Ierakstīts Bibliotēkzinātne un informācijas zinātne,Jaunie speciālisti pasaulē

Intervija ar Jorkas Universitātes Bibliotēkas bibliotekāru Nedu Poteru

© Sanita Malēja, 2012

Neds Poters (Ned Potter) ir Jorkas Universitātes Bibliotēkas bibliotekārs. Lielu uzmanību viņš izpelnījies globālajā tīmeklī zem segvārda thewikiman (tviterī sastopams kā theREALwikiman). Aprīļa beigās Neds ar valsts aģentūras “Kultūras informācijas sistēmas” atbalstu viesojās Latvijā, kur sniedza vairākas prezentācijas medijiem un informācijas pārvaldības studentiem. Viesošanās nobeigumā Neds labprāt piekrita sarunai par jaunajiem speciālistiem, īstenotajiem projektiem un bibliotēkām.

Neds Poters viesojas Latvijas Universitātes
Sociālo zinātņu fakultātē, foto B. Holma

S.M. Vairākas dienas esi pavadījis Latvijas bibliotēku vidē. Kādi ir tavi iespaidi?

N.P. Pirmkārt, tas ir projekts “Trešais tēva dēls”, pateicoties kuram esmu šeit. Un šķiet, ka tas dara visu to, par ko Lielbritānijā un ASV mēs tikai runājam. It kā jūs būtu pārlēkuši pāri nebeidzamajām sarunām un pievērsušies darbiem. Tas vien, ka man šeit bija iespēja sarunāties ar medijiem, ir apbrīnojami! Jo Lielbritānijā mums nav mehānisma, ar kura palīdzību mēs visus varētu pulcēt kopā vienlaikus. Tas, lūk, ir fantastiski!

Pēdējie pieci projekta gadi, ieviešot datorus, apmācot bibliotekārus, visur nodrošinot bezvadu internetu, ir iespaidīgi! Šķiet, ka nelielā laika posmā jūs esat paveikuši daudz vērā ņemama – tie ir lieliski pakalpojumi. Kamēr ASV un Lielbritānijā mums ir līdzīgas problēmas, mums ir arī līdzīgi veiksmes stāsti. Šeit tas ir pavisam kas cits, citi risināmie jautājumi.

Turpināt lasīšanu “Intervija ar Jorkas Universitātes Bibliotēkas bibliotekāru Nedu Poteru”

Ierakstīts Bibliotēkzinātne un informācijas zinātne

Datu un sociālo tīklu vizualizācija

© Sanita Malēja, 2011

Datu jeb informācijas vizualizācija veido abstraktu datu vizuālu reprezentāciju, lai pastiprinātu cilvēka izziņas spējas tā, lai skatītājs iegūtu zināšanas par iekšējo datu struktūru un to nejaušām attiecībām (1). Vienkāršāk sakot – informācijas vizualizācija izplata grūti saprotamu informāciju, izmantojot interaktīvas vizuālās saskarnes un platformas. Mūsdienās to var uzskatīt par vienu no ērtākajām alternatīvām rakstītam tekstam un skaitliskiem datiem. Informācijai tiek piešķirta jēga, padarot to pievilcīgu, viegli uztveramu. Izmantojot grafisko dizainu, tā ļauj parādīt datu attiecības viegli nolasāmā veidā. Viena no lielākajām datu vizualizācijas priekšrocībām ir kognitīvā jeb izziņas procesa veicināšana – lasītājam nav jāiedomājas, kā dati varētu izskatīties vizuāli, tas tiek parādīts infografikā.

Londonas metro karte - viens no populārākajiem infografikiem

Informācijas vizuālizācija ir cieši saistīta ar datordizainu, līdz ar to arī ar datorzinātni. Tāpēc, runājot par datu vizualizāciju, var šķist, ka svarīgākais ir prast lietot dažādus rīkus un tīmekļa tehnoloģijas, kā arī iemācīties informāciju skaisti noformēt. Apkopojot un vizualizējot datus, vienlīdz svarīgi ir iemācīties tos izprast, kā arī izprast to ieguves veidus un saistītos jautājumus. Ja inforgrafiks nespēj atbildēt uz jautājumu (vai vairākiem), tas praktiski nedara neko. Neizpaliekoši, liela nozīme ir arī dizainam jeb izejošajam kanālam. Vienkāršākie veidi, kā informāciju vizualizēt, ir atslēgvārdu mākoņi, diagrammas un piktogrammas. Sarežģītāki infografiki var apvienot dažādus grafiskos elementus ar tekstu un secinājumiem par attēloto, kā arī kartes.

Turpināt lasīšanu “Datu un sociālo tīklu vizualizācija”

Ierakstīts Bibliotēkzinātne un informācijas zinātne

Bibliotekārā pedagoģija

© Ilze Rozentāle, 2011

Jēdzienu salikums “bibliotekārā pedagoģija” sākotnēji var šķist nesaprotams – vai tā ir situācija, kad bibliotēkā strādā kāds skolotājs? Tiek organizētas bibliotekārās stundas? Aplūkojot katru jēdzienu atsevišķi (“bibliotekārā” ietver bibliotekāra specifiskās nozares zināšanas bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes jomā, attiecīgās iemaņas un prasmes, kas bibliotekāram piemīt kā speciālistam, savukārt – “pedagoģija” ietver izglītojošu un audzinošu darbību) un tikai tad tos sasaistot, pēc bibliotēkzinātnes nozares pētnieces V. I. Černičenko (В. И. Черниченко) (2008), bibliotekārā pedagoģija ir nozīmīgu bibliotēku funkciju izpilde – bibliotēkas apmeklētāju un lietotāju (visas sabiedrības) audzināšana, izglītošana, personības attīstība, pašrealizācija un sociālā adaptācija. Ikvienai bibliotēkai, gan pašvaldības publiskajai, gan akadēmiskajai bibliotēkai, ir pedagoģiskās funkcijas, līdz ar to bibliotēkas var skatīt arī kā pedagoģiskas sistēmas.

Turpināt lasīšanu “Bibliotekārā pedagoģija”

Ierakstīts Bibliotēkzinātne un informācijas zinātne

Publisko bibliotēku funkciju attīstība un maiņa

© Ilze Rozentāle, 2011

Indiešu bibliotēkzinātnieks Š. Ranganatana (Shiyali Ramamrita Ranganathan) 20. gadsimta 30. gados formulēja piecus bibliotēkzinātnes likumus, kas joprojām ir aktuāli arī mūsdienās:

a) grāmatas ir domātas lasīšanai,
b) katrai grāmatai savu lasītāju,
c) katram lasītājam savu grāmatu,
d) taupi lasītāja laiku,
e) bibliotēka ir augošs organisms.

Ranganatana
Š. Ranganatana (1892–1972)

Bibliotekārs M. Gormans (Michael Gorman) 67 gadus vēlāk ieteica modernizēt Š. Ranganatana likumus, kas radīja apvērsumu bibliotēkzinātnē un bibliotekārajā apkalpošanā, iezīmējot jauno paradigmu – interaktivitāti kā bibliotēkas darbības pamatu, vienvirziena modeļa vietā (bibliotēkas apmeklētājs kā “lūdzējs”, bibliotēka kā pasīvs, informāciju krājošs organisms) piedāvājot aktīvas sadarbības stratēģiju, kas atbilst mūsdienu informācijas patērētāja prasībām (nodrošināt efektivitāti un ilgtspējību) (Gerkena, 2007, 13.lpp., Mūžizglītības aktuālās …, 2008, 149. lpp.). Attiecīgi M. Gormana pieci likumi:

a) bibliotēkas kalpo cilvēcei,
b) cieni visas formas, ar kurām zināšanas izplatās,
c) izmanto tehnoloģijas ar prātu, gudri, lai uzlabotu pakalpojumus,
d) aizsargā brīvu pieeju zināšanām,
e) pagodini pagātni un radi nākotni.

Turpināt lasīšanu “Publisko bibliotēku funkciju attīstība un maiņa”