Posted in Tīmeklis 2.0

CV ar “raksturu”

© Ilva Paidere, 2013

Pavasaris ir tāds dulls laiks, kad cilvēks alkst pārmaiņu un traku darbību, tāpēc, klau, kāpēc gan neuztaisīt jaunu CV! Modīgi vadītāji, īpaši reklāmas, mārketinga un dizaina nozarēs, noteikti novērtēs CV dizainu, vai tas būtu ierastais standarta noformējums divās slejās, vai kas svaigāks – CV infografika! Infografika ir vizuāli attēlotu datu/informācijas attēls, līdzīgi kā jau zināmie MS Excel pīrāgi un stabiņi, tomēr veidota pievilcīgā veidā ar domu interesanti un saprotami pasniegt informāciju par pilnīgi jebko! Piemērus ar infografikām nu jau var atrast praktiski visur, piemēram, žurnāla “Ir” tīmekļa vietnē arī bibliotekāru cerība “Gaismas pils” tikusi pie savas informācijas grafikas. Sadzīvē noderīgas infografikas par tik svarīgāk lietām kā kurš vīns sader ar kuru ēdienu, vai cik īsti ir unce un pinte, jāmeklē visual.ly. Savu infografiku var pamēģināt izveidot šeit! Bet, ja nav vēlmes aprobežoties ar standarta sagatavēm, noteikti ir vērts pacīnīties kādā dizaina programmā un radīt savu inforgrafiku no nulles līdz gatavam mākslas darbam! Vairāk par infografikām lasi Sanitas rakstā.

CV infografika ir attēls, kurā vizualizēta personas darba pieredze, prasmes, intereses vai kas cits, kas uzskatīts par vērā ņemamu faktu. Pirms CV infografikas iesniegšanas darba devējam nedaudz jāapsver, vai tiešām iecerētā iestāde ir vieta, kas būs gatava pārsteigumam – oriģinālam CV. Kaut gan – kāpēc nenoriskēt? Tādu CV noteikti pamanīs pirmo pat īpaši rūdīts personālatlases speciālists.

My resume by orbit47 (CV)
deviantART lietotāja ~Orbit47 CV infografika
© Chris Harris, 2011

Continue reading “CV ar “raksturu””

Posted in Bibliotēkas

Kā bibliotēkas var “dzīvot zaļi”?

© Ilva Paidere, 2012

Priekšstata radīšanai par to, kas ir vides ilgtspēja un kā bibliotēkas var kļūt apkārtējai videi draudzīgākas, lūgšu noskatīties video:

Kā jau nojautāt, runājot par ilgtspēju, jādomā ne vien par vides, bet arī ekonomiskajiem un sociālajiem faktoriem. Ne velti zinātnieki, tehnologi un uzņēmēji cenšas saprast, kā ar mazāku resursu patēriņu panākt lielāku efektu. Tiek radīti jauni produkti, kas ļauj regulēt apgaismojumu, temperatūru, ūdens padevi utt., maksimāli izslēdzot iespēju tos izmantot nelietderīgi. Gudri vīri izstrādā jaunus materiālus, kas varētu aizvietot izsīkstošos zemes dzīļu resursus. Pat lielu kompleksu un organizāciju apsaimniekotājus, arī universitāšu aktīvistus nodarbina šī problēma. Varbūt savās studiju, darba vai dzīves vietās esat ievērojuši papīra vākšanas konteinerus, zīmītes ar lūgumu pēc aiziešanas izslēgt gaismu vai spuldzes, kas ieslēdzas, iedarbojoties sensoram? Arī izglītības lauciņā pamanāmas vēsmas, piemēram, Amerikas Asociācija par ilgtspējas attīstību augstākajā izglītībā (Association for the Advancement of Sustainability in higher Education) rūpējas par ilgtspējības principu ievērošanu asociācijā iekļauto universitāšu teritorijā, t.sk. bibliotēkās, domājot ne tikai par videi draudzīgu dzīvesveidu, bet arī izglītības efektivitāti kā labuma nesēju nākamajām paaudzēm, un arī definē ilgtspēju kompleksā veidā, ietverot cilvēka un vides veselību, sociālo taisnīgumu, drošus iztikas līdzekļus un labāku pasauli visām paaudzēm (1).

Runājot par aktivitātēm bibliotēku jomā, Amerikas Bibliotēku asociācijas (American Library Association) Sociālo atbildību apaļais galds (Social Responsibilities Round Table) jeb nodaļa, kuras pārziņā ir asociācijas demokrātiskuma nodrošināšana, izveidojusi īpašu Vides darba grupu (Task Force of the Environment), kas rūpējas, lai ilgtspējas principi tiktu ievēroti visas Amerikas Bibliotēku asociācijas ietvaros (4).

Continue reading “Kā bibliotēkas var “dzīvot zaļi”?”