāriem taču nepatīk ne blusas, ne nieze! Nodarbības laikā ar vienkāršu piemēru un uzdevumu palīdzību varēs ieraudzīt un pārrunāt tipiskākās valodas lietojuma kļūdas, pieskarties arī bibliotekārās vides terminoloģijas jautājumiem un uzzināt par ātrākajiem un uzticamākajiem resursiem, kas palīdzēs šaubu gadījumā.

Atblusosimies kopā!