Posted in Konferences, kongresi, simpoziji

Atskats uz Latvijas bibliotekāru 16. konferenci. Sadarbības projekti

Iepriekšējā rakstā iepazināmies ar aktuālu informāciju kultūrpolitikas nostādņu “Radošā Latvija” ietvaros, uzzinājām, ko nozīmē Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē, guvām ieskatu saskarnozaru informācijas resursu daudzveidībā, kā arī uzzinājām, kā top biobibliogrāfiskie rādītāji. Šodien turpināsim ar konferences pārskata nākamo daļu.

4. daļa. Sadarbības projekti

Valmieras bibliotēkas direktore Daiga Rokpelne mūs iepazīstināja ar diviem projektiem – Eirope Direct un Bila un Melindas Geitsu fonda (BMGF) Jauno bibliotēku profesionāļu starptautisko tīklu. Europe Direct ir universālai informācijai veidots tīkls, lai sniegtu kvalitatīvu informācijas pakalpojumu par ES un tās darbības jomām. Valmieras bibliotēka savu dalību Europe Direct projektā raksturo kā iespēju izmantošanu savu sapņu, ieceru un vajadzību piepildīšanai ilgtermiņā. Valmieras bibliotēka šajā projektā darbojas kopš 2005. gada, tā ietvaros Valmiera bibliotēka sadarbībā ar Limbažu, Cēsu un Valkas galvenajām bibliotēkām ir izveidojusi Ziemeļrietumvidzemes bibliotēku informācijas tīklu ES jautājumos. Tas ir nosacīts informācijas aprites tīkls, kuru vieno kopīga darbība un intereses. Interesanti, ka šādi Europe Direct punkti bibliotēkās ir izveidoti tikai Latvijā, Nīderlandē un Īrijā, pārējās valstīs tie atrodas arodbiedrībās, tirdzniecības un rūpniecības kamerās, nevalstiskajās organizācijās un institūcijās.

Europe Direct tīkla logo

Galvenās aktivitātes Europe Direct projekta ietvaros ir sabiedrības un bibliotekāru informēšana, konsultēšana, apmācības, pasākumu organizēšana. Nozīmīga darba daļa ir sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām, kā rezultātā ir nostiprinājusies funkcija – bibliotēka kā sabiedrības tikšanās vieta. Notiek sadarbība ar medijiem, darbs pie informācijas materiālu sagatavošanas, kā arī bibliotēka iesaistītās starptautiskajā sadarbībā.

Projekta ietvaros Valmieras bibliotēka ir paplašinājusi pakalpojumu klāstu, bibliotēka darbojas jaunā kvalitātē. Tās darbinieki ir guvuši jaunus izaicinājumus un motivācija, jo tieši Europe Direct projekts piedāvā diezgan regulāras angļu valodas apmācības, kā arī dažādas aktivitātes darbinieku profesionalitātes, spēju un radošuma attīstībai. Notikuši arī komandas stiprināšanas pasākumi Valmieras publiskās bibliotēkas un augstskolas bibliotēkas apvienotajam kolektīvam, ko mēs visi zinām kā Valmieras integrēto bibliotēku. Dalība Europe Direct projektā ir arī devusi iespēju piedalīties starptautiskos sadarbības pasākumos, piemēram, dalība Skandināvijas un Baltijas valstu apvienoto bibliotēku tīklā CombiLib.

Turpināt lasīšanu “Atskats uz Latvijas bibliotekāru 16. konferenci. Sadarbības projekti”

Advertisements
Posted in Konferences, kongresi, simpoziji

Atskats uz Latvijas bibliotekāru 16. konferenci. Stratēģija un informācijas resursi

Iepriekšējā rakstā jums bija iespēja iepazīties ar Latvijas Bibliotekāru biedrības vēsturi, profesionālo bibliotekāro izdevumu apskatu, Ulda Zariņa piedāvāto redzējumu, kas ir bibliotēka, kā arī ar jauna veida bibliotēkas modeli Latvijas Universitātē. Šodien pievērsīsimies nākamajiem četriem ziņojumiem.

3. daļa. Stratēģija un informācijas resursi

Ar bibliotēku nozares stratēģiju kultūrpolitikas pamatnostādņu “Radošā Latvija” ietvaros iepazīstināja Latvijas Republikas (LR) Kultūras ministrijas Bibliotēku nodaļas vadītājs Jānis Turlajs. Bibliotēku nozares stratēģija ir viena no 15 kultūras nozaru un starpnozaru stratēģijām, kura vēl atrodas projekta izstrādes stadijā. Referents atzīmēja, ka tikai maijā varētu runāt par šīs stratēģijas gala variantu.

LR Kultūras ministrijas Bibliotēku un arhīvu
nodaļas vadītājs Jānis Turlajs un nodaļas
vecākā referente Linda Langenfelde

Stratēģijas virsmērķis:

“Attīstīt bibliotēkas kā nozīmīgu resursu sabiedrības gudrai un ilgtspējīgai izaugsmei, kas nodrošina Latvijas kultūras mantojuma pieejamību un popularizē to, uzlabo sabiedrības rakstpratību un informācijpratību, atbalsta kultūras un izglītības procesus, veicina radošā potenciāla izmantošanu un nacionālās vienotības procesus, nodrošina valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamību sabiedrībai.”

Izvirzīti vairāki stratēģiskie mērķi atbalsta ideju par bibliotēkām kā kultūras mantojuma glabātājām un izplatītājām, kvalitatīva bibliotēku pakalpojuma nodrošinātājām, zināšanu sabiedrības veidotājām un tautsaimniecības izaugsmes atbalstītājām.

Turpināt lasīšanu “Atskats uz Latvijas bibliotekāru 16. konferenci. Stratēģija un informācijas resursi”

Posted in Finansējuma iespējas

Nordplus struktūrprogramma mūžizglītības veicināšanai (turpinājums)

© Margarita Dankova, 2011

Savā iepriekšēja rakstā īsi raksturoju Nordplus struktūrprogrammas mērķus un īstenotās apakšprogrammas. Šoreiz sniegšu informāciju, kā notiek projekta pieteikšana.

Pieteikšanās jebkurai no Nordplus struktūrprogrammas apakšprogrammām notiek elektroniski, izmantojot vienotu pieteikumu un atskaišu sistēmu (angļu val. Application and Report System – ARS). Iesniegt projekta pieteikumu var līdz 2012. gada 1. martam. Taču, lai atbalstītu attiecīgas aktivitātes vai pasākumus, apakšprogrammas var arī papildus izsludināt atsevišķu finansējuma piešķiršanas konkursu.

Nordplus struktūrprogrammas apakšprogrammas valodai un kultūrai (apakšprogramma pieejama tikai Ziemeļu valstīm), horizontālai sadarbībai, pieaugušo izglītībai, augstākajai izglītībai, jauniešiem

Projekta pieteikumu drīkst iesniegt tā institūcija vai organizācija, kura būs atbildīga par projekta vai sadarbības tīkla koordinēšanu. Pārējiem projekta partneriem ir jāparaksta vēstule par apņemšanos sadarboties, to var izdarīt tikai attiecīgās institūcijas vai organizācijas vadītājs. Projekta koordinators ir atbildīgs par apņemšanās vēstuļu elektronisko versiju izsūtīšanu sadarbības partneriem un to elektronisko pievienošanu pieteikumam.

Pirms projekta pieteikšanas ir noderīgi iepazīties ar lietotāja rokasgrāmatu.

Turpināt lasīšanu “Nordplus struktūrprogramma mūžizglītības veicināšanai (turpinājums)”

Posted in Finansējuma iespējas

Nordplus struktūrprogramma mūžizglītības veicināšanai

© Margarita Dankova, 2011

Nordplus ir Ziemeļu Ministru padomes vissvarīgākā programma mūžizglītības jomā. Katru gadu no šīs programmas iegūst labumus vairāk nekā 10 000 cilvēku Ziemeļu reģionā.

Nordplus struktūrprogramma piedāvā finansiālu atbalstu dažādiem izglītības kooperācijas projektiem mūžizglītības jomā starp partneriem no astoņām Baltijas un Ziemeļu reģionu dalībvalstīm.

Programmas pamatmērķi ir:

  • Sekmēt Ziemeļvalstu valodu un kultūru un savstarpēju Ziemeļu-Baltijas valstu valodniecisko un kultūras saprašanos.
  • Veicināt mūžizglītības sistēmas kvalitātes un inovāciju attīstību dalībvalstīs izglītības kooperāciju, attīstības projektu, apmaiņas un tīklošanas veidā.
  • Atbalstīt, attīstīt, piesaistīt atbalstu, izplatīt inovatīvus produktus un procesus izglītībā caur sistemātisku pieredzes apmaiņu un labo praksi.
  • Nostiprināt un attīstīt Ziemeļvalstu izglītības sadarbību un veicināt Ziemeļu-Baltijas valstu izglītības jomas izveidošanos.

Turpināt lasīšanu “Nordplus struktūrprogramma mūžizglītības veicināšanai”