Posted in E-resursi

Open Access: īss ievads

© Sanita Malēja, 2011

Open Access (OA, pazīstams arī kā atklātā piekļuve; brīvpieeja) nozīmē brīvu/bezmaksas, tūlītēju un pastāvīgu tiešsaistes pieeju pilnteksta zinātniskajiem rakstiem jebkuram lietotājam tīmeklī. Jau ceturto gadu norisinās Open Access Week – pasaules mēroga pasākums ar mērķi veicināt OA nozīmi. Pasākums ļauj akadēmiskajai un zinātnieku sabiedrībai mācīties par brīvpieejas labumu un dalīties ar kolēģiem jau apgūtajā. Šogad OA nedēļa notika no 24. līdz 30. oktobrim.

Pētniecība ir būtiska izglītības daļa, gluži tāpat kā atsauces uz zinātniskām publikācijām ir neatņemama pētījuma daļa. Lai veidotu aktuālus un atbilstošas kvalitātes pakalpojumus, nepieciešama pieeja jaunākajai literatūrai, un to pietiekamā apjomā var atļauties tikai lielākās akadēmiskās/zinātniskās bibliotēkas. OA savā būtībā cenšas atgriezt izglītības sākotnējos mērķus – zinātnes izplatību un jau veikto pētījumu izmantošanu tālākai attīstībai.

Lai labāk izprastu, par ko iestājas OA aizstāvji, piedāvāju apskatīt “tradicionālo” zinātnisko rakstu publicēšanas modeli. Šis publikāciju ceļš rāda zināmu paradoksu – piekļuve savu kolēģu, pasniedzēju vai darbinieku pētījumiem ir par maksu. Nereti starp autoru un izdevēju ir noslēgts līgums, kas ierobežo pētījuma raksta izplatīšanas iespējas, līdz ar to pašam autoram var nākties iegādāties tiesības rakstu publicēt citos izdevumos. No tā izriet, ka, lai gan zinātnieki un to pārstāvētās institūcijas vēlas savu pētījumu pēc iespējas plašāku atzīšanu un izplatību, tie bieži tiek turēti aiz “slēgtām durvīm”.

Tradicionāls publikācijas ceļš

Lai nodrošinātu sava zinātniskā pētījuma pieejamību, OA kustība piedāvā divas iespējas: publicēšanos brīvpieejas žurnālos vai raksta deponēšanu tiešsaistes repozitorijā.

Brīvpieejas žurnāli, saukti arī par OA zelta ceļu, norāda uz žurnāliem, kas ir brīvi pieejami tīmeklī ar autoru atļauju lietotājam rakstus brīvi izmantot saviem mērķiem, ievērojot attiecīgos ierobežojumus un autortiesības. Lai nodrošinātu bezmaksas pieeju, OA žurnāli izmanto sponsorus, reklāmu, autoru nodevas un citas finansēšanas iespējas.

Otrs virziens, brīvpieejas arhīvi vai repozitoriji, tiek saukts arī par OA zaļo ceļu un satur darbu pilnās versijas, kas tiek deponētas tiešsaistes repozitorijā, kuru uztur un veido kāda konkrēta institūcija vai apvienība. Repozitoriji var būt tematiski vai kādas zinātniskas institūcijas veidoti. Svarīgi, ka šis OA virziens neizslēdz pētījuma publicēšanu maksas (vai OA) žurnālos. Šim nolūkam ir jāzina tiesības un atļaujas, par ko autors vienojies ar izdevēju. Lietderīgi izprast zinātnisko rakstu klasifikāciju – izdevējs, iespējams, nevēlēsies, lai tiek publicēts raksta gala variants, taču pastāv iespēja publicēt oriģināli iesniegto manuskriptu.

Papildus diviem zināmajiem virzieniem arvien biežāk pētnieki izvēlas netradicionālus pētījumu publicēšanas veidus, izmantojot personīgās tīmekļa vietnes, e-grāmatas, emuārus, vikijus, video vai audio apraides, RSS, e-pastu listes u.c.

Open Access as trying to encourage authors to understand that they can manage their intellectual property

(Erica Linke, ACRL prezident 2008-2009)

Pretēji iespējamām bažām par bezmaksas avotos publicētu pētījumu pamatotību (angļu val. – validity), OA kustības centrālu vietu ieņem profesionālapskate (angļu val. – peer review). Gluži kā redzams publicēšanās modelī, liela daļa zinātnes nozaru autori no žurnāliem atlīdzību nesaņem. Atalgoti netiek arī brīvprātīgie recenzenti. OA publicēšanās procesi ir pilnībā savienojami ar jebkuru esošu profesionālapskates modeli, kā arī atbalsta inovatīvus paņēmienus, piemēram, atvērto profesionālapskati (angļu val. – open peer review), kas piedāvā raksta publicēšanu repozitorijā un profesionālapskati komentāru vai piezīmju veidā jau pēc publicēšanas.

Lai aizsargātu raksta autortiesības, OA visbiežāk izmanto Creative Commons (CC). CC ir bezpeļņas organizācija, kas ļauj satura veidotājiem piešķirt noteikumus radītā darba tālākai izmantošanai. Organizācija piešķir bezmaksas licences un rīkus, lai iezīmētu radošo darbu, taču saglabātu autora izvēlētu brīvību tā lietošanai.

Brīvi pieejamas publikācijas tīmeklī veicina to pieejamību un “meklējamību”. Lai gan meklētājprogrammas kā Google.com zinātnes jomās nav primārais uzziņu avots, nevar noliegt to lielo ietekmi uz materiāla atrašanu. Tīmekļa standartiem atbilstošu metadatu izmantošana (kā minums Dublin Core) un indeksēšana palielina atbilstošu ierakstu uziešanas iespējas un zinātniskās komunikācijas attīstību starp pētniekiem, domubiedriem un potenciālajiem sadarbības partneriem.

OA ieviešanas un izplatības rezultātā lielākās ieguvēju grupas ir informācijas lietotāji – tiek veicināta lasītāju un zinātnieku produktivitāte, bibliotēkas apmierina lietotāju informacionālās vajadzības, sabiedrība saglabā zinātnisko mantojumu un autori gūst pelnītu atzinību.

Izmantotie informācijas avoti

Suber, Peter. Open Access Overview. Earlham College, 2011. Available: here.

Crow, Raym. The Case for Institutional Repositories: A SPARC Position Paper. ARL Bimonthly Report 223, 2002. Available: here.

Izsaki viedokli!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s