© Dace Ūdre, 2011
Profesionālās tālākizglītības programmas septītā nedēļa veltīta diviem jautājumiem: profesionālā kvalifikācija un mentorings. CPD23 dalībniekiem tika lūgts aprakstīt profesionālās izglītības sistēmu savā valstī, kā arī savu līdzšinējo profesionālās izaugsmes pieredzi. Viņi tika arī mudināti doties sava personīgā mentora meklējumos.
Profesionālās izglītības sistēma Lielbritānijā
Lielbritānijā tā ir pieņemta lieta, ka bibliotekāriem ir divas augstākās izglītības – pirmo izglītību viņi iegūst kādā citā zinātņu nozarē, kam seko maģistra grāda iegūšana bibliotēkzinātnē un informācijas zinātnē. Lai uzsāktu studiju kursus, topošajam bibliotekāram ir jāiegūst viena gada darba pieredze bibliotēkā – to var iegūt vai nu prakses veidā, vai arī strādājot par bibliotekāra palīgu. Izejot praksi, topošais bibliotekārs var pārliecināties, vai darbs bibliotēkā ir viņa karjeras aicinājums.
Lai strādātu bibliotēkā ir nepieciešams iegūt atbilstošu profesionālo kvalifikāciju, tāpēc nākamais solis ir CILIP (Chartered Institute of Library and Information Professionals) akreditētu kursu apguve. Nepieciešams atzīmēt, ka CILIP atzīst Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Austrālijā un Eiropas Savienības valstīs iegūtu profesionālo kvalifikāciju.
Pēc maģistra grāda iegūšanas bibliotekāriem ir iespēja turpināt savu profesionālo pilnveidi un iegūt īpašu kvalifikācijas piešķīrumu (Chartership). Tā ir portfolio tipa kvalifikācija, kas apliecina bibliotekāra profesionālo pilnveidi. Pieejama tikai CILIP biedriem.
Sertifikācija (vēl viena CILIP portfolio tipa kvalifikācija) ir pieejama tiem speciālistiem, kuriem ir vismaz divu gadu darba pieredze bibliotēkā vai citā institūcijā. Šis kvalifikācijas līmenis pieejams arī tiem, kuri nav apguvuši CILIP akreditētus kursus.
Profesionālās izglītības sistēma Latvijā
Latvijā ir divas izglītības iestādes, kurās var iegūt augstāko akadēmisko vai augstāko profesionālo izglītību bibliotēku darba jomā: Latvijas Kultūras koledža un Latvijas Universitāte.
Profesionālās pilnveides nolūkos bibliotēku darbiniekiem ir iespēja apmeklēt dažādus profesionālās tālākizglītības kursus.
Vēlos atzīmēt, ka tikai 1998. gadā Latvijas Zinātnes padomes Zinātņu nozaru un apakšnozaru sarakstā kā komunikācijas zinātnes apakšnozare tika iekļauta bibliotēkzinātne, savukārt informācijas zinātne (atšķirībā no citu valstu pieredzes) joprojām nav oficiāli atzīta par zinātni.
Mentorings
Mentorings ir nozīmīgs profesionālās attīstības stūrakmens. Bet ne visiem ir lemts savas agrīnās karjeras attīstības laikā satikt savu patieso mentoru – padomdevēju, kurš ir ieinteresēts tavā profesionālajā pilveidē. Mentora meklējumos tev ir jāapzinās, ko vēlies sagaidīt no sava potenciālā mentora un ko tu vari dot pretim, kā arī ir ļoti svarīgi, lai savstarpējā mijiedarbībā jūs justos labi. Labs mentors ir pašapzinīgs, godbijīgs un iejūtīgs, viņam sagādā prieku palīdzēt saviem kolēģiem.
Ja tā padomā, tad ikvienam jaunajam speciālistam, uzsākot darba gaitas bibliotēkā, tiek piešķirts mentors vai vairāki mentori darba pienākumu apguvē. Esmu ļoti pateicīga saviem mentoriem, kuri nenoguruši rūpējās par to, lai es apgūtu savus darba pienākumus un iejustos darba kolektīvā.
LBB Jauno speciālistu sekcija 