© Dace Ūdre, 2012
Šonedēļ, 13. februārī, klajā nācis pavisam jauns projekts – This is What a Librarian Looks Like. Nedēļas laikā tajā ir iesaistījušies nu jau 228 bibliotekāri un to skaits tikai aug. Projekts pēc savas būtības ir vienkāršs un ģeniāls vienlaicīgi, jo dalība tajā neaizņem daudz laika un tas rada pozitīvas emocijas ne tikai projekta dalībniekiem, bet arī visiem interesentiem.
Lai piedalītos projektā, izvēlies vienu no savām fotogrāfijām, kurā atspoguļota tava personība vai darba aspekts, pievieno fotogrāfijai īsu aprakstu un atzīmē, izmantojot piedāvātos tegus, kura tipa bibliotēku tu pārstāvi – publisko, skolu, akadēmisko, speciālo vai citu. Tavs e-pasts un vārds netiks publicēts, ja nu vienīgi tas būs ierakstīts Caption laukā.
Ceru, ka man izdevās ieinteresēt un ka šis projekts gūs lielu atsaucību arī mūsu kolēģu vidū, jo ir taču jauki dalīties savā pieredzē un būt vienotiem kopīgu mērķu sasniegšanai. Būsim radoši un parādīsim pasaulei, cik gan dažādi var būt bibliotekāri arī no Latvijas!
Izmantotais informācijas avots
- Newman, Bobbi. You’re Invited! – This Is What a Librarian Looks Like. In: Librarian by Day [online]. February 13, 2012 [cited February 16, 2012]. Available: here.
LBB Jauno speciālistu sekcija 
Fotogrāfija ir produkts ar garīgi/intelektuālu vērtību. Līdzīgi literatūrai, grāmatai. Mūsdienās bíeži Izplatīta parādība – fotokonkursi ar drazu balviņām, vai sūtiet mums savas fotogrāfijas. Lai interneta vietnes apmeklētāju skaits vairotos. Tā ir tīmekļa sērga – ķert uz instinktu redzēt savu bildi iekarinātu internetā. Nu un tad? “Ģeniālas” idejas – sūtiet mums savas bildes, savus stāstus, savas atmiņas… Šādas un līdzīgas darbības ir vai arī robežojas ar autortiesību pārkāpumiem. Bet, ja nu es labprātīgi ļaujos sevi aplaupīt, tad jau iebildumi lieki… Vai tā neveidojas vienotības pseidosajūta? Diemžēl, esmu tikai lasītājs…
Man ir sevišķs prieks, ka mūsu emuārā iegriežas arī lasītāji. Un liels paldies par Jūsu viedokli!
Piekrītu, ka fotogrāfija ir autortiesību objekts. Projekta ietvaros netiek aizskartas autoru personiskās tiesības tikt atzītam par autoru un noteikt, kur tavs darbs tiks publicēts. Fotogrāfijas projektam var iesūtīt tikai tās īpašnieki. Un šī projekta mērķis nav ne peļņas gūšana, ne arī tieksme kļūt populāriem. Bibliotekāri šajā projektā ir vienojušies, lai parādītu, ka arī viņi ir cilvēki ar savām interesēm (nu nav tā, ka visi bibliotekāri to vien dara kā lasa grāmatas!). Arī stereotips par “pelēko peli” ar copīti ir novecojis. Katram bibliotekāram pašam ir iespēja lauzt šo stereotipu, sākot ar savu darba vietu, taču šāda akcija internetā sasniegs arī cilvēkus, kuri uz bibliotēku neiet vai nu savu aizspriedumu, vai citu iemeslu vadīti.
Otrs Jūsu minētais aspekts ir ļoti aktuāls – piekrītu, ka tā ir tīmekļa sērga, publicēt katru savu (un pat jaundzimušu bērnu) fotogrāfiju, kur vien iespējams, stāstīt, ko šodien ēdi brokastīs, kur plāno doties atvaļinājumā un līdzīgas lietas. Ir novērojami centieni piesaistīt sev uzmanību, gūt virtuālu atzinību un draudzību. Te būtu jārunā par savu personīgo datu drošību, savas identitātes aizsardzību un pārlieku lielo “caurspīdīguma” tendenci.
baigi pozitīvās emocijas skatoties bildes, sevi arī pievienoju 🙂
Pamanīju projekta lapā arī pirmās – šķiet, četras – Latvijas bibliotekāru fotogrāfijas. 🙂 Tas ir tik superīgi! Varbūt mums derētu komentāru veidā šeit apkopot saites uz šīm fotogrāfijām?