Posted in Post Scriptum

Joki un spoki bibliotēkās

© Ella Juhņeviča, 2013

1. aprīlis ir joku diena. Smiekli ir labi un ļoti veselīgi. Tie uzlabo imunitāti, atvieglo sāpes, uzlabo cilvēku sociālo dzīvi, pazemina asinsspiedienu un strādā kā neliels fitnesa treniņš. Arī bibliotekāriem patīk joki, un šai dienai par godu vēlamies padalīties ar bibliotēku humoriņu.

Viens no mārketinga trikiem ir likt cilvēkiem pasmaidīt un šī kanādiešu bibliotēka izmanto asprātīgas replikas, lai ievilinātu jaunus lasītājus.

Bibliotēkas tiek izmantotas kā fons dažādām filmām un seriāliem. Ik pa brīdim šis “fons” kļūst visai uzjautrinošs.

Turpināt lasīšanu “Joki un spoki bibliotēkās”

Advertisements
Posted in Bibliotēkzinātne un informācijas zinātne

Bibliotēka ir sociālais tīkls

© Sanita Malēja, 2013

Ieskatoties Bibliotēku likumā, redzam, ka krājuma veidošana un uzturēšana ir pasludināts par galveno bibliotēku uzdevumu. Bet kam gan būtu vajadzīgas bibliotēkas, ja tās veiktu tikai likumā noteiktās funkcijas? Ko bibliotēkas reāli dara, lai izdzīvotu un attaisnotu savu esību (lasi – piešķirto finansējumu)?

Bibliotēka ir informācijas, kultūras, zināšanu un sociālais centrs. Sabiedrībā bibliotēka ir kultūras vērtību nesēja. Ja paskatāmies kultūras kanonā – tas atspoguļo visdažādākās Latvijas kultūrai raksturīgās vērtības, kas apkopotas septiņās nozarēs. To vidū ir ne tikai literatūra [par un ap kino, mūziku, skatuves mākslu, tautas tradīcijām u.c.], bet arī kino, mūzika, skatuves māksla, tautas tradīcijas u.c. Tas, kā bibliotēkas kā kultūras vērtību nesējas, tiek galā ar šo bagātību nodošanu sabiedrībai informācijas pārpilnajā laikā ir cits stāsts. Taču nenoliedzami ir bibliotēku centieni būt aktuālām tā, lai viņu darbība tiktu atzīta ne tikai par interesantu, bet arī auglīgu esam. Tā, lai sabiedrības acīs bibliotēkas viennozīmīgi atspoguļotu starp bibliotekāriem tik daudzkārt citēto Raiņa atziņu “pastāvēs, kas pārvērtīsies”.

Community Day: Reopening the Ancient and Medieval Galleries at the RISD Museum.

Attēls “Community Day” izmantots saskaņā ar
Creative Commons licenci BY-NC-ND

Mēs dzirdam no bibliotekāriem visapkārt, ka bibliotēka jau sen vairs nav grāmatu apmaiņas punkts, ka papildus tiešajām krājuma apstrādes funkcijām tiek nodrošinātas iespējas izzināt, pulcēties un biedroties. Ātrumā mēģinot apkopot bibliotēku reāli veicamos darbus, sanāk šādi: apstrādāt krājumu, apkalpot lietotājus, nodrošināt pieeju internetam, organizēt tikšanās ar rakstniekiem, nodrošināt iespēju apgūt rokdarbus un valodas, organizēt izglītojošas lekcijas, seminārus un citus pasākumus, veidot izstādes, dalīties ar saviem ceļojumu iespaidiem un aicināt to darīt citus utt.

Un tomēr, ja pamēģinām skatīties uz bibliotēku ne kā uz vietu, kas nodrošina vienīgi pakalpojumus vai apstākļus cilvēku darbībai, izklaidei vai informācijas ieguvei? Nekas no tā nebūtu iespējams, ja nebūtu sabiedrības (kopienas) jeb cilvēku, kas to apmeklētu. Veicot augstākminētos uzdevumus, bibliotēka nefunkcionē kā institūcija, bet gan kā dzīvs organisms. Nepārtrauktā kustībā tiek savienoti, izjaukti un apvienoti kopienās cilvēki un to intereses, veidojot sociālos tīklus un būvējot bibliotēku kā Vienu.

Turpināt lasīšanu “Bibliotēka ir sociālais tīkls”

Posted in Bibliotēkas pasaulē, Jaunie speciālisti pasaulē

Jaunais speciālists Eiropas Brīvprātīgajā darbā Polijā

© Ilze Rozentāle, 2012 | speciāli LBB JSS

Četrus mēnešus dzīvoju krāšņajā Polijas pilsētā Vroclavā (Wrocław), kur Eiropas Savienības programmas “Jaunatne darbībā” apakšprogrammas Eiropas brīvprātīgais darbs (EBD) ietvaros esmu apmetusies uz divpadsmit mēnešiem. Mans EBD projekts ir cieši saistīts ar bibliotēkām, precīzāk, ar Vroclavas pilsētas publisko bibliotēku tīkla filiāli Nr. 58 – Mediatēku, kas nav bibliotēka tās tradicionālajā izpratnē. Šī Mediatēka bija pirmā moderni iekārtotā un speciāli veidotā bibliotēka jauniešiem, piedāvājot plašu iespiestās literatūras klāstu (populārzinātnisko literatūru, enciklopēdijas, daiļliteratūru) un arī elektroniskā formātā pieejamos informācijas resursus – mūzikas CD, filmas, datorspēles, audio grāmatas u.c. Tā tika atklāta 2004. gada 25. jūnijā un šogad svinēja savu astoto gadadienu. Ilustrācijai piedāvāju iedomāties bibliotēkas un videonomas atvasi – tā ir mana darbavieta!

Mediatēkas informācijas punkts un informācijas resursu nodošanas punkts

Piedāvāto pakalpojumu klāstā iekļauta brīvpieeja pie datoriem un interneta, ko apmeklētāji izmanto bieži, informācijas punkts un iespēja, speciālā kastē ievietojot atgriežamo vienību, nodot grāmatas vai filmas arī ārpus Mediatēkas darba laika. Tās misija un mērķis – radīt atvērtu un draudzīgu (iecietīgu) vidi jauniem cilvēkiem domu un ideju apmaiņai, vietu, kur jaunieši var nodoties viņiem nozīmīgu projektu un mērķu sasniegšanai, pilnveidot savas intereses. Un, protams, strādāt tā, lai šie jaunieši vēlētos atgriezties Mediatēkā vēl un vēl!

Turpināt lasīšanu “Jaunais speciālists Eiropas Brīvprātīgajā darbā Polijā”

Posted in Bibliotēkas

Kā bibliotēkas var “dzīvot zaļi”?

© Ilva Paidere, 2012

Priekšstata radīšanai par to, kas ir vides ilgtspēja un kā bibliotēkas var kļūt apkārtējai videi draudzīgākas, lūgšu noskatīties video:

Kā jau nojautāt, runājot par ilgtspēju, jādomā ne vien par vides, bet arī ekonomiskajiem un sociālajiem faktoriem. Ne velti zinātnieki, tehnologi un uzņēmēji cenšas saprast, kā ar mazāku resursu patēriņu panākt lielāku efektu. Tiek radīti jauni produkti, kas ļauj regulēt apgaismojumu, temperatūru, ūdens padevi utt., maksimāli izslēdzot iespēju tos izmantot nelietderīgi. Gudri vīri izstrādā jaunus materiālus, kas varētu aizvietot izsīkstošos zemes dzīļu resursus. Pat lielu kompleksu un organizāciju apsaimniekotājus, arī universitāšu aktīvistus nodarbina šī problēma. Varbūt savās studiju, darba vai dzīves vietās esat ievērojuši papīra vākšanas konteinerus, zīmītes ar lūgumu pēc aiziešanas izslēgt gaismu vai spuldzes, kas ieslēdzas, iedarbojoties sensoram? Arī izglītības lauciņā pamanāmas vēsmas, piemēram, Amerikas Asociācija par ilgtspējas attīstību augstākajā izglītībā (Association for the Advancement of Sustainability in higher Education) rūpējas par ilgtspējības principu ievērošanu asociācijā iekļauto universitāšu teritorijā, t.sk. bibliotēkās, domājot ne tikai par videi draudzīgu dzīvesveidu, bet arī izglītības efektivitāti kā labuma nesēju nākamajām paaudzēm, un arī definē ilgtspēju kompleksā veidā, ietverot cilvēka un vides veselību, sociālo taisnīgumu, drošus iztikas līdzekļus un labāku pasauli visām paaudzēm (1).

Runājot par aktivitātēm bibliotēku jomā, Amerikas Bibliotēku asociācijas (American Library Association) Sociālo atbildību apaļais galds (Social Responsibilities Round Table) jeb nodaļa, kuras pārziņā ir asociācijas demokrātiskuma nodrošināšana, izveidojusi īpašu Vides darba grupu (Task Force of the Environment), kas rūpējas, lai ilgtspējas principi tiktu ievēroti visas Amerikas Bibliotēku asociācijas ietvaros (4).

Turpināt lasīšanu “Kā bibliotēkas var “dzīvot zaļi”?”