Posted in Bibliotēkas pasaulē,Jaunie speciālisti pasaulē

Bibliotekārs Pakistānā

© Baiba Zvaigzne, 2014 | speciāli LBB JSS

Pakistānā es ierados 2011. gada janvārī, un, jāsaka godīgi, kaut kam tādam es nebiju gatava. Protams, ka pirms došanās uz Pakistānu es biju atradusi šādu tādu informāciju, bet realitāte mani satrieca.

Pakistānas valsts ir deklarēta 1947. gadā. Pirms tam tā bija daļa no Britu Indijas, kuru apdzīvoja musulmaņi. Tā ir sestā lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita pasaulē, valsts, kuras teritorijā vēl joprojām ir atrodami vairāku seno civilizāciju pēcteči un kultūra. Pakistāna ir valsts, kurā vēl joprojām ir daudz atklājama, tā ir valsts, kurā ir senas valodas un kultūras, kultūrvēsturiskie objekti, bagātīgi džungļi, kalni un citi noslēpumi. Šobrīd valsts ir demokratizācijas procesā, līdz ar to tā pārdzīvo straujas socio-ekonomiskas izmaiņas, kas ietekmē visus valsts iedzīvotājus.

Ar bibliotēkas kolektīvu (2013. gada decembris)

Kādu mēnesi pēc ierašanās Pakistānā es pieteicos izsludinātajai vakancei uz bibliotēkas vadītāja amatu kādā izglītības iestādē, un jau pēc pāris nedēļām saņēmu zvanu ar uzaicinājumu uz interviju. Intervijas laikā vienīgais ar bibliotēku darbību saistītais jautājums bija lūgums izstāstīt manu vīziju par modernu un mūsdienīgu bibliotēku, pēc tam bija daudzi jautājumi par mani, manu ģimeni, tautību, dzimteni. Pāris stundas pēc intervijas man jau zvanīja no personāldaļas un informēja, ka es esmu pieņemta darbā un ka jau pēcpusdienā vajadzētu parakstīt līgumu. Un tā nu es uzsāku darba gaitas kā bibliotēkas vadītāja Pakistānas vienīgajā ārstu pēcdiploma izglītības institūtā – Pakistānas Ārstu un ķirurgu koledžā (The College of Physicians and Surgeons, Pakistan, CPSP).

Jau pirmā pieredze, dzīvojot jaunattīstības valstī ar tik daudz cilvēkiem, mašīnām, trokšņiem, absolūti atšķirīgu ēdienu, klimatu, bija pamatīgs šoks. Bet nekas nelīdzinājās šokam, ko pārdzīvoju, uzsākot darba gaitas Pakistānas bibliotēkā un redzot vietējo bibliotekāru nožēlojamo stāvokli. Lai gan valsts universitātes piedāvā bakalaura un maģistra grādu bibliotēkzinātnē, tomēr šī izglītība drīzāk ir nepieciešamība, nevis apzināta izvēle. Pakistānā jaunieši izvēlas mācīties par ārstiem un inženieriem, lai nodrošinātu pārtikušu un cienījamu nākotni. Šajās profesijās ir liela konkurence, un tikai jaunieši ar izciliem akadēmiskiem rezultātiem un pietiekamu finansiālu nodrošinājumu var cerēt uz ārsta vai inženiera izglītību. Bibliotēkzinātni, politiku, socioloģiju un citus tamlīdzīgus priekšmetus galvenokārt studē tie jaunieši, kuri nekur citur nav varējuši iestāties vai kuri ir par slinku vai nespējīgu studēt “kaut ko nopietnāku”. Ņemot vērā šo aspektu, lielākā daļa satikto profesionāļu ir garlaikoti, neieinteresēti, grūti motivējami jaunievedumiem un pārmaiņām.

Mans galvenais uzdevums kā bibliotēkas vadītājai bija piecdesmit gadus vecās bibliotēkas automatizācija, jo koledžas prezidents, saprotot valdošās tendences, vēlējās iegūt modernu bibliotēku, kas pakalpojumu un piedāvāto resursu ziņā varētu konkurēt ar citām reģiona bibliotēkām. Lai to panāktu, man bija nepieciešams iemācīties komunicēt ar vietējiem bibliotekāriem. Šajā procesā lielākais izaicinājums man bija bibliotēkas personāla motivācija. Pakistāna ir valsts, kur maģistra grāda ieguvējs pelna 100 eiro mēnesī, kamēr analfabēts šoferis pelna 150 eiro, kur darba likumam nav nekāda spēka, kur darba devējiem ir absolūta vara pār darba ņēmēju. Iepazīstoties ar saviem padotajiem, es sapratu, ka viņi pieder pie noteikta sabiedrības slāņa, kas pat pēc izglītības iegūšanas un 6-8 gadu lojāla dienesta algā saņem tikpat, cik es maksāju savai mājkalpotājai. Šādā situācija ir samērā grūti radīt aizrautību vai centības garu starp cilvēkiem, kas strādā šajā organizācijā. Darbinieki galvenokārt uztraucas par darba laiku, algas apjomu un laicīgu tās saņemšanu, vispārējo drošības situāciju pilsētā. Darbinieku starpā nav lepnums par piederību organizācijai, nav ieinteresētība par organizācijas mērķiem un uzdevumiem.

Ārstu delegācija no Saūdu Arābijas (2012. gada novembris)

Lai darbinieku vidū radītu uzticību un ieinteresētību pārmaiņām, es rīkoju sapulces, kurās tika uzklausīti ieteikumi no darbiniekiem un kurās tika apspriestas problēmas un automatizācijas ieviešanas progress. Radīju sistēmu, kur darbinieki no jebkuras filiāles valstī var sazināties ar kolēģiem un rast atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem, parādot, ka sadarbība ir būtiska bibliotekārā darba sastāvdaļa un ka tā atvieglo pakalpojumu sniegšanu bibliotēkas lietotājiem. Izstrādāju jaunus darba pienākumus un apmācības programmu, lai darbinieki spētu adaptēties pārmaiņām.

Neņemot vērā darbinieku stāvokli un vispārējo drošības situāciju pilsētā, lieta, kas mani tiešām uztrauca, atrodoties šajā koledžā, bija pētniecības darba stagnācija un drūmais stāvoklis. Lai gan es strādāju izglītības iestādē, kas kā savu mērķi pozicionē pētniecības attīstību, reāli ļoti maz kas tiek darīts, lai ieviestu godīgas un jēgpilnas pētniecības kultūru. Tāpēc es izveidoju sadarbības tīklu ar fakultātēm, lai saprastu un varētu apmierināt viņu vajadzības, ieviesu atsauksmju formu bibliotēkas lietotājiem, kā arī papildināju jau esošo uzziņu pakalpojumu. Lielākais apbalvojums šajā laikā man bija pozitīvās atsauksmes no bibliotēkas lietotāju puses, kas novērtēja pārmaiņas un jaunās iespējas.

Ar koledžas vadību, sagaidot Pakistānas bijušo Augstākās tiesas priekšsēdētāju (2011. gada decembris)

Bibliotekārs, kas vadīja šo bibliotēku pirms manis, bija daudz vecāks un ar lielāku profesionālo pieredzi, tomēr, neskatoties uz to, koledžas vadība deva man iespēju pierādīt sevi. Pateicoties darba pieredzei Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kā arī studijām Latvijas Universitātē, es biju spējīga pārņemt un vadīt bibliotēku ar vairāk filiālēm, kas izkaisītas pa visu valsti. Neapšaubāmi šie trīs gadi, ko es pavadīju šajā jaunattīstības valsts bibliotēkā, bija liels izaicinājums ne tikai profesionālā ziņā, bet arī personiskā, ņemot vērā drošības situāciju valstī, sabiedrības uzvedības modeļus, cilvēku attieksmi un vērtību sistēmu, bet tajā pašā laikā tas bija arī liels ieguvums. Es esmu sastapusi fantastiskus cilvēkus, ieguvusi labus draugus un paziņas, kā arī neaizvietojamu pieredzi, izvērtējusi savu raksturu un uzvedību. Lai arī pirms divām nedēļām iesniedzu atlūgumu un esmu atpakaļ Latvijā uz Ziemassvētkiem un Jauno gadu, es tiešām ceru, ka Pakistāna kā valsts varēs pārvarēt visas problēmas un beigu beigās atklāt savus gadsimtu senos noslēpumus visiem interesentiem.

Autors:

LBB Jauno speciālistu sekcijas viesautors

4 thoughts on “Bibliotekārs Pakistānā

  1. Pleased to see your article Baiba.🙂 you’ve highlighted some of the very important aspects of how the youth of Pakistan goes about seeking a career.🙂 *thumbs up*

Izsaki viedokli!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s