© Dace Ūdre, 2017 | speciāli LBB JSS
Kā jau īstens bibliotekārs, ieejot LNB Bibliotēku un informācijas zinātņu lasītavā, pārlaižu skatu pār grāmatām, ko lasītavas darbinieki novietojuši apskatei uz tuvākā galda. Tur parasti atrodamas aktuālākās nozares “pērles”. Šoreiz ievēroju maza formāta grāmatu ar nosaukumu “In 99 words: stories librarians tell”. Tā tapusi par godu 2013. gada IFLA Pasaules bibliotēku un informācijas kongresam; izdevējs – Singapūras Bibliotēku asociācija. Ar plašāku informāciju par kongresa laikā gūtajiem profesionālajiem un ceļojuma iespaidiem, kā arī par Singapūras bibliotēkām varat iepazīties šeit.
Rakstu krājumā publicēti 99 bibliotekāru stāsti, no kuriem katrs stāsts ir tieši 99 vārdus garš. Grāmatas 100. lappuse ir atstāta tukša; tā atvēlēta stāstam, ko var pastāstīt ikviens no mums.
Sākotnējā iecere rakstu krājumā bija publicēt 100 bibliotekāru stāstus. Taču grāmatas tapšanas laikā iesaistītie autori jautājuši, kāpēc mums būtu jāsasniedz 100 stāstu robeža, vai tiešām nepietiek ar 99? Atbilde gluži vienkārša:
“Yes, “99” is less than perfect and it is perfect as a reminder that we are not quite there yet, and that there is always something more to improve upon on our journey, our work and our profession – it is not the end but a stance that we are getting closer to desired state.”
Mandarīnu valodā skaitlim “99” līdzīgs skanējums ir vārdam “久久”, kura nozīme ir “ilgs laiks” (ilgi kaut ko darīt, ilgs laika periods). Šīs vārds skan [jiǔjiǔ] un cipars 9 arī skan kā [jiǔ]. Tādējādi rakstu krājumā iekodēta dziļāka jēga – novēlējums mūsu profesijai pastāvēt cauri laikiem.
Rakstu krājumā ietverti nopietni un ne tik nopietni stāsti, arī pat dzeja, kā arī akronīma “L.I.B.R.A.R.Y” skaidrojums. Iepazīstināšu jūs ar vienu no stāstiem, kas mani uzjautrināja un kas var kalpot par lielisku “ledlauzi” ikvienā situācijā. Jūsu ziņā paliek atlikušie 98 stāsti.
88. stāsts – Apskāvieni un bučas – autore Debija Vegenere (Debby Wegener)
Bibliotēkā notika bibliotekārā stunda studentiem. Bibliotekāre nolēma ieviest kādu atraktīvu elementu un nopirka divu veidu šokolādes, no kurām vienu sauca “Apskāviens”, bet otru – “Buča”. Kad klasē ienāca pirmie studenti, viņiem tika piedāvāts izvēlēties: “Vai jūs vēlaties apskāvienu vai buču?” Tā kā ienākušie studenti bijuši aziāti, viņi sākuši šausmināties. Tikai pēc laika, kad atklājās, ka tika piedāvāta izvēle starp divu veidu šokolādēm, visi kopā pasmējušies. Šis vingrinājums ticis atkārtots ar katru studentu grupu.
Vēlos pateikt lielu paldies kolēģei Jekaterinai Pavlovai no LNB Baltijas Austrumāzijas pētniecības centra (AsiaRes) bibliotēkas lasītavas par konsultāciju mandarīnu valodas jomā!
LBB Jauno speciālistu sekcija 