Posted in Bibliotekārā apkalpošana

Sirsnīgākie bibliotēku apmeklētāji – gados vecāki cilvēki

© Madara Vīlipa, 2011

Pēdējā vecuma grupa, kuru es vēlos apskatīt savā gana ietilpīgajā un interesantajā pētījumā par to, kā katra vecuma grupa apmeklē bibliotēku, būs pensionāri jeb gados vecākie cilvēki. Šo sabiedrības daļu bija pētīt visinteresantāk, jo no viņiem bija vislielākā atsaucība un vislielākais prieks darboties kopā.

http://www.rdpl.org/events/link.phpIepriekš šai tēmai biju pieskārusies nedaudz, bet tikai nedaudz, sniedzot informāciju par to, kā gados vecāki cilvēki ļaujas mūsdienu tehnoloģijām un ar prieku apgūst tehnoloģiju pasauli. Šoreiz apskatīšu citas iespējas, ko gados vecāki cilvēki dara bibliotēkā, kādēļ to apmeklē un ko domā par bibliotēkas nākotni.

Kad jau ir iegūta izglītība, nostrādāts pietiekami ilgs laiks, ir pēdējais brīdis doties atpūsties un izbaudīt dzīvi nedaudz citādāk. Viens no veidiem – izlasīt grāmatas, kuras nav bijis laika izlasīt. Sadarbojoties ar Rīgas Centrālās bibliotēkas filiālbibliotēku “Jugla”, uzzināju, ka cītīgākie apmeklētāji ir gados vecākie cilvēki, kuri bibliotēkā iegriežas diezgan bieži, atnesot izlasītās grāmatas un paņemot jaunas. Daudziem problēmas sagādā bibliotēku atrašanās vieta, jo ne visiem tā ir pieejama tuvu dzīves vietai. Ja Rīgā tas vēl nesagādā problēmas, tad ārpus Rīgas un lauku rajonos, tas sagādā diezgan nopietnas problēmas. Gados vecākiem cilvēkiem arī ir nedaudz citādākas intereses un mērķi, kāpēc doties uz bibliotēku. Kā galvenos mērķus var uzskaitīt – tikšanās ar sava gada gājuma cilvēkiem, dažādu bibliotēkā rīkotu pasākumu apmeklēšana, jaunu iemaņu un zināšanu papildināšana.

Turpināt lasīšanu “Sirsnīgākie bibliotēku apmeklētāji – gados vecāki cilvēki”

Advertisements
Posted in Bibliotekārā apkalpošana

Pusaudži un jaunieši – bibliotēkas apmeklētāji

© Ilze Rozentāle, 2011

Ir rudens. Bērni, pusaudži un jaunieši pēc vasaras brīvlaika dodas uz skolām, koledžām, augstskolām. Rodas jautājums – vai viņu ceļš starp mācībām un pulciņiem, randiņiem, kino apmeklējumiem vedīs arī līdz vietējai pašvaldības publiskajai bibliotēkai kādas grāmatas vai interneta medībās? Kā liecina pašvaldību publisko bibliotēku statistika, pēdējos trīs gados, lai arī pašvaldību publisko bibliotēku skaits ir samazinājies no 840 līdz 817 bibliotēkām, lasītāju skaits lēnām pieaug no 415 490 2008. gadā līdz 444 586 2010. gadā, apmeklētāju skaits pieaug daudz straujāk – no 7 911 976 2008. gadā līdz 9 943 745 2010. gadā (Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2010).

Šoreiz vēlos pievērst uzmanību nevis šādu rādītāju iemesliem un cēloņiem, bet gan apmeklētāju profilam, īpaši 16-25 gadus veciem lasītājiem, kas, kā liecina pašvaldību publisko bibliotēku gadu pārskati, pusaudžu un jauniešu skaits bibliotēkās nepalielinās, pat samazinās. Jautājums – kāpēc?

Visbiežāk minētie iemesli pusaudžu un jauniešu trūkumam bibliotēkā dažādās bibliotekāru tikšanās reizēs (semināros, konferencēs) ir telpas un finansējuma trūkums to remontam, lai radītu šim vecumposmam piemērotu un atraktīvu vidi. Tāpat nereti min jauno tehnoloģiju un piemērotas literatūras trūkumu. Paši pusaudži un jaunieši nereti min arī tādus aspektus kā:

  • bibliotekāru negatīvā attieksme (smaidoši bibliotekāri sastopami reti);
  • pārlieku stingrais aizliegums sarunāties;
  • interesējošo grāmatu var palūgt izņemt arī kādam citam ģimenes loceklim;
  • bibliotēkās rīkotie pasākumi (izstādes, tikšanās ar autoriem) neuzrunā jauniešus.

http://virlstaff.wordpress.com/2009/05/30/stern-faced-matron-with-a-tight-bun-will-the-stereotype-ever-change/

Turpināt lasīšanu “Pusaudži un jaunieši – bibliotēkas apmeklētāji”

Posted in Bibliotekārā apkalpošana

Vai zini, kā atrast jaunāko informāciju par savu tuvāko bibliotēku?

© Madara Vīlipa, 2011

http://decorati0ns.net/designs/category/furniture/page/10/Gatavojoties 2011. gada BOBCATSSS simpozijam, viens no maniem uzdevumiem bija papētīt to cilvēku daļu, kuri vairs nemācās, bet jau strādā. Veicot šo pētījumu, tika konstatēts, ka šī cilvēku daļa vismazāk apmeklē bibliotēku, kā galvenos argumentus, kādēļ to nedara, minot to, ka bibliotēka ir slēgta, kad viņiem ir beidzies darba laiks un lai bibliotēkā dabūtu jaunākās grāmatas, ir jāgaida rindā, tāpēc izdevīgāk sanāk tās nopirkt.

Strādājošie cilvēki var atļauties nopirkt grāmatas un pašiem varbūt nemaz neapzinoties sākt veidot savu mājas bibliotēku. Tas ir ļoti jauki, taču tas nemaina lietas būtību, jo strādājošie cilvēki šā vai tā neapmeklē bibliotēku vairs tik bieži kā studiju gados. Argumenti viņiem ir diezgan spēcīgi, bet es uzzināju viņu ieteikumus un domas, kas būtu bibliotēkai jādara, lai viņi varbūt nedaudz biežāk tajā iegrieztos:

  • Bibliotēkai jākļūst sociāli aktīvai (jāorganizē dažādi diskusiju vakari par cilvēkiem interesantām tēmām);
  • Bibliotēkām jāpopularizē tās pakalpojumi tiem iedzīvotājiem, kas atrodas kādā konkrētā rādiusā no bibliotēkas ēkas (reizi mēnesī pastkastītē saņemot jaunāko informāciju);
  • Jānodrošina klusāka atmosfēra;
  • Jārīko pasākumi, kur būtu iespēja iepazīties ar grāmatu autoriem;
  • Uz e-pastu vai uz mobilo telefonu jāsūta informāciju par jaunākajām grāmatām un bibliotēkas aktualitātēm;
  • Pieņemt darbā laipnākas bibliotekāres un iekārtot mājīgākas telpas bibliotēkā.

Turpināt lasīšanu “Vai zini, kā atrast jaunāko informāciju par savu tuvāko bibliotēku?”

Posted in Bibliotekārā apkalpošana

Vai studentiem patīk apmeklēt bibliotēku?

© Madara Vīlipa, 2011

Kad jau kļūstam nedaudz vecāki un sākam nopietnāk domāt, bieži vien apkārtējie mums palīdzēt vairs nevar, jo mūs interesē lietas, par kurām raksta enciklopēdijās. Diemžēl, nav tāda viena liela, liela enciklopēdija, kurā var sameklēt atbildes uz visiem jautājumiem, tāpēc mums ir jāmeklē, kur varam iegūt informāciju. Agrāk bērni taisnā ceļā devās uz bibliotēku, jo zināja, ka tur ir atrodama informācija. Bet kā ir tagad? Vai mūsdienās bērni vispirms dodas uz bibliotēku?

Pamatskolas laikā reti kuram patīk iet uz bibliotēku, skolas bibliotēku, jo tas taču neesot stilīgi. Kad mācamies vidusskolā, tad iešana uz bibliotēku kļūst arvien biežāka, jo ir jālasa daudz obligātās literatūras, jātaisa grupu darbi, kā arī jāmeklē informācija. Vidusskola pamazām mūs pieradina doties uz bibliotēku, kaut vai tikai paņemt un nodot grāmatas. Kad skolas bibliotekāre sāk mūs individuāli sveicināt, tad jau saprotam, ka tomēr bibliotēkā iegriežamies diezgan bieži. Vienmēr ir arī izņēmumi. Ir arī tādi vidusskolēni, kuri pat īsti nezina, kur skolā atrodas bibliotēka un nemaz to arī nevēlas uzzināt.

Kad uzsākam studijas, tad bibliotēka kļūst par vienu no apmeklētākajām vietām studiju gados. Ikreiz, kad ieeju kādā fakultātes bibliotēkā, tur vienmēr ir redzami studenti, kuri gatavo kādu grupas darbu vai individuāli raksta kādu eseju. Kad pati septembra sākumā iegriezos savā fakultātes bibliotēkā, biju nedaudz pārsteigta, ka bibliotēka ir pilna ar studentiem un īsti pat nav kur apsēsties. Tajā brīdī es nodomāju – cik daudz no šiem studentiem bibliotēku ir sākuši cītīgi apmeklēt tikai studiju laikos un cik daudz no viņiem bibliotēku apmeklē jau kopš bērnības, skolas laikiem?

Lai noskaidrotu šo jautājumu, veicu nelielu aptauju. Tika uzdoti tikai divi jautājumi:

  1. Vai Tev bērnībā/sākumskolas laikā patika apmeklēt bibliotēku, bet tagad (studiju gados) vairs to nepatīk apmeklēt?
  2. Vai Tev bērnībā/sākumskolas laikā nepatika apmeklēt bibliotēku, bet tagad (studiju gados) to patīk apmeklēt?

Turpināt lasīšanu “Vai studentiem patīk apmeklēt bibliotēku?”