Posted in Konferences, kongresi, simpoziji

Atskats uz Latvijas bibliotekāru 16. konferenci. Vēsture un vīzija

Konferences dalībniekiem bija iespēja noklausīties divpadsmit referentu lasījumus. Turpinot rakstu sēriju, pievērsīsimies četriem no tiem.

2. daļa. Vēsture un vīzija

Ar Bibliotekāru biedrības vēsturisko mozaīku periodā no 1923. līdz 1940. gadam mūsu iepazīstināja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Letonikas un Baltijas centra galvenais bibliogrāfs Viesturs Zanders. Ir vairākas atbildes uz jautājumu, kurš gan ir iniciējis bibliotekārās biedrības izveidi. Viena no tām – Bibliotēku lietu veicināšanas biedrības dibināšana 1912. gada ziemā; dibināšanas sapulces vadītājs bija Voldemārs Caune. Rezultātā varētu teikt, ka jau pagājušogad mēs varējām atzīmēt 100 gadu jubileju pirmās bibliotekāru profesionālas organizācijas izveidei. Biedrības mērķis bija veidot biroju, kas gādātu par jaunas bibliotēkas ierīkošanu un līdzšinējo bibliotēku darbības sekmīgu nodrošināšanu, kā arī par bibliotēku rokasgrāmatas publicēšanu un bibliotekāru izglītošanu.

Pagāja zināms laiks un 1923. gada martā, izveidojot organizācijas komiteju, tika dibināta Latvijas Bibliotekāru biedrība (LBB). Tās pirmais vadītājs bija Teodors Līventāls, kam sekoja Voldemārs Caune un Mārtiņš Stumbergs. Taču jāsaka, ka biedrības dibināšanas sanāksme notika nedaudz vēlāk – 1923. gada 29. aprīlī. Tā paša gada vasarā biedrība sarīkoja pirmo Latvijas Bibliotekāru kongresu, kurš ilga trīs dienas laikā no 18. līdz 20. augustam. Kongresa ietvaros bija apskatāma viena no pirmajām plašākajām grāmatu izstādēm.

LBB biedru karte (1923)

Biedrība darbojās arī starptautiskās sadarbības jomā – 1924. gada 29.-31. decembrī Rīgā viesojās bibliotekāri no Igaunijas. 1926. gadā tika aizsākta sadarbība ar ASV bibliotēku asociāciju, bet 1929. gadā biedrība kļuva par Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas (IFLA) locekli. 1929. gada 15.-30. jūnijā ap 30 biedrības delegātu piedalījās pirmajā IFLA kongresā Romā. 1930. gada 12.-13. oktobrī biedrība organizēja pirmo Baltijas bibliotekāru kongresu, kas noritēja Rīgā.

Turpināt lasīšanu “Atskats uz Latvijas bibliotekāru 16. konferenci. Vēsture un vīzija”

Advertisements
Posted in Bibliotēkas

Mani novērojumi par bibliotekārēm

© Ilze Bukovska, 2013 | speciāli LBB JSS

Ja jautātu man, topošajai matemātikas skolotājai, ko es domāju par bibliotekārēm, es sākumā apstulbtu, jo es neesmu viena no tiem, kas bieži iet uz bibliotēku, jo neaizraujos ar grāmatu lasīšanu. Bet tā, protams, man ir savs viedoklis, kādas ir bibliotekāres.

Uz šo jautājumu varētu atbildēt īsi un kodolīgi, bet šoreiz izklāstīšu to plašāk. Tātad sākšu ar pirmo bibliotekāri, kuru es iepazinu. Viņa strādāja skolas bibliotēkā, bija jauka, nēsāja brilles, mācīja mums arī angļu valodu, pārzināja bibliotēku un reizēm ieteica interesantas grāmatas. Bet, kā jau visiem cilvēkiem, kas strādā skolā, bija arī sliktās dienas, kad viņa bija neatsaucīga un šad tad paasa (bet tas bija tad, kad skolēniem jānodod grāmatas). Katrā ziņā skolu bibliotekāres ir draudzīgas, pazīst lielu daļu skolēnu, patīk parunāt, bet mācību gadu beigās labāk viņas nekaitināt.

Turpināt lasīšanu “Mani novērojumi par bibliotekārēm”

Posted in Bibliotekārā apkalpošana

Vai studentiem patīk apmeklēt bibliotēku?

© Madara Vīlipa, 2011

Kad jau kļūstam nedaudz vecāki un sākam nopietnāk domāt, bieži vien apkārtējie mums palīdzēt vairs nevar, jo mūs interesē lietas, par kurām raksta enciklopēdijās. Diemžēl, nav tāda viena liela, liela enciklopēdija, kurā var sameklēt atbildes uz visiem jautājumiem, tāpēc mums ir jāmeklē, kur varam iegūt informāciju. Agrāk bērni taisnā ceļā devās uz bibliotēku, jo zināja, ka tur ir atrodama informācija. Bet kā ir tagad? Vai mūsdienās bērni vispirms dodas uz bibliotēku?

Pamatskolas laikā reti kuram patīk iet uz bibliotēku, skolas bibliotēku, jo tas taču neesot stilīgi. Kad mācamies vidusskolā, tad iešana uz bibliotēku kļūst arvien biežāka, jo ir jālasa daudz obligātās literatūras, jātaisa grupu darbi, kā arī jāmeklē informācija. Vidusskola pamazām mūs pieradina doties uz bibliotēku, kaut vai tikai paņemt un nodot grāmatas. Kad skolas bibliotekāre sāk mūs individuāli sveicināt, tad jau saprotam, ka tomēr bibliotēkā iegriežamies diezgan bieži. Vienmēr ir arī izņēmumi. Ir arī tādi vidusskolēni, kuri pat īsti nezina, kur skolā atrodas bibliotēka un nemaz to arī nevēlas uzzināt.

Kad uzsākam studijas, tad bibliotēka kļūst par vienu no apmeklētākajām vietām studiju gados. Ikreiz, kad ieeju kādā fakultātes bibliotēkā, tur vienmēr ir redzami studenti, kuri gatavo kādu grupas darbu vai individuāli raksta kādu eseju. Kad pati septembra sākumā iegriezos savā fakultātes bibliotēkā, biju nedaudz pārsteigta, ka bibliotēka ir pilna ar studentiem un īsti pat nav kur apsēsties. Tajā brīdī es nodomāju – cik daudz no šiem studentiem bibliotēku ir sākuši cītīgi apmeklēt tikai studiju laikos un cik daudz no viņiem bibliotēku apmeklē jau kopš bērnības, skolas laikiem?

Lai noskaidrotu šo jautājumu, veicu nelielu aptauju. Tika uzdoti tikai divi jautājumi:

  1. Vai Tev bērnībā/sākumskolas laikā patika apmeklēt bibliotēku, bet tagad (studiju gados) vairs to nepatīk apmeklēt?
  2. Vai Tev bērnībā/sākumskolas laikā nepatika apmeklēt bibliotēku, bet tagad (studiju gados) to patīk apmeklēt?

Turpināt lasīšanu “Vai studentiem patīk apmeklēt bibliotēku?”