© Elīna Sniedze, 2011
Lasot grāmatas, reti sanāk uzreiz izlasīt visu grāmatu, tādēļ nepieciešams atcerēties, līdz kurai lappusei ir izlasīts, bet ja atmiņa nav tik spīdoša – lietojam grāmatzīmes. Bieži vien grāmatzīmei nepievēršam lielu vērību, vienkārši ieliekam kā grāmatzīmi kādu vecu autobusa biļeti, veikala čeku, konfekšu papīru vai arī neieliekam vispār. Ar grāmatzīmes palīdzību varam papildināt savu stilu – grāmatzīme ir kā aksesuārs grāmatai.
Stīvens Spīlbergs (Steven Spielberg) ir teicis: “Kāpēc maksāt dolāru par grāmatzīmi? Kāpēc gan nelietot dolāru kā grāmatzīmi?” Nakarato (C.C. Naccarato) atbile: “Tāpēc, ka īsti lasītāji lieto grāmatzīmes.” Taču Natālija Krespo (Natalie Crespo) atbild: “Ja Tu sev paturi dolāru, Tu sevi bagātini, bet ja Tu grāmatā paturi grāmatzīmi, Tu bagātini grāmatu.” (1)
Grāmatzīmju veidi ir mainījušies līdz ar grāmatu izdošanas vēsturi, taču to pamatfunkcija nemainās. Lūk, pāris nozīmīgu faktu:
- Pirmās grāmatzīmes bija nepieciešamas, lai lasītājs varētu atrast vietu, līdz kurai izlasījis garos papirusa rakstu ruļļos, kas mēdza būt pat 40 metrus gari. Tādejādi lasītājam nebija izvēles lietot vai nelietot grāmatzīmi. Tā bija nepieciešamība.
- Starp 13. un 15. gs. amatnieciski izgatavotajos iespieddarbos (inkunābulās) tika atrastas grāmatzīmes, kas piederējušas klosterim. Tās pagatavotas no ādas pārpalikumiem, kas palikušas pāri no grāmatu ievākošanas.
- 19. gs. biežāk sastopamās grāmatzīmes bija zīda vai kāda cita viegla auduma lentes, kādas pašlaik dažas izdevniecības iešuj grāmatās. Nedaudz vēlāk sievietēm parādās tendence lietot pašdarinātas – krustdūrienā izšūtas grāmatzīmes. (2)
Bieži vien pa rokai nav nekā, ko ielikt grāmatās, un tad ir daži izplatīti paņēmieni, ar kuriem mēs tīši vai netīši bojājam grāmatas. Izplatītākās tendences:
- Nolocīt lapu stūrus – tas bojā grāmatu lapas, tās ar laiku var noplīst un tas ir neestētiski un savā veidā tā ir necieņa pret grāmatu.
- Ievietot starp lapām grāmatas apvāku – grāmatas apvāks ir grāmatas vāka dekoratīvs aizsargs, kurš parasti kalpo reklāmas mērķiem. Grāmatas apvāks nav grāmatzīme.
- Atstāt grāmatu atvērtu – tad tā var nejauši aizvērties vai arī pāršķirties lappuse, saulē var izbalēt burti, grāmata var tikt aplieta ar dzērienu vai notaukota ar ēdienu.
- Atstāt atvērtu ar vāku uz augšu un lapām uz leju – tādejādi tiek bojāts grāmatas iesējums, un grāmatas lapas var “izbirt” no vākiem.
- Atstāt starp lapām rakstāmpiederumus – tie iespiežas grāmatā un bojā grāmatas iesējumu, ar laiku tas var izliekties. Ja grāmatas lapas ir ielīmētas, tad lapas kritīs ārā jau pēc pirmās vai otrās reizes, kad starp lapām tiek atstāts zīmulis. Ja grāmatas lapas ir iešūtas, tad šis laiks būs ilgāks.
Katrs pats sev var izgatavot unikālu grāmatzīmi, piemēram, izlocīt no papīra, izšūt, tamborēt vai uzpērļot. Tās var arī nopirkt grāmatnīcās un arī Amazon.com internetveikalā. Attēlā redzama grāmatzīmju grāmata, kurā ir atrodamas 208 grāmatzīmes par dažādām izglītojošām tēmām. Daudzas bibliotēkas piedāvā saviem lietotājiem grāmatzīmes ar noderīgu informāciju par tās darba laikiem, kontaktiem, interesantiem citātiem un faktiem.
Ir arī iespējams pašiem drukāt grāmatzīmes pēc Microsoft piedāvātiem paraudziņiem, bet tas ir tādā gadījumā, ja Jums nav žēl printera tintes. Vēl dažus interesantus grāmatzīmju eksemplārus var aplūkot šajā adresē. Ja Jūs šī tēma ir ieinteresējusi tikpat ļoti kā mani, tad iesaku izpētīt šo adresi, jo šeit ir atrodama gan grāmatzīmju rašanās vēsture, gan citāti no grāmatzīmēm, kā arī dažādi interesanti raksti un fakti par grāmatzīmēm.
Valentīna Trimeri (Valentina Trimani) ir izgudrojusi grāmatzīmi-lampu (lightleaf), kas vislabāk var noderēt tiem lasītājiem, kam patīk lasīt vakaros vai ceļojumos. Idejas autore ir norādījusi, ka šādu grāmatzīmi varēs uzlādēt bez vadu palīdzības. (3)
Mūsdienās liela daļa cilvēku lasa e-grāmatas, arī tajās ir iespēja lietot grāmatzīmes, taču tas jau ir cits stāsts. Šoreiz vēlos, lai Jūs padomātu par grāmatu likteni, jo būtu taču jauki, ja, paņemot grāmatu, tā vienmēr būtu kā jauna, pat lasot to paaudžu paaudzēs, un ka nākamā paaudze kādā grāmatā atrastu vecvecvecvecāku darinātu grāmatzīmi, kas būtu kā relikvija.
Saudzēsim un cienīsim grāmatas,
jo lasīt nozīmē lidot!
Izmantotie informācijas avoti
LBB Jauno speciālistu sekcija 
🙂 ļoti iepatikās ideja par rotējošo grāmatzīmi.. varbūt vēl kādreiz tā atgriezīsies 🙂
Helmuts
Noderīgs raksts emuārā “Informātika Auces vidusskolā” par elektronisko grāmatzīmju veidiem.
Jāsāk bizness, taisīt grāmatzīmes… 🙂 dažādi dizaini…
Savu pirmo un vienīgo grāmatzīmi es iegādājos 2007. gadā Prāgā. Man patīk, ka tā ir magnētiska un no grāmatas tik viegli nekrīt laukā. Biju par viņu jau aizmirsusi (tā joprojām atrodas grāmatā “Latvieši Lielbritānijā”). Kad lasu grāmatu, parasti ielieku tajā kādu čeku vai braukšanas talonu. Izlasot šo rakstu, rodas vēlme uzmeistarot pašai savu grāmatzīmi.
Varētu uztaisīt galeriju ar paštaisītām grāmatzīmēm 🙂
Starp citu – es bieži ar kāru aci noskatos uz tām magnētiskajām grāmatzīmēm, bet man parasti ir žēl tās dažas mārciņas un arī dizainu nevaru izvēlēties :(.
Man arī, kā Silvai ir grāmatzīmju kolekcija, kura tapusi tāpat un arī mani draugi, lasītāji dāvina dažādas grāmatzīmes. Nupat redzēju jaunajā Ievā pie raksta par mūsu jaunās kultūras ministres greznā stila grāmatzīmi ar krustiņu (grezna), kuru var iegādāties Casa Nostra un tā jau var kļūt pat par stila lietu. Paldies par rakstu, kas sniedz daudz informācijas!
Man ir grāmatzīmju kolekcija. Ok, mini kolekcija, kuru veido tikai un vienīgi man dāvinātas grāmatzīmes no dažādām pasaules malām. Interesantākais, ka nevienā brīdī nav bijusi doma ko tādu vākt, bet mani draugi, laikam jau zinot manus grāmatu lasīšanas apjomus, man kā suvenīrus no ceļojumiem vai vnk tāpat ir sākuši vest tieši grāmatzīmes. Līdz ar to locīt lapu stūrus vai izmantot čekus man jau liekas necienīgi (i` pret grāmatu, i` pret sevi, i` pret dāvinātājiem) Lieki te piebilst, ka esmu sajūsmā 🙂
Tas jau ir pa feino! Katrai grāmatai sava grāmatzīme, attiecīgi pat pēc tēmas vari piemeklēt 🙂
Tās grāmatas, ko staipu līdzi somā parasti mēdz grāmatzīmes “izspļaut” un tad vairs nav jauki atkal meklēt pa visu grāmatu īsto vietu 😦
Tādā ziņā esmu iecienījusi grāmatas, kur izdevējs ir pacenties ielīmēt speciālo lentīti-grāmatzīmi. Dažām savējām ar cietajiem vākiem arī esmu tādas ielīmējusi. Tomēr man kaut kā tās grāmatzīmes nevairojas – tikai pazūd. Laikam jāsadabū pa vienai katrai grāmatai 🙂
Ir tādas, ko var gluži kā saspraudi iespraust starp lapām, tās diez gan labi turas savās vietās.
(pašas saspraudes gan neieteiktu izmantot, lai arī ir nopērkamas milzu saspraudes-grāmatzīmes, bet arī tās bojā lapas)
Kādreiz mēdzu iebāzt grāmatā kādu reklāmas lapu vai iepirkumu čeku. Tomēr vairumā gadījumu es piederu pie kaitnieku sugas, kas mēdz locīt lapu stūrīšus un ar zīmuli kaut ko atzīmēt grāmatās. Man patīk rakstīt komentārus uz lapu malām – ar to ierakstīšanu sanāca vienreiz interesanti. Paņēmu grāmatu bibliotēkā, bet tur jau kāds ir “pastrādājis” – interesantākās frāzes pasvītrotas un uz lapu malām pierakstīti īsi komentāri rokrakstā, kas ļoti līdzīgs manējam, bet 100% zinu, ka to grāmatu nekad neesmu pat rokās ņēmusi. Tad bija tāds savdabīgs prieciņš, ka kaut kur ir mans grāmatu lasīšanas stila dvīnis, būtu interesanti iepazīties :D. Ir arī gadījies atrast grāmatās cilvēku aizmirstas, bet ļoti interesantas grāmatzīmes – vairākas ir bijušas roku darbs (no ādas taisīti miniatūri dūrainīši vai knipelēts krustiņš).
Kopumā tēma ir diezgan interesanta. Es jau kādu laiciņu esmu apsvērusi domu pati uztaisīt kādas interesantas grāmatzīmes, bet nav vēl sanācis atvēlēt tam laiku.
Biju sev izšuvusi krustdūrienā, bet draudzenei tā iepatikās, ka atdāvināju.. pašlaik top vēl viena 🙂
Vienkāršākais variants ir izlocīt no aplikāciju papīra, uzzīmēt vai nopirkt dažādos rokdarbu veikalos jau gatavu, bet ar stilu.
Sen sen, kad vēl strādāju Elektronikas institūtā, katru darba dienu ar autobusu braucu no Ķengaraga uz Teiku. Ceļā pavadīju kādas 45 minūtes, tā laikā lasīju, kā grāmatzīmi lietoju biļetes. Pāris reizes biļeti pazaudēju un nācās maksāt sodu.
Tā ka labāk dolāru turēt makā, ne kā grāmatzīmi 🙂
Es ar esmu reizēm ātrumā ielikusi e-talonu kā grāmatzīmi, tomēr labāk nekā locīt stūrus, bet nākamreiz kāpjot autobusā var attapties, ka grāmata uz galda un e-talons turpat.