Posted in E-resursi

Bibliotēku elektroniskie resursi bērniem: funkcionalitāte un saturs

© Margarita Dankova, 2013

Savā iepriekšējā rakstā “Digitālās bibliotēkas un elektroniskie katalogi bērniem: izaicinājums Latvijas bibliotēku un informācijas speciālistiem” es aprakstīju bērnu digitālo bibliotēku un elektronisko katalogu veidošanas pamatprincipus. Taču, ja tajā uzmanība galvenokārt tika vērsta uz sākumskolas vecuma bērnu zināšanām, iemaņām un prasmēm, no kurām ir atkarīga bērniem domāta elektroniskā resursa veidošana, tad šoreiz es vēlos pievērsties sākumskolas vecuma bērnu vēlmēm un vajadzībām, kuras ietekmē elektroniskā resursa funkcionalitāti un saturu. Vienkāršiem vārdiem sakot, šoreiz es mēģināšu atbildēt uz jautājumu, ko bērni vēlās redzēt elektroniskajā resursā un kas viņiem ir vajadzīgs.

Attēls “Alphabet Circles” izmantots saskaņā ar
Creative Commons licenci BY-NC-SA

Sākumskolas vecumposma bērna attīstībā liela nozīme ir izziņas, izklaides un komunikācijas procesiem. Tādēļ ideālajā variantā arī bērnu elektroniskajam resursam būtu jāveicina mācību procesi, jānodrošina attīstošās spēles un saskarsmi. Taču kā to panākt?

Continue reading “Bibliotēku elektroniskie resursi bērniem: funkcionalitāte un saturs”

Advertisements
Posted in Bibliotekārā apkalpošana

Pirmsskolas vecuma bērni un viņu domas par bibliotēkas apmeklējumu

© Madara Vīlipa, 2012

Mani joprojām interesē tēmas, kas ir saistītas ar dažādu vecuma grupu pētīšanu. Pavasarī teicami aizstāvēju kursa darbu, kura ietvaros pētīju pirmsskolas vecuma bērnus un noskaidroju viņu domas par bibliotēkas apmeklējumu. Pētījumā piedalījās Rīgas 65. pirmsskolas izglītības iestādes “Kamenīte” sagatavošanas grupa, kura reizi nedēļā apmeklē nodarbības Rīgas Centrālās bibliotēkas (RCB) filiālbibliotēkā “Imanta”.

Nodarbību norises vieta, kur bērni klausās bibliotekāres stāstījumā un pēc tam iepazīstas ar grāmatām

Lai noskaidrotu, ko pirmsskolas vecuma bērniem dod bibliotēkas apmeklējums un kā tas viņiem var palīdzēt nākotnē, es sarunājos ar sagatavošanas grupiņas bērniem gan individuāli, gan grupā, iepazinos ar bērnu zīmētajiem darbiem un veicu nelielus novērojumus.

Continue reading “Pirmsskolas vecuma bērni un viņu domas par bibliotēkas apmeklējumu”

Posted in Bibliotekārā apkalpošana

Sirsnīgākie bibliotēku apmeklētāji – gados vecāki cilvēki

© Madara Vīlipa, 2011

Pēdējā vecuma grupa, kuru es vēlos apskatīt savā gana ietilpīgajā un interesantajā pētījumā par to, kā katra vecuma grupa apmeklē bibliotēku, būs pensionāri jeb gados vecākie cilvēki. Šo sabiedrības daļu bija pētīt visinteresantāk, jo no viņiem bija vislielākā atsaucība un vislielākais prieks darboties kopā.

http://www.rdpl.org/events/link.phpIepriekš šai tēmai biju pieskārusies nedaudz, bet tikai nedaudz, sniedzot informāciju par to, kā gados vecāki cilvēki ļaujas mūsdienu tehnoloģijām un ar prieku apgūst tehnoloģiju pasauli. Šoreiz apskatīšu citas iespējas, ko gados vecāki cilvēki dara bibliotēkā, kādēļ to apmeklē un ko domā par bibliotēkas nākotni.

Kad jau ir iegūta izglītība, nostrādāts pietiekami ilgs laiks, ir pēdējais brīdis doties atpūsties un izbaudīt dzīvi nedaudz citādāk. Viens no veidiem – izlasīt grāmatas, kuras nav bijis laika izlasīt. Sadarbojoties ar Rīgas Centrālās bibliotēkas filiālbibliotēku “Jugla”, uzzināju, ka cītīgākie apmeklētāji ir gados vecākie cilvēki, kuri bibliotēkā iegriežas diezgan bieži, atnesot izlasītās grāmatas un paņemot jaunas. Daudziem problēmas sagādā bibliotēku atrašanās vieta, jo ne visiem tā ir pieejama tuvu dzīves vietai. Ja Rīgā tas vēl nesagādā problēmas, tad ārpus Rīgas un lauku rajonos, tas sagādā diezgan nopietnas problēmas. Gados vecākiem cilvēkiem arī ir nedaudz citādākas intereses un mērķi, kāpēc doties uz bibliotēku. Kā galvenos mērķus var uzskaitīt – tikšanās ar sava gada gājuma cilvēkiem, dažādu bibliotēkā rīkotu pasākumu apmeklēšana, jaunu iemaņu un zināšanu papildināšana.

Continue reading “Sirsnīgākie bibliotēku apmeklētāji – gados vecāki cilvēki”

Posted in Bibliotekārā apkalpošana

Pusaudži un jaunieši – bibliotēkas apmeklētāji

© Ilze Rozentāle, 2011

Ir rudens. Bērni, pusaudži un jaunieši pēc vasaras brīvlaika dodas uz skolām, koledžām, augstskolām. Rodas jautājums – vai viņu ceļš starp mācībām un pulciņiem, randiņiem, kino apmeklējumiem vedīs arī līdz vietējai pašvaldības publiskajai bibliotēkai kādas grāmatas vai interneta medībās? Kā liecina pašvaldību publisko bibliotēku statistika, pēdējos trīs gados, lai arī pašvaldību publisko bibliotēku skaits ir samazinājies no 840 līdz 817 bibliotēkām, lasītāju skaits lēnām pieaug no 415 490 2008. gadā līdz 444 586 2010. gadā, apmeklētāju skaits pieaug daudz straujāk – no 7 911 976 2008. gadā līdz 9 943 745 2010. gadā (Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2010).

Šoreiz vēlos pievērst uzmanību nevis šādu rādītāju iemesliem un cēloņiem, bet gan apmeklētāju profilam, īpaši 16-25 gadus veciem lasītājiem, kas, kā liecina pašvaldību publisko bibliotēku gadu pārskati, pusaudžu un jauniešu skaits bibliotēkās nepalielinās, pat samazinās. Jautājums – kāpēc?

Visbiežāk minētie iemesli pusaudžu un jauniešu trūkumam bibliotēkā dažādās bibliotekāru tikšanās reizēs (semināros, konferencēs) ir telpas un finansējuma trūkums to remontam, lai radītu šim vecumposmam piemērotu un atraktīvu vidi. Tāpat nereti min jauno tehnoloģiju un piemērotas literatūras trūkumu. Paši pusaudži un jaunieši nereti min arī tādus aspektus kā:

  • bibliotekāru negatīvā attieksme (smaidoši bibliotekāri sastopami reti);
  • pārlieku stingrais aizliegums sarunāties;
  • interesējošo grāmatu var palūgt izņemt arī kādam citam ģimenes loceklim;
  • bibliotēkās rīkotie pasākumi (izstādes, tikšanās ar autoriem) neuzrunā jauniešus.

http://virlstaff.wordpress.com/2009/05/30/stern-faced-matron-with-a-tight-bun-will-the-stereotype-ever-change/

Continue reading “Pusaudži un jaunieši – bibliotēkas apmeklētāji”