Posted in Bibliotēkas pasaulē,Jaunie speciālisti pasaulē

Bibliotekārs Norvēģijā

© Agnese Servude, 2013 | speciāli LBB JSS

Šis stāsts būs par manu bibliotekārā darba pieredzi Norvēģijā. Jau agrāk biju domājusi, ka savas gaitas vajadzētu aprakstīt, tāpēc nolēmu, ka varu pāris rindiņās pastāstīt par to, kas piedzīvots šo trīs gadu laikā kopš dzīvoju Norvēģijā.

Ierados Norvēģijā optimisma un enerģijas pilna. Nekavējoties pieteicos norvēģu valodas kursiem. Piestrādāju dažādus gadījuma darbiņus – gan tīrīju mājas, gan strādāju par oficianti, nedaudz vēlāk arī jau par tulku. Viens bija skaidrs – kamēr nav valodas, darbu savā profesijā dabūt ir neiespējami (mana izglītība: bakalaurs bibliotēkzinātnē un informācijā un maģistrs komunikācijas zinātnē). Tā nu cītīgi strādāju, mācījos valodu, un, kad bija pagājis apmēram gads, uzzināju, ka ir brīva vakance uz bibliotekāra vietu. Te nu sākās mans ceļš uz bibliotēku.

Agnese Norvēģijā
Radošā fotosesija vienā no bibliotekāru sanāksmēm

Ar norvēģiem ir tā – ja vēlies dabūt darbu, daudz lielākas izredzes ir tad, ja pats personīgi aizej un iesniedz CV uz konkrēto darbavietu, nevis vienkārši nosūti to elektroniski. To zināju, tāpēc tā arī darīju. Kādā skaistā maija dienā devos uz bibliotēku, stādīju sevi priekšā tās vadītājai. Pēc jauka dialoga un bibliotēkas apskates atstāju savu CV uz galda un devos mājās. Pagāja jūnijs, pagāja jūlijs, pienāca augusts. Cerības par bibliotekāra amatu sen pagaisušas… Biju atgriezusies no atvaļinājuma Latvijā, kad kādā augusta dienā saņēmu zvanu no Kultūras nodaļas vadītāja. Vai es varot ierasties uz darba interviju? Nu jā, varu gan. Ierados. Pēc pāris dienām atkal zvans no tā paša vadītāja: “Agnese, 19 cilvēku konkurencē tu esi tā, ko esam izvēlējušies par visatbilstošāko bibliotekāra amatam! Apsveicam!” Ko?! Tas tiešām bija, nu jā – būtībā šoks… Negaidīti labas ziņas! Beidzot, beidzot, beidzot! Es strādāšu darbu, kas man patīk, strādāšu to, ko esmu studējusi, un varēšu pilnveidot sevi!

Nu lūk, tā arī sākās manas bibliotekāra gaitas Herøy publiskajā bibliotēkā. Kolēģu sastāvs ir neliels – bez manis ir vēl divas kolēģītes. Dzīvoju komūnā (rajonā), kurā ir apmēram 8800 iedzīvotāju. Maza komūna. Šeit visi viens otru pazīst. Sākums bija nu īstenībā… traks. Katru sīkumu pierakstīju savā kladē, jo viss, pilnīgi viss bija kā tādā vienā lielā miglā. Uzsākot darba gaitas, jebkurā darbavietā cilvēks saskaras ar jaunām lietām, un tas ir tikai normāli. Pēc iespējas ātrāk centos izprast pašas bibliotēkas izkārtojumu, bibliotēkas sistēmu Micromarc, vietējo lasīšanas paražas un pārējās bibliotekāra amatam atbilstošās lietas. Bet tad nāk klāt tāda viena ne mazāk svarīga lietiņa, un tā ir valoda.🙂 Tādas vienkāršas lietas, kas Latvijā problēmas nesagādātu pat jaunā darbavietā, šeit izraisījušas ne vienu vien interesantu situāciju. Lieta tāda, ka Norvēģijā ir ļoti daudz (vairāki simti) dialektu. Pat vienas pilsētas ietvaros iedzīvotāji var runāt diezgan atšķirīgi, un tieši komunikācija ar cilvēkiem man izvērtās par īstām “ugunskristībām”. Tas, ko tu esi mācījies skolā, ir viens, bet tas, kā cilvēki runā realitātē (un arī raksta!), bieži vien ir pavisam kas cits. Vistrakāk bija ar telefona zvaniem. Pirmos mēnešus man bija, varētu teikt, vienkārši paniskas bailes atbildēt, jo cik reizes tu teiksi cilvēkam, kurš piezvanījis uz bibliotēku ar attiecīgu jautājumu, vēlmi vai sāpi, ka tu viņu nesaproti? Bet viss nāk ar laiku un pieredzi. Nu pēc diviem nostrādātiem gadiem varu teikt, ka vairs no telefona nebaidos.🙂 Līdzīgi ir gadījies ar vārdiem un uzvārdiem. Ir bijis tā, ka cilvēks ienāk bibliotēkā, ātri nosauc kādu vārdu, uzvārdu un skatās uz mani ar jautājošu acu skatienu. Un es jautāju: “Atvainojiet, vai tas ir jūsu vārds vai tas ir kāds autors? Ko jūs īsti vēlaties? Vai varat, lūdzu, atkārtot vēlreiz?” Desmitiem reižu ir bijis tā, ka valodas dēļ esi spiests ķerties pie pēdējā salmiņa – kādu zilbi, kādu vārdu salikumu saproti, un tad no tā mēģini salikt kopā ko vairāk.

Šobrīd jūtos droši savā bibliotekāra amatā. Tas, kas mani visvairāk apmierina un sākumā ļoti pārsteidza, ir vienlīdzība. Šeit cilvēks nejūt tik ļoti to atšķirību, vai tu esi direktors, vai “parasts” strādnieks. Esot Latvijā, ir sajūta, ka cilvēki nepārtraukti cenšas viens otram kaut ko pierādīt. Savu pārākumu, savu gudrību? Vai tā ir konkurence, bailes, pašlepnums, nacionālā īpatnība vai kas cits, to es nezinu. Bet Norvēģijā viena no manām pirmajām atklāsmēm bija tā, ka šeit dzīvot ir vieglāk, elpot vieglāk, mierīgāk. Protams, šejieniešu labklājības līmenis nav salīdzināms ar Latvijas, un varbūt arī tur slēpjas galvenais cēlonis. Sākot strādāt bibliotēkā Norvēģijā, bieži vien bija tā, ka direktore gaidīja no manis kādu ideju, ieteikumu, jau pašā sākumā uzticēja būtībā gandrīz visu. Bija jāpaiet vairākiem mēnešiem, lai es uzdrošinātos sākt izteikt savu viedokli, jebkur un jebkad, jo līdz tam biju pieradusi klausīt pavēlēm, uzdevumiem. Gaidīt norādījumus, kas jādara. Bet šeit manī klausījās! Agnese uzskata, ka bibliotēkā nav pietiekami labi apzīmēti plaukti un ka tīmekļa vietne ir garlaicīga? Bibliotēku vajag arī sociālajā tīklā Facebook? Ir jāorganizē vairāk pasākumu? Uz priekšu! Darām! Agnese domā, ka varbūt vajadzētu mainīt informāciju un noformējumu uz lasītāju kartēm (ar materiālu nodošanas termiņu), ko izsniedz lasītājiem. Viss notiek! Hierarhijas sistēma darbā ir daudz, daudz nemanāmāka. Nevienā brīdī es nevēlos kritizēt to, kā notiek Latvijā. Bet šeit, Norvēģijā, cilvēki ir pretimnākošāki, un dažāda mēroga un lieluma sapulcēs un sanāksmēs, gan reģiona, gan valsts robežās, es izsaku savu viedokli un tieku uzklausīta. Un tas ir fantastiski! Tajā pašā laikā esmu iemācījusies no norvēģiem nebaidīties atzīt, ka ir lietas, ko nemāku, bet vienmēr jau ir risinājums! Un tikai darot mēs mācāmies.

Atceros savu pirmo darba dienu. Pirmajās pāris stundās mani iepazīstināja ar bibliotēku kopumā, un kad pienāca plkst.14.00, kad bija atvērta bibliotēka, mani “nosēdināja” apmeklētāju apkalpošanā. Kā? Es taču neko nezinu… Ja nu es ko izdaru nepareizi… Nē, Agnese, viss būs kārtībā! Un bija kārtībā. Un ir joprojām. Man uzticas. No pirmās dienas.

Par maniem darba pienākumiem konkrētāk? Daru visu, sākot no bibliotēkas apmeklētāju apkalpošanas līdz pat grāmatu plauktu kārtošanai. Manos pienākumos ietilpst komplektēšana, kataloģizēšana, grāmatu apstrāde, pasākumu organizēšana, atbildība par Facebook un bibliotēkas tīmekļa vietni, e-pasts, sadarbība ar bērnudārziem, skolām… Viss notiek. Man patīk, un, strādājot šajā darbā, esmu ieguvusi neticami daudz pieredzes, un mana profesionālā izaugsme lieliem soļiem dodas uz priekšu. Kā mēs darbā mēdzam teikt: strādāt bibliotēkā nekad nav garlaicīgi!

2013. gada novembrī, Norvēģijā
Agnese Servude

Autors:

LBB Jauno speciālistu sekcijas viesautors

4 thoughts on “Bibliotekārs Norvēģijā

  1. Interesants raksts un pieredze. Lai veicas turpmākajos darbos. Mazajās pagastu bibliotēkās Latvijā ir brīvāka gaisotne un darba stils, nav nevienam nekas jāpierāda, kā saki pats kungs, pats kalps.

  2. Droši vien bibliotekārā darba pieredze Latvijā arī bija no svara, kad izvēlējās tevi. Ir interesanti tā pavērot, cik atvērtas ir bibliotēkas tā saucamajiem imigrantiem, kāda ir bibliotēku un to darbinieku kultūra un paradumi.

    Paldies, ka dalījies savā pieredzē!😉

  3. Paldies! Man ļoti patika tavs raksts.
    Manu tagadējo darba vietu gan ar bibliotēku salīdzināt nevar, bet es ceru, ka mazās Latvijas bibliotēkās (minēji, ka tev ir tikai daži kolēģi🙂 ), ar nav tādas izteiktas hierarhijas. Citādi jau īsti nevar strādāt. Un ceru, ka lielākajā daļā lielo bibliotēku ar priekšniecības neuzspiež savu viedokli un neizrāda pārāk daudz savu spēku.🙂 Man ir tikai viena Latvijas bibliotēkas pieredze, tāpēc varu izteikt tikai cerības.
    Man tagad ar ir tikai divi tiešie kolēģi un priekšniece ar neuzspiež savu pārākumu, ir vienlīdzība. Manuprāt, uzreiz uz darbu nākt ir dubults prieks, jo zini, ka tevi tur gaida tavu prasmju, nevis, lai priekšnieks pierādītu savu spēku.

Izsaki viedokli!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s