Posted in Konferences, kongresi, simpoziji

Atskats uz Latvijas bibliotekāru 11. kongresu “Nākotnes bibliotēkas: neierobežotas iespējas”

© Dace Ūdre, 2014

Aprīļa pēdējās divas dienas, kad notika Latvija bibliotekāru 11. kongress, mūsu sekcijas biedriem bija notikumiem bagātas. Mēs iesaistījāmies kongresa dalībnieku reģistrēšanā, organizējām ārzemju viesu ekskursiju uz Gaismas pili, vadījām jauno speciālistu sesiju un sveicām projekta “Bibliotēkas diena dzīvē” aktīvākās un radošākās bibliotēkas. Kongresa laikā pie mums viesojās septiņi jaunie bibliotekāri no Lietuvas un Igaunijas, kuriem Santa un Ināra nodrošināja sinhrono čukstus tulkojumu. Savukārt man bija iespēja kļūt par navigatoru Somijas mobilās bibliotēkas šoferītim, lai nogādātu 12 metrus garo mobilo bibliotēku no viesnīcas līdz pat kongresa norises vietai, kur tā bija pieejama apskatei visiem kongresa dalībniekiem. Uzņēmos arī tulka lomu, nodrošinot secīgo tulkojumu divām prezentācijām par mobilajām bibliotēkām Somijā. Jāsaka, ka tas bija īsts izaicinājums un lieliska pieredze.

Jaunie speciālisti pie RSU
Jaunie speciālisti no Latvijas un Igaunijas
kongresa pirmās dienas noslēgumā
Foto: Andrejs Garbuzars

Kongresa programma tika veltīta nākotnes bibliotēku tematikai – gan bibliotēku perspektīvām un stratēģiskiem plāniem, gan jaunām iniciatīvām, projektiem un iespējām. Tāpat iepazināmies ar mūsdienīgas bibliotēkas vīziju jauniešu acīs, bibliotēku un informācijas nozares attīstību Latvijā, LBB reģionālo nodaļu darbību, video stāstu veidošanu un mūžizglītības iespējām, Tieto Latvia jaunākajiem produktiem bibliotēkām, kā arī mobilo bibliotēku ražošanu un mobilo bibliotēku praksi Somijā. Neizpalika konkursa “Pagasta bibliotekārs – gaismas nesējs!” uzvarētāju ikgadējā apbalvošana un citas svinīgas aktivitātes.

Ir pagājuši pieci gadi kopš mūsu sekcija pirmo reizi uzstājās biedrības konferencē, prezentējot jauno speciālistu prasmes, īpašības un izaicinājumus. Katru nākamo gadu esam ņēmuši dalību LBB organizētajās konferencēs un arī kongresā vai nu ar ziņojumu vai plakātu: uzstājāmies ar ziņojumu par studentu dalību starptautiskajā simpozijā BOBCATSSS, sagatavojām divus plakātus par LBB Jauno speciālistu sekcijas darbību (tie apskatāmi šeit un šeit) un plakātu par mūsu projektu “Bibliotēkas diena dzīvē”.

Šogad, Latvijas bibliotekāru 11. kongresa ietvaros, Jauno speciālistu sekcijai tika piedāvāta iespēja vadīt pašiem savu sesiju ar nosaukumu “Neierobežotas iespējas ierobežotos apstākļos”. Mūsu sesijas mērķis bija parādīt labas prakses piemērus, ko ikviens var īstenot arī savā bibliotēkā. Kokneses pagasta bērnu bibliotēkas bibliotekāre Antra Vasiļevska dalījās savā pieredzē video stāstu veidošanā, bet Pelču pagasta bibliotēkas vadītāja Daina Girvaite iepazīstināja ar iespējām, ko sniedz profesionālās pilnveides kursi ārzemēs.

Antra Vasiļevska
Kokneses pagasta bērnu bibliotēkas
bibliotekāre Antra Vasiļevska
Foto: Beāte Knikste

Bibliotēkas ir kļuvušas par multifunkcionālām iestādēm, un mums visiem ir jābūt radošiem, jāmainās, lai varētu piesaistīt vairāk apmeklētājus, lai viņiem būtu interesanti pie mums nākt. Taču mūsu resursi bieži vien ir ierobežoti, lai mēs varētu paveikt lielas un grandiozas lietas. Video stāstu veidošana ir viena no aktivitātēm, ko var īstenot ar minimāliem resursiem. Video stāstu veidošanai ir nepieciešams: jūsu radošums, jebkura ierīce, ar kuru var uzņemt kadrus, piemēram, fotokamera vai viedtālrunis, un programma Windows Movie Maker. Mobilajiem tālruņiem ir arī stop motion aplikācija, kuru var izmantot kā alternatīvu Windows Movie Maker programmai. Video stāstu veidošanai noderēs arī skaņa – vai nu pašu radīta, vai jau gatava. Antras prezentācijā atradīsiet saites uz brīvās mūzikas lejupielādes vietnēm. Jāatceras, ka nevar fotografēt kā pagadās, fotoaparāts ir jānovieto tā, lai tas būtu nekustīgs – vienīgās kustīgās lietas ir video stāsta objekti.

Kā video stāstu veidošanas piemēru Antra minēja multfilmu “Tā radās Kokneses pils”, ko viņa savā bibliotēkā kopā ar bērniem sagatavoja kā dāvanu pilsētas svētkos. Darbs pie šīs multfilmas ilga divas dienas – tika izlasītas visas teikas par Koknesi, un tad katrs bērns uzņēmās atbildību par savu varoni, lietu vai koku. Rezultāts sanāca ļoti labs.

Antra arī parādīja vairākas īsfilmas, kas tapa LBB JSS organizētās konferences ietvaros Preiļos. Šo video kadru veidošanai tika dotas 20 minūtes, bet kadru montēšanai – 10 minūtes. Pusstundas laikā 4CanGurus dalībnieki sagatavoja 10 īsfilmas. Tad nu varat iedomāties, kas varētu tapt jūsu bibliotēkā.

Ja jums interesē iespēja apgūt video stāstu veidošanu praksē, tad 16. maijā esat laipni aicināti piedalīties trīs stundu garā radošajā darbnīcā “Iefilmē bibliotēkā”, ko radošās darbības nedēļā “radi!2014” piedāvā Kultūras informāciju sistēmu centrs. Nodarbības vadīs Antra Vasiļevska un Kaspars Rūklis. Sākums plkst. 14.00.

Sesiju turpināja Daina Girvaite, iepazīstinot ar savu personīgo pieredzi Eiropas Savienības Mūžizglītības programmas apakšprogrammā Grundtvig – konkrētāk par pedagoģisko prasmju pilnveidošanu Čehijā un Spānijā Grundtvig profesionālās pilnveides kursu un darbnīcu ietvaros. Kā galveno argumentu, kāpēc bibliotekāri var piedalīties šāda veida mūžizglītības programmās, Daina minēja to, ka bibliotekāri ir gan mūžizglītības studenti, gan mūžizglītības pasniedzēji; bibliotekāra darbs prasa nemitīgu pilnveidošanos un iekļauj arī citu cilvēku izglītošanu. Taču mēs neesam skolotāji, mēs esam bibliotekāri. Līdz ar to lielākai daļai no mums nav pedagoģiskās izglītības, mēs nepārzinām mācīšanas tehnikas un metodes. Mums pedagoģiskās prasmes ir tādas, kādas tās ir, un tas bija tas galvenais iemesls, kāpēc Daina vēlējās doties uz mūžizglītības kursiem, kur tiek apmācīti cilvēki, kas pēc tam var apmācīt citus cilvēkus. Savu trīs gadu pieredzes laikā Pelču pagasta bibliotēkā Daina ir secinājusi, ka bibliotēkas piedāvātajām apmācībām ir jābūt interesantām, lai tās motivētu apgūt ko jaunu. Ir jāprot iemācīt. Tieši tāpēc šāda veida mūžizglītības programmas ir noderīgas.

Lai piedalītos kādā no profesionālās pilnveides kursiem, bija jāizpēta kursu katalogs un jāraksta pieteikums. Pieteikšanās procedūra bija diezgan sarežģīta, jo ir jāatbilst simtiem tehniskajiem un saturiski kvalitatīvajiem kritērijiem. Un ja ir paveicies, un rezultāts ir pozitīvs, tad tiek piešķirts finansējums. Vispirms tiek saņemti 80% finansējuma, un pēc atgriešanās no kursiem un gala atskaites iesniegšana tiek saņemti atlikušie 20% finansējuma. Taču ar to viss nebeidzas, ir kursi, pēc kuru pabeigšanas ir jāstrādā pie publicitātes, ir jāsagatavo raksti presei, jāievieto raksti internetā, jāorganizē apmācību semināri saviem kolēģiem vai citiem interesentiem. Vieglāka pieteikšanās ir uz Grundtvig darbnīcām, taču līdz ar to ir arī lielāka konkurence.

Runājot par ieguvumiem, tieši pieredzes apmaiņa ir viens no vērtīgākajiem ieguvumiem – jūs gūstat ne tikai jaunas idejas no citiem, bet arī saprotat, ka jūs varat būt iedvesmotājs pārējiem dalībniekiem, stāstot par savu pieredzi. Piedalīšanās šādos mūžizglītības pasākumos, kas notiek ārzemēs, ļoti stiprina jūsu pašpārliecību.

Daina Girvaite
Pelču pagasta bibliotēkas vadītāja Daina Girvaite
Foto: Beāte Knikste

Ir novērojamas divas galvenās problēmas, kāpēc cilvēki nepiesakās šāda veida pasākumiem ārvalstīs, – vājas svešvalodas zināšanas un pārliecības trūkums, nedrošība. Taču pēc tam daloties savā pieredzē, cik tas bija grūti un kā jūs pārvarējāt savu nedrošību, jūs palīdzēsiet pārējiem saviem kolēģiem nebaidīties un pārkāpt šo nedrošības slieksni. Arī svešvalodu prasmes var apgūt, piemēram, organizējot brīvprātīgo grupas, kas jūsu bibliotēkā apmāca interesentus. Tā ir iespēja kopā ar jūsu bibliotēkas lietotājiem apgūt svešvalodu. Tas nav arī arguments – “lai tie jaunie brauc, ko tad es”. Ja jūs strādājat pagasta bibliotēkā kā vienīgais bibliotekārs, jums ir nepieciešama profesionālā pilnveide, ir nepieciešams plašāks skatījums uz pasauli. Profesionāli pilnveidojoties, jūs sniedzat plašākas iespējas saviem lasītājiem. Galvenais ir nebaidīties!

Jāsaka, ka Grundtvig programma darbojās līdz 2014. gadam, taču no 2014. līdz 2020. gadam ir atvērta jauna programma – Erasmus+. Divi galvenie Erasmus+ virzieni, kas varētu interesēt bibliotekārus ir Stratēģiskā partnerība un Mācību mobilitāte pieaugušo izglītības speciālistiem.

Vēlos arī pastāstīt par mobilo bibliotēku praksi Somijā. Kā jau noteikti ziniet, Latvijā darbojas divas mobilās bibliotēkas – viena Ogrē, bet otra Grobiņas novadā. Kongresa otrajā dienā mums bija iespēja iepazīties ar mobilo bibliotēku tīklu Somijā un vienu no mobilo bibliotēku ražotājiem Kiitokori Oy.

Jaunie speciālisti pie bibliobusa
Jaunie speciālisti no Lietuvas, Igaunijas un Latvijas pie Somijas mobilās bibliotēkas kopā ar mobilās bibliotēkas bibliotekāri Irmeli Isokivijärvi un Kiitokori Oy pārdošanas daļas vadītāju Olli Aarnio
Foto: Mārtiņš Lagzdons

Kiitokori ir Somijas specializēto transportlīdzekļu ražotājs, kas dibināts 1948. gadā. Uzņēmuma galvenie produkti ir mobilās bibliotēkas un poliklīnikas, lidostu autobusi, autobusi bērnudārzu audzēkņu un cietumnieku pārvadāšanai. Ja Latvijā pirmā mobilā bibliotēka tika iegādāta 1995. gadā, tad Somijā nepieciešamība pēc mobilajām bibliotēkām radās 20. gadsimta 60. gados, kad Somijas sabiedrībā notika lielas izmaiņas – urbanizācija. Bija nepieciešamība pēc elastīga risinājuma bibliotēku pakalpojuma nodrošināšanai, jo uzturēt katras pašvaldības bibliotēkas darbību bija pārāk dārgi. Šis jautājums bija aktuāls ne tikai lauku teritorijās, bet arī pilsētās, kur trūka līdzekļu jaunu bibliotēku celtniecībai. Labākais un visekonomiskākais risinājums bija mobilās bibliotēkas. Kopš 1965. gada Kiitokori ir izgatavojis 650 mobilās bibliotēkas. Kiitokori piedāvā dažādus mobilo bibliotēku risinājumus – to garums var sasniegt līdz pat 15 metrus, sienas var būt kā taisnas, tā apaļas. Bibliotekāra galds var būt novietots gan autobusa priekšā, gan aizmugurē, tā arī pa vidu. Mobilās bibliotēkas ietilpība ir ap 4000 mediju vienību, visbiežāk tās ir grāmatas, bet ir arī CD, DVD, žurnāli u.c. mediji. Ir svarīgi grāmatas un citus medijus izvietot pārskatāmi, lai tie būtu viegli atrodami. Tāpēc tiek piedāvāti dažāda veida pakarami un rotējoši displeji. Grāmatas rotējošos displejos ir viegli izvēlēties un tajos var izvietot vairāk grāmatu nekā parastos plauktos. Mobilie plaukti uz ritentiņiem ir ērti, ja nepieciešams uz katru maiņu ņemt līdzi lielu daudzumu citas grāmatas. Piemēram, uz rīta maiņu grāmatas bērniem, bet uz vakara maiņu grāmatas pieaugušajiem. Mobilās bibliotēkas dizains, tās iekārtojums un apgaismojums ir ļoti svarīgs, lai bibliotēkas apmeklējums būtu patīkams. Mobilajā bibliotēkā var ierīkot interneta pieslēgumu, wi-fi tīklu un RFID iespējas.

Mobilās bibliotēkas Somijā
Publisko bibliotēku statistika Somijā 2013. gadā
Foto: Beāte Knikste

Somijā darbojas 148 mobilās bibliotēkas (pagājušogad reģistrēts 7,3 miljonu vienību izsniegums) un pat viena bibliotēka-laiva, kura pēc savas būtības ir jūras glābšanas laiva, kas darbojas kā bibliotēka tikai vasaras mēnešos un var tikt izsaukta uz glābšanas darbiem jebkurā laikā. Atkarībā no pašvaldības finansiālajām iespējām, valsts piedāvā 25-50% līdzfinansējumu to iegādei. Lielāka iespēja iegūt finansējumu ir tādos gadījumos, ja bibliotēkas pakalpojums tiek apvienots ar vēl kādu citu, radot multipakalpojuma piedāvājumu, piemēram, mobilā aptieka vai medmāsiņa, kura dodas līdzi bibliotēkas izbraukumos. Jaunas mobilās bibliotēkas iegāde izmaksā vairāk nekā 300 000 EUR.

LBB valde
LBB jaunā un vecā valde
Foto: Beāte Knikste

Kongresa noslēgumā iepazināmies ar LBB revīzijas komisijas ziņojumu, tika apstiprinātas izmaiņas LBB statūtos un biedra naudas apjomā, kā arī tika ievēlēta biedrības valde jaunā sastāvā: Uldis Zariņš un Evija Vjatere no LNB, Kristīne Pabērza no Kultūras informācijas sistēmu centra, Daiga Rokpelne no Valmieras bibliotēkas, Astra Pumpura no Ventspils bibliotēkas, Daiga Orbidāne no Salaspils novada bibliotēkas un Laima Ostele no Kuldīgas Galvenās bibliotēkas. Arī es tiku ievēlēta, par ko es ļoti priecājos. Maija beigās tiks sasaukta valdes sēde, kurā ievēlēsim jauno biedrības priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku.

Vēlos pateikt paldies iepriekšējai valdei un valdes priekšsēdētājai Silvijai Tretjakovai par nesavtīgi ieguldīto darbu! Ceru, ka mēs godam turpināsim iekoptās tradīcijas un nesīsim LBB vārdu Latvijas un pasaules bibliotekārajā sabiedrībā.

Autors:

Chair of the New Professionals Section of the Library Association of Latvia

Izsaki viedokli!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s