Posted in Muzeji,Profesionālā tālākizglītība

ES mūžizglītības iespējas skolu bibliotekāriem jeb SMILE Lisabona: muzeja stāstu pasaule

© Aija Jankava, 2014 speciāli LBB JSS

Pasauli veido stāsti, nevis atomi. Pasaule ir konstruēta sociāli, ne ķīmiski vai bioloģiski, to ar saviem stāstiem veido un projicē cilvēce grāmatās, kino, uz skatuves, izstādēs, galerijās, muzejos, bibliotēkās. Šis zviedru pasniedzēja un kursu vadītāja Deivida Pauvela teiciens kļuva par savdabīgu mantru 22 Eiropas valstu skolotājiem un bibliotekāriem, nedēļas garumā izzinot muzeju pratību Lisabonā. Mācījāmies vērot, analizēt, izvērtēt, interpretēt un izmantot muzeju kā mācību līdzekli kursā „SMILE Lisbon”, ar šīm piezīmēm vēlos jūs informēt par savu neseno individuālās mobilitātes pieredzi.

SMILE Lisabona
Kursu vadītājs Deivids atradis jaunu savu kursu logo – SMILE Lisbon!

SMILE ir viens no veiksmīgākajiem ES mūžizglītības apmācību projektiem, kas darbojas Zviedrijā nu jau 10 gadus, to vada zviedru un britu mācībspēki. Tas ir projekts, kurš veicina skolu un muzeju satikšanos kā mācību un identitātes, nacionālās pašapziņas, Eiropeiskās piederības veidošanās iespēju. Vairāk par projektu vietnē: www.eucourses.eu.

Personiskā interese par šo kursu man bija divēja: gan no bibliotekārā un pedagoģiskā darba, gan no skolas muzeja izveides konceptuālā viedokļa. To, ka šodienas muzejs nav tikai kultūras mantojuma krātuve, bet mācību vieta, es apzinos un vēlējos to pieredzēt praktiski. No apmācības sagaidīju iespēju pieredzēt skolas un muzeja sinerģijas iespējas.

SMILE Lisabona
22 foršie skolotāji un bibliotekāri no visas Eiropas

Lisabonas projekta teorētiskais un praktiskais saturs – muzeju pieredze, darbs grupās, priekšlasījumi, refleksijas – sabalansēts līdz perfekcijai. Daudzie apmeklētie muzeji tika izvēlēti ar mērķi iepazīt dažādas muzeja pratības metodes: formālas un neformālas, orālas un vizuālas, vienvirziena un starppersonālas, telpiskas un kinētiskas. Nedēļas ietvaros kopīgi vērojām un atpazinām katra konkrētā muzeja darbības koncepciju, mērķus, virzienu un nodomus, kuri nosaka, kā objekti, dizaina, mediju, struktūras, interaktīvie elementi, etiķetes, zīmes, telpas un personāls izstāsta ekspozīcijas tēmu.

STĀSTS, FUNKCIJAS, PIEREDZE, IDENTITĀTE – aspekti, ko mācījāmies atpazīt projekta gaitā. Stāsts, ko stāsta muzejs, ekspozīcija, cilvēks un pilsētvide; funkcijas, kuras muzejs pilda un kuras būtu jāpilda; pieredze, kuru muzejs rada; identitāte, kuru konstruē muzejs.

Ja muzeja vide ir emocionāla, kognitīva, dzīvīga, sociāli daudzveidīga, tā iedarbina mūsu maņas, prātu, ķermeņi, iztēli, emocijas, savienojot mūs laikā un telpā ar cilvēkiem, vietām un notikumiem. Muzeja pieredze var būt atšķirīga – mērķtiecīga, plānveidīga vai nejauša, iespaidīga un nenozīmīga, aktīva vai neapzināta.

SMILE Lisabona
Kolorītās Lisabonas ieliņas, kuras izjūtām ar visām maņām…

Uz pārdomām un rīcību rosināja tēma identitāte un muzejs. Muzeja vide, programmas un iniciatīvas nepārtraukti konstruē personas identitāti, arī nacionālo. Domās pārcilāju, vai un kā es izmantoju muzejus kā piederības, kopības un vērtību veicinošus resursus? Kuru Latvijas muzeju forma un saturs rosina piederību un iekļaušanu, vai to resursu izmantošana un kvalitāte ir mūsdienīga? Kādas identitātes izpausmes formas ir manas skolas un bibliotēkas vidē? Vietējā muzejā?

Šajā mobilitātē ir vairāki vērtīgi guvumi. Guvums ir manas skolas muzeja vīzija. Visas pasaules muzeji pēdējā desmitgadē pārvērtē savu lomu, misiju un mērķus, kļūstot par meditācijas un moderācijas vietu. Šodienas muzejs ir komunikācija, sociālā līdzdalība, sociālā tīklošana un viedokļu apmaiņa. Uzskatu, ka arī skolas muzejiem ir jaunas mācību vides modelēšanas iespējas. Vēlos saprast, kā padarīt skolas muzeju par bibliotēkas pakalpojumu, kādi un vai ir veiksmīgākie skolu, skolas bibliotēku un skolas muzeju attiecību modeļi, kas ir jāmaina skolu muzeju darbībā, lai veidotos vienota mācību platforma? Varbūt tas nemaz nav iespējams? Būtiski ir saprast, cik elastīgs var būt skolas muzejs, kādas vērtības tas pievieno skolēna pasaulei?

SMILE Lisabona
Raksta autore darba grupā “Jūra un Portugāle” gatavojas improvizētai mācību stundai, vācot iespaidus un materiālus pa visiem Lisabonas muzejiem…

Guvums ir ieskats muzeju pratībā. Muzeju pratība (museum literacy) ir pietiekams indivīda kultūrasslānis, pieredze, lai atkodētu un novērtētu kultūras mantojumu un spētu lasīt nacionālo un pasaules kultūras atmiņu. Muzeja pratību veido un attīsta muzeja profesionāļi, pedagogu kompetence, ģimene. Muzeju pratība ir izglītotāju profesionālais izaicinājums. Būtībā, tas transformējas komfortā un pašpārliecībā, ko bērni un jaunieši izjūt vai arī neizjūt apmeklējot muzejus. Pedagogam ir jāapzinās, ka audzēkņu muzeja pieredze aizsākas vēl pirms muzeja apmeklējuma un turpināsies pēc tam.

Muzeja apmeklējums ir sociālās un pedagoģiskās satikšanās pieredze, kur komunikācija un interakcija ir rīks, ceļā uz saturu un zināšanām.

Tāpēc SMILE ir patiesi vērtīgs projekts, jo mudina un iedvesmo apgūt muzeju pratību pašiem un dalīties tajā ar skolēniem un kolēģiem.

Par bibliotekāru iespējām izglītoties un veidot projektus meklē informāciju Valsts izglītības attīstības aģentūras jaunumos.

Piemēram, Grundtvig darbnīcu mērķauditorija ir pieaugošo izglītotāji, arī bibliotekāri. Par to martā pārliecinājos literārā teksta radošajā darbnīcā Spānijā. Arī jaunajā ES finanšu instrumentā Erasmus Plus ir iespēja piedalīties uz inovatīvu rezultātu vērstās partnerībās ne vien skolu bibliotekāriem. Lai veicas!

Mg.sc. soc., Aija Jankava
Olaines 1.vidusskolas bibliotekāre

Autors:

LBB Jauno speciālistu sekcijas viesautors

Izsaki viedokli!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s