Konference “Bibliotēku nozares un saskarnozaru terminoloģija: teorija un prakse”

© Marina Baranovska, 2017 | Daugavpils novada bibliotēku metodiskā centra vadītāja (speciāli LBB JSS)

Var droši apgalvot, ka 6. oktobris ir īpaša diena, jo Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) pirmo reizi notika konference, kas veltīta bibliotēku nozares un saskarnozaru terminoloģijas jautājumiem.

Konferences pirmā daļa, kuru vadīja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes (LU SZF) Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas vadītāja Daina Pakalna, tika veltīta Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Terminoloģijas komisijas (TK) un saskarnozaru apakškomisiju darbībai, kurā Valsts valodas centra direktors un LZA TK priekšsēdētājs Māris Baltiņš sniedza ieskatu terminoloģijas vēsturē un problemātikā Latvijā, savukārt LNB Datu standartizācijas eksperte un LZA TK Informācijas un dokumentācijas terminoloģijas apakškomisijas priekšsēdētāja Inta Virbule dalījās pieredzē par bibliotēku, arhīvu un muzeju terminu datubāzēm un to likteni. Par ieguvumiem, zaudējumiem un pārpratumiem datorterminu veidošanā dalījās LZA TK Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisijas priekšsēdētājs Edgars Cauna. Piemēram, pareizi ir teikt emuārs jeb tīmekļa dienasgrāmata, nevis blogs, lietotne nevis aplikācija. Būs vienlīdz pareizi, ja teiksiet fails jeb datne, tāpat arī interfeiss jeb saskarne, digitāls jeb ciparu.

Savukārt konferences otrā daļa tika veltīta tieši bibliotēku nozares un saskarnozaru terminoloģijai. Igaunijas Nacionālās bibliotēkas terminoloģijas speciāliste un Igaunijas Bibliotekāru biedrības Terminoloģijas komisijas sekretāre Piret Pärgma prezentēja aktualitātes un problēmas bibliotēku nozarē Igaunijā. Par sevi un terminoloģiju akadēmiskajā vidē, studiju procesā un pētniecībā stāstīja Daina Pakalna, kā arī pašiem klātesošajiem bija iespēja piedalīties tādu terminu kā embedded librarian/ librarianship un information pathways latviskošanas procesā, kas izvērtās par varen’ jautru mēģinājumu. Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes profesors un LZA TK loceklis Juris Baldunčiks akcentēja mūsdienu izglītības un zinātnes terminoloģijas problēmas, norādot, ka ne visus jaunos jēdzienus ir nepieciešams uztvert kā terminus, tekstu tulkošanai nevajadzētu pieiet frontāli, bet gan ar valodniecisku izpratni. Dokumentu un arhīvu pārvaldības terminoloģijas problemātiku ieskicēja Latvijas Nacionālā arhīva direktora vietnieks un LZA TK Informācijas un dokumentācijas terminoloģijas apakškomisijas loceklis Gatis Karlsons, norādot uz to, ka mūsdienās vērojama tendence, ka, tulkojot dažādus dokumentus, tiek izmantoti jauni termini, piemirstot, ka ir iespējams izmantot jau apstiprinātus terminus. Piemēram, dokumentu pārvaldība un lietvedība.

Konferences noslēgumā Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis dalījās ar terminoloģiskajiem aspektiem Nacionālās enciklopēdijas veidošanā. Savukārt LNB Attīstības departamenta stratēģiskās attīstības speciāliste Silva Suhaņenkova prezentēja jēdziena “Bibliotēka 2.0” evolūciju, kā no statiskas bibliotēkas esam sasnieguši inteliģentas bibliotēkas. Par dažādiem tehnoloģiju risinājumiem terminoloģijas darba automatizācijā stāstīja SIA “Tilde” Terminoloģijas pakalpojumu vadītāja Tatjana Gornostaja.