Posted in Bibliotēkas diena dzīvē,Bibliotēkas pasaulē

Birmingemas publiskā bibliotēka vilina ar savu plašo grāmatu krājumu

© Ella Petrova, 2014

Lai gan pēc izglītības esmu bibliotekārs, šobrīd bibliotēkā nestrādāju, tāpēc par savu Bibliotēkas Dienu pastatīšu no lietotāja viedokļa.

Birmingemas publiskā bibliotēka

Šodien kārtējo reizi dodos uz Birmingemas publisko bibliotēku, kas vilina ne vien ar savu skaisto un moderno ēku, bet arī ar plašo grāmatu krājumu. Turp dodos ļoti regulāri, jo bibliotēkas jaunā ēka atrodas 15 minūšu gājienā no mājām un ir tieši pa ceļam uz pilsētas centru.

Atkal eju gar kanāliem – tas ir vistuvākais un visskaistākais ceļš. Saulainā dienā tas ir divkāršs prieks. Parasti bibliotēkā ieeju caur teātra ēku vai atstāju savu divriteni pie galvenās ieejas, kur ierīkota plaša velosipēdu stāvvieta. Galvenās ieejas informācijas punktam dodos garām, visu interesējošo par bibliotēku es jau zinu.

Informācijas stends

Šodien ir īpaši skaists laiks, un nolemju uzbraukt uz augšējā stāva terasi, ko dēvē par “Slepeno dārzu”. No turienes paveras labs skats uz visu pilsētu. Arī savu māju varu redzēt. Garāmejot pašķirstu dažus žurnālus lasītavā, bet tur ilgi neuzkavējos. Ar skaisto stikla liftu un tad ar eskalatoru dodos lejā. Cilvēku bibliotēkā netrūkst, kā tāds skudru pūznis. Redzu kārtējo bērnudārznieku grupiņu, kas atvesta uz ekskursiju. Arī kafejnīcā diezgan pilns – visi sarkanie krēsli aizņemti. Bet nu šoreiz internetu izmantot man nav vajadzības, pat planšetdatoru līdzi neesmu paņēmusi.

Lasītava

Šodienas plānā – nodot izlasītās grāmatas un paņemt jaunu čupiņu, ko glītā kaudzītē salikt uz naktsgaldiņa. Dodos uz mājas abonementa nodaļu. Ātri pašapkalpošanās mašīnā nododu grāmatas un dodos jaunas literatūras meklējumos. Ak, jā, man taču ir atlikta viena grāmata! Pieeju pie apkalpošanas galda, pasveicinu jauko bibliotekāru (šajā bibliotēkā strādā ļoti daudz vīriešu). Sniedzu savu lasītāja karti un palūdzu savu rezervēto grāmatiņu. Jā, tūlīt atnesīs.

Kamēr gaidu, izpētu visu jaunumu stendu. Bingo! Jauna grāmata ar itāļu virtuves receptēm. Kā reiz sagribējās risoto pagatavot, un kaltētās sēnes arī mājās ir. Šo arī ņemšu. Nu redz, arī mana rezervētā grāmatiņa ir atnesta – kārtējā no Terija Pratčeta “Diskzemes” sērijas. Pie reizes pasaku par savu datu izmaiņu – adrese cita un arī jaunkundzes statuss man vairs nav, jānomaina pret kundzi. Pasaku paldies un dodos savā ierastajā takā – nākamā pietura “Rokdarbi”.

Kas tad te jauns? Ahā, tieši tas ko gribas – tamborētu ziedu raksti. Kā reiz gribēju savam divriteņa groziņam kaut ko pielikt klāt. Dzija arī mājās ir. Instrukcijas skaidras, tad jau jāņem. Kas vēl te ir labs? Vai, cik skaistas leļļu mājas! Varbūt kādreiz arī paņemšu pašķirstīt, bet šoreiz, lai jau paliek.

Daiļliteratūras nodaļa

Daiļliteratūras nodaļā siroju gar augstajiem plauktiem, ko lai paņem? Neko biezu ņemt negribas, tādu grāmatu nav īsti ērti lasīt un arī apņemšanās šoreiz vairāk iziet uz kvantitāti. Oho, šo Annas Gavaldas grāmatu vēl nebiju lasījusi. Par ko tā ir? Par ģimenes peripetijām? Nu labi, pamēģināsim.

Gribas kaut ko viegli lasāmu un ar daudziem piedzīvojumiem. Tad jādodas uz bērnu nodaļu. Bērnu literatūra ir mans saldais ēdiens. It kā jau gribētos palasīt Dikensu vai Vaildu, bet kājas paša nes pie Geimana un Stjuarta. Eh, ko lai dara, ka gribas? Ja gribas, tad vajag, un ja vajag, tad jāmeklē to, ko gribas. Pieeju pie stāstu plaukta. Šeit nav nekādas organizācijas un bieži vien no visas grāmatu sērijas stāv tikai kāda viena grāmata, bet vienmēr uzduros vismaz 4-5 grāmatām, ko gribas kaut uz vietas lasīt. Šoreiz paņemu “Pēdējo elfu” un kaut kādu jaunu grāmatu no “Malaszemes hronikas” autoriem – kaut kas par pūķiem. Paskatos katalogā, jā, šī ir pirmā grāmata no trim. Pārējās varēšu rezervēt mājās caur elektronisko katalogu.

Ar visu grāmatu kalnu dodos pie pašapkalpošanās mašīnas. Birmingemas publiskajā bibliotēkā vienlaicīgi var ņemt līdz pat 10 grāmatām. Tikpat kā zviedru galds grāmatu tārpam. Trīs nedēļas paskrien nemanot, bet ir iespēja vēl vairākas reizes grāmatas pagarināt. To ļoti viegli izdarīt, ja vien ir interneta pieslēgums. Daži klikšķi un gatavs.

Esmu ļoti apmierināta ar savu literāro guvumu. Grāmatas smagas, tāpēc pa taisno dodos mājās izmēģināt risoto recepti, un tad jau vakarā pie tējas tases iepazīšos ar Pēdējo elfu.


Raksts tapis projekta “Bibliotēkas diena dzīvē” ietvaros,
kas norisinās laikā no 10. līdz 16. februārim.


Izsaki viedokli!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s