Ierakstīts Informācijas sabiedrība

Digitālā plaisa

© Margarita Dankova, 2011

Attīstoties informācijas tehnoloģijām (IT), strauji mainās mūsu pasaule – uzlabojas komunikācija, attīstās zinātne un tehnika, veidojas jaunas sociālās grupas, nostiprinās pilsoniskās sabiedrības pamati, paaugstinās cilvēku izglītības un zināšanu līmenis un notiek daudzi citi svarīgi procesi, kas palīdz cilvēcei spert vēl vienu soli savas evolūcijas attīstībā. Taču, vai visiem cilvēkiem, sociālām grupām, valstīm un reģioniem tas sanāk vienlīdz veiksmīgi? Diemžēl tas tā nav. Lai definētu šīs atšķirības, tika ieviests jēdziens “digitālā plaisa” (the digital divide), kas sākotnēji attiecās tikai uz tādu parādību kā piekļuve, taču vēlāk paplašinājās, definējot digitālo plaisu kā: “atšķirības, kas pamatojas uz rasi, dzimumu, ģeogrāfisko atrašanās vietu, ekonomisko statusu un fiziskām spējām:

1) lai piekļūtu informācijai, internetam un izmantotu citas informācijas tehnoloģijas un pakalpojumus;
2) lai iegūtu iemaņas, zināšanas un iespējas izmantot informāciju, internetu un citas tehnoloģijas” (1).

http://www.funredes.org/olistica/documentos/doc2/Image3.gif
1. attēls: Digitālā plaisa. Atšķirības starp reģioniem

Turpināt lasīšanu “Digitālā plaisa”

Ierakstīts Informācijas sabiedrība

Homo Virtualis

© Silva Suhaņenkova, 2011

Liela daļa Rietumu cilvēku šodien dzīvo jau vairāk kā vienu dzīvi vien. Kopš sociālo mediju uzvaras gājiena, kas sākās apmēram pirms 10 gadiem (2002. gadā tiek radīts pirmais modernais sociālais tīkls Friendster), mums ir pavērusies iespēja virtuālā vidē ne tikai komunicēt ar saviem draugiem un paziņām, bet arī ar pilnīgi svešiem cilvēkiem. To iespējams darīt balstoties uz kopīgām interesēm un hobijiem un neņemot vērā ģeogrāfiskos ierobežojumus.

Sociālo mediju pasaule

Skaitļi, kas norāda uz cilvēku skaitu, kuri reģistrējušies dažādos sociālajos tīkos, ir iespaidīgi. Piemēram, mikroblogošanas portālā Twiter.com 2011. gada sākumā bija reģistrējušies 42 000 cilvēki no Latvijas. No tiem aktīvi tvitera lietotāji ir 13 000.  Sociālajā tīklā Draugiem.lv, 2011. gada augustā bija vairāk kā 674 000 reālo lietotāju, bet pasaulē populārajā Facebook.com ir reģistrējušies aptuveni 270 000 latviešu (1). Šie ir tikai daži populārākie sociālie tīkli – daudzi papildus izmanto arī dažādas interešu jeb nišas sociālās kopienas, kā Flickr, LinkedIn, SecondLife u.tml.

Turpināt lasīšanu “Homo Virtualis”

Ierakstīts Informācijas sabiedrība

Informācijas kapitālisms

© Viktorija Moskina, 2011

Spāņu izcelsmes sociologs Manuēls Kastels uzskata, ka informācijas sabiedrība nepastāv, jo jebkura sabiedrība izmanto informāciju. Savukārt eksistē informācijas laikmets, kas ir jaunās sabiedrības priekšnoteikums un radās pateicoties informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) attīstībai. Šī laikmeta raksturīgākā iezīme ir informācijas kapitālisms, kad zināšanas ietekmē zināšanas un sekmē ražošanas procesu.

Informācijas sabiedrības vietā darbojas tīkla sabiedrība, kad IKT tiek izmantotas ražošanā un mārketingā. Tīkla sabiedrībā nācijas nepazūd, bet pielāgojas globalizācijai. Valstis var attīstīties atbilstoši četriem scenārijiem: pievienotās vērtības ražotāji, lielu apjomu ražotāji, izejvielu ražotāji un pārprodukcijas ražotāji. M. Kastels ir arī ieviesis jēdzienu ceturtās pasaules valstīs; valstis, kuru iedzīvotāji nav piemēroti informācijas darba veikšanai.

Turpināt lasīšanu “Informācijas kapitālisms”

Ierakstīts Informācijas sabiedrība

Privātums tiešsaistē: ko par tevi zina citi?

© Sanita Malēja, 2011

Internets skar praktiski visas dzīves jomas, padarot dzīvi dinamiskāku un sniedzot lietotājam gūzmu informācijas praktiski bez maksas. Taču vai mēs aizdomājamies, ko internetam sniedzam pretī un ko mūsu virtuālais nospiedums par mums stāsta? Mudinot pievērst uzmanību personas privātuma tiesībām digitālajā laikmetā, laikā no šī gada 1. līdz 7. maijam Amerikas Bibliotēku asociācija (American Library Association, ALA) realizē Choose Privacy Week jeb nedēļu, kas veltīta drošībai internetā. Programmas ietvaros tiek uzrunāti bibliotēku lietotāji un piedāvāti rīki lietotāju iesaistīšanai un izglītošanai, veicinot kritisku domāšanu.

Sērfojot internetā, praktiski uz katra klikšķa sniedzam nelielu daļiņu informācijas par sevi. Lai gan e-pasta adreses, telefona numura vai dzimšanas datuma atklāšana vienam uzņēmumam šķietami nevar ietekmēt personas drošību, kopaina, saliekot datus kopā, var radīt pilnīgu lietotāja profilu. Ieskatam Amerikas Pilsonisko brīvību apvienības (American Civil Liberties Union, ACLU) veidotais video:

Turpināt lasīšanu “Privātums tiešsaistē: ko par tevi zina citi?”