Posted in Konferences, kongresi, simpoziji

Atskats uz Latvijas bibliotekāru 16. konferenci. Vēsture un vīzija

Konferences dalībniekiem bija iespēja noklausīties divpadsmit referentu lasījumus. Turpinot rakstu sēriju, pievērsīsimies četriem no tiem.

2. daļa. Vēsture un vīzija

Ar Bibliotekāru biedrības vēsturisko mozaīku periodā no 1923. līdz 1940. gadam mūsu iepazīstināja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Letonikas un Baltijas centra galvenais bibliogrāfs Viesturs Zanders. Ir vairākas atbildes uz jautājumu, kurš gan ir iniciējis bibliotekārās biedrības izveidi. Viena no tām – Bibliotēku lietu veicināšanas biedrības dibināšana 1912. gada ziemā; dibināšanas sapulces vadītājs bija Voldemārs Caune. Rezultātā varētu teikt, ka jau pagājušogad mēs varējām atzīmēt 100 gadu jubileju pirmās bibliotekāru profesionālas organizācijas izveidei. Biedrības mērķis bija veidot biroju, kas gādātu par jaunas bibliotēkas ierīkošanu un līdzšinējo bibliotēku darbības sekmīgu nodrošināšanu, kā arī par bibliotēku rokasgrāmatas publicēšanu un bibliotekāru izglītošanu.

Pagāja zināms laiks un 1923. gada martā, izveidojot organizācijas komiteju, tika dibināta Latvijas Bibliotekāru biedrība (LBB). Tās pirmais vadītājs bija Teodors Līventāls, kam sekoja Voldemārs Caune un Mārtiņš Stumbergs. Taču jāsaka, ka biedrības dibināšanas sanāksme notika nedaudz vēlāk – 1923. gada 29. aprīlī. Tā paša gada vasarā biedrība sarīkoja pirmo Latvijas Bibliotekāru kongresu, kurš ilga trīs dienas laikā no 18. līdz 20. augustam. Kongresa ietvaros bija apskatāma viena no pirmajām plašākajām grāmatu izstādēm.

LBB biedru karte (1923)

Biedrība darbojās arī starptautiskās sadarbības jomā – 1924. gada 29.-31. decembrī Rīgā viesojās bibliotekāri no Igaunijas. 1926. gadā tika aizsākta sadarbība ar ASV bibliotēku asociāciju, bet 1929. gadā biedrība kļuva par Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas (IFLA) locekli. 1929. gada 15.-30. jūnijā ap 30 biedrības delegātu piedalījās pirmajā IFLA kongresā Romā. 1930. gada 12.-13. oktobrī biedrība organizēja pirmo Baltijas bibliotekāru kongresu, kas noritēja Rīgā.

Turpināt lasīšanu “Atskats uz Latvijas bibliotekāru 16. konferenci. Vēsture un vīzija”

Advertisements
Posted in Informācijas sabiedrība

Austrālijas pieredzes analīze informācijpratības veidošanā

© Margarita Dankova, Elīna Sniedze un Rasa Sausiņa, 2012

Attīstoties informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, sabiedrībai pieejamās informācijas klāsts ar katru dienu strauji palielinās, un šajā situācijā par īpaši svarīgām kļūst katra indivīda informācijpratības prasmes – indivīdam ir jāprot atrast, novērtēt, apstrādāt, pielietot, sintezēt informāciju, orientējoties milzīgā informācijas resursu un informācijas apstrādes rīku daudzumā. Tā kā savas informacionālās vajadzības mums nākas apmierināt katru dienu un dažādiem nolūkiem, no informācijpratības prasmēm kļūst atkarīgi indivīda panākumi gan studijās, gan darbā, gan arī dažādos ikdienas sadzīves jautājumos. Turklāt no sabiedrības informācijpratības prasmēm kopumā vislielākā mērā ir atkarīga arī valsts un pasaules sabiedrības attīstības. Taču, tāpat kā ekonomiskā attīstība, arī informācijpratības līmenis pasaulē ir nevienmērīgs, un attīstība pasaules valstīs notiek ar dažādu ātrumu, atkarībā no katras valsts iekšējiem informācijpratību veicinošiem un kavējošiem faktoriem, it īpaši atkarībā no valsts ekonomiskās attīstības līmeņa. Var secināt, ka informācijpratības līmenis un attiecīgās valsts attīstības līmenis savstarpēji ietekmē viens otru. Šajā rakstā tiks aplūkoti Austrālijas informācijpratības un tās attīstības labas prakses piemēri.

Foto: Kim Tairi

Attēls no Flickr.com izmantots
saskaņā ar Creative Commons licenci BY-NC-SA

Labas prakses piemēri

Austrālija ir valsts ar pozitīvām ekonomiskām attīstības tendencēm. Turklāt, šobrīd viens no aktuālākajiem jautājumiem Austrālijā ir arī iedzīvotāju informācijpratība. Lai gan informācijpratības definīcija, kuru 1989. gadā piedāvāja Amerikas Bibliotēku asociācija (American Library Assocation – ALA) un kura šobrīd ir visbiežāk citēta literatūrā, tika radīta Ziemeļamerikā, tā tiek plaši izmantota arī Austrālijā: “Par informācijpratīgu tiek uzskatīts cilvēks, kurš ir spējīgs saprast, kad viņam ir nepieciešama informācija un kurš prot atrast, novērtēt un efektīvi izmantot šo informāciju” (7). Precīzāk – Austrālijā informācijpratība tiek definēta kā zināšanu un kompetenču kopums, kuri palīdz studentiem apzināties informācijas nepieciešamību, atrast informāciju un novērtēt to, kā arī izmantot nepieciešamo informāciju visefektīvākā veidā (8). Austrālijā informācijpratības jēdziens ir tuvs mūžizglītībai – pat oficiālajos dokumentos mūžizglītībā centrālo lomu atvēl informācijpratībai (3). Austrālijā tiek organizētas daudzas tiešsaistes apmācības un piedāvāti dažādi rīki informācijpratības attīstībai, piemēram:

Turpināt lasīšanu “Austrālijas pieredzes analīze informācijpratības veidošanā”

Posted in Konferences, kongresi, simpoziji

IFLA satelītkonference Rīgā

© Ginta Zalcmane, 2012 | speciāli LBB JSS

Šī gada vasarā, no 8. līdz 10. augustam, Rīga kļūs par Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas (International Federation of Library Associations and Institutions, IFLA) pilsētu. Mazās Ģildes telpās notiks viena no IFLA 2012 satelītkonferencēm “Informācija pilsoniskajai izglītībai”. Konferencei noslēdzoties, tās dalībnieki dosies tālāk uz Helsinkiem, kur viņus gaidīs septiņu dienu garais IFLA Pasaules bibliotēku un informācijas kongress.

Rīga – Mazā Ģilde

Foto no Flickr.com lietotāja jaime.silva

Šis būs patiešām nozīmīgs pasākums Latvijas bibliotēku nozarei un, protams, arī Rīgas pilsētai. Konferenci organizē IFLA Informācijpratības sekcija, IFLA Āfrikas sekcija un tās īpašo interešu grupa “Tīkls informācijas piekļuvei Āfrikā”. Konferences dalībniekus uzņem un konferenci arī organizē Rīgas Centrālā bibliotēka un Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu.

Turpināt lasīšanu “IFLA satelītkonference Rīgā”