Posted in Bibliotēkas

Grādu ieguvu, bet vai to izmantoju?!

© Gunta Dogžina, 2013

Pirms gada piedāvāju jums rakstu ar spēcīgu nosaukumu “Gribu strādāt savā profesijā!”, nu esmu izlēmusi izpētīt, cik tad ir šādu studentu, kas izmanto vai gluži pretēji nevēlas izmantot šo iespēju.

Pagājuši jau četri gadi kopš esmu absolvējusi Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes bakalaura studiju programmu “Bibliotēkzinātne un informācija”. Strādāju savā profesijā vēl pirms pabeidzu šo studiju programmu, tāpēc nemaz neradās jautājums, vai izmantoju iegūtās zināšanas darba vietā. Bet kā ir ar citiem, jo īpaši maniem kursa biedriem, ar kuriem kontakti ir zuduši? Centos ar visiem sazināties un veikt nelielu pētījumu, sazinājos arī ar citiem iepriekšējo gadu studentiem. Vēl jo lielāks prieks bija uzzināt, ka šī gada bakalaura studiju programmas absolvente Kristīne Mavrina rakstīja noslēguma darbu par tēmu “Bibliotēkzinātnes un informācijas studiju nodaļas absolventu profesionālās karjeras”.

Foto: Andreas Levers

Bakalaura grādu ieguvām tālajā 2009. gadā, kad studijas beidza 26 studenti – 24 dāmas un 2 kungi. Diemžēl ar visiem neizdevās sazināties. Noskaidroju, ka 15 no mums joprojām darbojas bibliotēku jomā, bet pārējie kur citur. Kā rāda Kristīnes pētījuma rezultāti, tad no 111 aptaujātajiem studiju beidzējiem (2005-2010), 72% strādā bibliotēkā, tas, protams, ir pozitīvs rādītājs, bet rodas jautājums, kāpēc 28% studiju beidzēji tomēr neturpina savas gaitas savā iegūtajā profesijā.

Viens no galvenajiem iemesliem, kas apstiprinājās gan kā apgalvoja manis uzrunātie, gan kā norādīja Kristīnes aptaujātie, ir mazās algas. Nauda, lai arī kā kāds gribētu vai negribētu atzīt, tomēr ir ļoti svarīgs iemesls, lai izvēlētos strādātu kādā profesijā. Kristīnes aptaujātie (gan tie, kas strādā bibliotēkās, gan tie, kas tajā nestrādā) norādīja savas algas. Vidējā alga bibliotekāriem ir 260 Ls, bet tiem, kas strādā citas nozarēs – 300-400 Ls.

Foto: Jason Rogers

Otrs iemesls, kāpēc studiju beidzēji neuzsāk savas gaitas profesijā, ir nespēja ieraudzīt perspektīvas šajā profesijā. Kā norāda Kristīnes pētījuma rezultāti, 25% no aptaujātajiem uzskata, ka šajā profesijā ir grūti kāpt pa karjeras kāpnēm. Profesionālā vide ir ļoti šaura, un šobrīd ir ļoti maza kadru mainība. It īpaši tas ir izjūtams lauku rajonos, šajās bibliotēkās pārsvarā strādā tikai viens, divi darbinieki, un lai tur iekļūtu ir jābūt ļoti pacietīgiem.

Bet, lai arī ir šie negatīvie aspekti, tomēr pozitīvais ļoti iepriecina. Jaunie speciālisti nolemj strādāt bibliotēkās, jo tieši to taču viņi izvēlējās, uzsākot studijas. Atsauksmes par darbu bibliotēkā ir ļoti iepriecinošas. Viena no manis aptaujātajām studiju absolventēm man atbildēja: “Izvēloties studiju programmu, pirmais, ko iedomājos bija bibliotekāra romantiskais tēls – grāmatu skapji, antikvāri plaukti un mūžvecas zināšanas… Protams, tas viss arī bija, bet lielākais pārsteigums bija bibliotekārais modernisms, kas tika akcentēts gandrīz katrā lekcijā. Jāatzīst, ka studijas bija interesantas un teorētiski bagātas, tomēr lielākais ieguvums ir prakses iespēju piedāvāšana. Prakse sniedza plašākas zināšanas par amata specifiku, kā arī deva iespēju iegūt darbu. Nenožēloju, ka esmu izvēlējusies tieši šo profesiju, jo šis ir arī mans sirds darbs, un, mainoties stereotipiem par bibliotekāro darbu, pieaug arī tā prestižs un atalgojums.”

Daudzi aptaujātie min faktu, ka, ja apniks strādāt konkrētajā bibliotēkā, vienmēr jau var atrast darbu citā bibliotēkā, tāpēc nav jāmaina profesija pilnīgi krasi. Pat mainot publisko bibliotēku uz zinātnisko vai uz bibliotēku, kuras virziens ir vairāk eksakts vai varbūt vairāk uz sociālām zinātnēm orientēts, no publiskās bibliotēkas bērnu nodaļas uz medicīnas bibliotēku un tā ar vien, ir tik daudz izaicinājumu un jaunu zināšanu.

Liels pozitīvs iemesls, kāpēc studenti uzsāk strādāt bibliotēkā, ir iegūtā pieredze prakses laikā. Tieši tas ir tas laiks kad studentam ir iespēja izmēģināt gan iegūtās zināšanas, gan pārbaudīt sevi reālā darba vidē, novērtējot savas komunikācijas prasmes darbā ar apmeklētājiem, gan darbojoties komandā ar kolēģiem. Tieši apkārtējā vide ļauj saprast, vai bibliotēka var būt tā vieta, kur pavadīt vienu no saviem nozīmīgākajiem periodiem savā dzīvē. Kā Kristīnes pētījumā norādījuši vairāki aptaujātie, tieši prakse ir tā studiju daļa, kurai studiju procesā vajadzētu pievērst vairāk laika, lai studenti pēc iespējas vairāk saskartos ar reālo darba vidi. Daudziem prakse ir vienīgais veids, kā gūt pieredzi, jo, tieši stājoties darbā, darba devējiem ir svarīgi, vai darbiniekam ir bijusi pieredze bibliotekārajā darbā. Kā minēja viena no aptaujātajām: “Kad bija iegūta pirmā darba pieredze – darbu atrast nesagādāja grūtības. Jo jāatzīst, bibliotekārā pasaule ir samērā šaura – ja iekļūsti tajā, vari nesatraukties par izkrišanu no tās”. Šim viedoklim arī man ir jāpiekrīt, jo savā darba vietā mēs iestājāmies divpadsmit studentes un joprojām septiņas turpinām strādāt turpat, pārējās kursa biedrenes/kolēģes vai nu pārgājušas uz citu bibliotēku, vai aizgājušas uz citām nozarēm.

Daudzi aptaujātie min, ka bibliotekāra darbam ir arī milzīga priekšrocība tādā aspektā, ka katra diena pilnīgi savādāka. Par to var pārliecināties bibliotekāru ikdienas aprakstos. Protams, ne visiem bibliotekāriem tā ir, jo ir darbi, kas ir monotoni, tāpēc liela daļa jauno speciālistu ir saistīti ar klientu apkalpošanu. Tieši tas, ka katru dienu ir citi bibliotēkas apmeklētāji, katru dienu citi pieprasījumi, jaunas uzziņas, neļauj jaunajiem speciālistiem nogurt; katrs jauns uzdevums ir izaicinājums un kuram gan nepatīk pieņemt izaicinājumus.

Nobeigumā prieks secināt, ka jaunie bibliotekāri izmanto iespēju iepazīt bibliotēku ikdienu, ka lielākā daļa studentu izvēlas strādāt savā profesijā. Tā daļa, kas saprot, ka bibliotēka nav tā vieta, kur gribētu strādāt, izvēlas darbu citās jomās. Protams, liels aspekts ir bibliotekāra atalgojums un profesijas prestižs, bet, kā redzam, ar katru gadu situācija uzlabojas un mēs varam gaidīt, ka mūsu profesija paliks arvien populārāka un arvien vairāk apkārtējo apzināsies, ka bibliotekārs ir tieši tā profesija, kas ļauj visu izspriest un apgūt daudz ātrāk.

Veiksmi visiem esošajiem un topošajiem kolēģiem, lai mūsu sabiedrība arvien paplašinās.

Izmantotais informācijas avots

  1. Mavrina, KristīneBibliotēkzinātnes un informācijas studiju nodaļas absolventu profesionālās karjeras : bakalaura darbs. Latvijas Universitātes Informācijas un bibliotēku studiju nodaļa. Rīga, 2013. 77 lp.

Rakstā izmantotie attēli

  1. att. Levers, Andreas. Jacob und Wilhelm Grimm Centrum / HU Berlin. [tiešsaiste]. Berlin : Flickr, [b.g.] [skatīts 09.10.2013.]. Attēls izmantots saskaņā ar Creative Commons licenci BY-NC-SA. Pieejams: šeit.
  2. att. Rogers, Jason. Coins. [tiešsaiste]. [B.v] : Flickr, [b.g.] [skatīts 09.10.2013.]. Attēls izmantots saskaņā ar Creative Commons licenci BY. Pieejams: šeit.

6 thoughts on “Grādu ieguvu, bet vai to izmantoju?!

  1. Sveiki!
    Es arī esmu starp tiem, kas savā profesijā nestrādā. Pēc LU pabeigšanas kādu laiku vēl nostrādāju RSU bibliotēkā, bet galu galā sapratu, ka gribas apēst ko vairāk par pelmeni. Tai laikā vēl paviesojos Somijā, redzot kā “ierindas” bibliotekāre pelna algu un dzīvo kā “baltais cilvēks”. Tad nu man arī sagribējās🙂
    Joprojām neslēpju un atzīstu ka bibliotēka ir mana sapņu darba vieta. Un tieši pavisam parasta publiskā bibliotēka. Tikai – vienai sievietei ar bērnu šis sapnis ir liegts. Par tām algām nav iespējams uzturēt sevi, īrēt dzīvokli un apgādāt bērniņu. Diemžēl…
    Un nav redzams, ka perspektīvā tuvotos kādas pārmaiņas.
    Tādēļ arī man šis sapnis ir atlicies uz pensijas gadiem🙂

  2. Apstākļu dēļ piederu pie tiem 28% procentiem, tomēr vēlme strādāt bibliotēkā nav pazudusi. Ļoti gribas atgriezties nozarē, tomēr Anglijā statistika ir pavisam savādāka, jo konkurence ir milzīga. Daudzi LIS maģistra grādus ieguvēji vairākus gadus var neatrast darbu savā nozarē. Tomēr ceru uz to labāko🙂

  3. Hmmm… interesants apskats🙂 Man šķiet, būtu arī interesanti paskatīties, kas notiek pēc gadiem ar tiem pašiem aptaujātajiem. Cik no viņiem ir pakāpušies pa karjeras kāpnēm? Cik no viņiem ir aizbēguši no nozares (jo ja es atbildēju uz tavu anketu, tad jau tagad manas atbildes būtu atšķirīgas ;))?

Izsaki viedokli!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s