Posted in Informācijas sabiedrība

Kad internets bija mazs: pirmie raksti par globālo tīmekli latviešu presē

© Kristina Papule, 2013

Kas ir internets un kas ir WWW, kā var pieslēgties globālajam tīklam un ko tur var darīt, cik tas maksā un kam tas vispār ir vajadzīgs Latvijā? Tagad ir grūti noticēt, ka vēl pavisam nesen reti kurš zināja atbildes uz šiem jautājumiem. Kāds bija internets laikmetā, kad tas bija pieejams tikai izredzētajiem un kad par optimālo datu pārraides ātrumu tika uzskatīti 19,2 kilobiti sekundē (2), bet par Google, draugiem.lv un Facebook varēja tika sapņot? Nu ir īstais brīdis, lai atcerētos, ko rakstīja par globālo tīmekli 20 gadus atpakaļ.

Virsraksts no žurnāla “Partneri” (1995.g, Nr.1) (2)

Internet tīkls

Datortehnika, 1993. gads:

“Kāds pašlaik ir Internet tīkls? Tas ir globālais tīkls, vai, precīzāk izsakoties, tīklu apvienojums, kurā ietilpst vairāk nekā 8 tūkstoši dažādās pasaules valstīs izvietotu tīklu, kas ietver sevī vairāk nekā 2,5 miljonus datoru. Internet apkalpo vairāk nekā 10 miljonus lietotāju (pašlaik to skaits ir  vairāk nekā 2 miljardi , t.i. 200 reizēs lielāks – aut. piez.), un to skaits strauji palielinās. Katru mēnesi šajā tīklā pārraidītās informācijas apjoms pieaug par 10% (!).” (1)

WWW

Partneri, 1995. gads:

“World Wide Web” (WWW) […] ir visjaunākais un, šķiet, visperspektīvākais pakalpojums, kas veidots pēc hipertekstu principa, proti, uz displeja ekrāna var izvadīt lappusi ar informāciju attēla vai teksta veidā un, iezīmējot atsevišķus fragmentus, izsaukt jaunas informācijas lappuses, kurās tiek sīkāk paskaidrots iezīmētais jēdziens.” (2)

Internet pieslēgšana un cenas

Datortehnika, 1993. gads:

“…Latvijā ir iespējams pieslēgt atsevišķus datorus vai lokālos tīklus Latvijas akadēmiskajam tīklam un līdz ar to saņemt arī Internet pakalpojumus. Lai izmantotu šo iespēju, jāgriežas Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtā, Rīgā, Raiņa bulvārī 29 […]. Vēlams, lai jums būtu pieejams personālais dators, modems un telefons. Ja jums nav personālā datora, jūs varat izmantot Matemātikas un informātikas institūtā izvietotus termināļus, kas pieslēgti Internet tīklam.” (1)

Interneta pakalpojumu tarifi 1995. gadā (2)

Pirmie Internet lietotāji: pļāpas, spēlmaņi un “informācijas vācēji”

Rīgas Balss, 1995. gada decembris:

“Kad jūs ieejat ēkā Raiņa bulvārī 29, netālu no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, pirmais, ko jūs ieraugāt, ir bariņš jaunu un ne tik jaunu cilvēku, kas, šķiet, jau stundām, ja ne dienām ilgi ir dirnējuši pie turpat priekštelpā izvietoto kompjūteru ekrāniem.

Varētu pabrīnīties – kāpēc gan tieši šeit? Pašlaik taču ar iedzīvotāju ienākumiem nebūt nav tik bēdīgi kā pirms gadiem pieciem, un kompjūterus īpaši mīlošs cilvēks vienmēr spēs sagrabināt naudiņu, lai nopirktu kaut lietotu, bet puslīdz apmierinošu datoru. Taču izrādās, ka šīs ēkas – kurā izvietojies Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts – vestibilā šie ļaudis sēž ne pašu kompjūteru, bet to pieslēguma dēļ.

Katrs no šiem kompjūteriem spēj “sarunāties” ar vispasaules kompjūtertīklu un “izpumpēt” no tā visdažādāko vajadzīgo informāciju. Turklāt – kas patiesībā ir gauži būtiski – viņiem tas nenieka nemaksā. Neviens no šiem ļaudīm, kas vai katru dienu stundām ilgi sēž pie kompjūteru ekrāniem, nav pārmērīgi turīgs.

Turīgie ļaudis parasti vēršas kādā no vismaz sešām Latvijā pastāvošajām firmām, kas nodarbojas ar pieslēgšanu “Internet” un tālāko apkalpošanu. Taču šis prieks – kļūt par tā saucamo komerclietotāju – maksā naudu: vairumā gadījumu ir jāmaksā gan abonentmaksa (15-20 latu mēnesī), gan maksa par uzstādīšanu (pieslēgšanu) un naudiņa par katru pārsūtīto informācijas vienību. Un, protams, jāmaksā ir arī par starptautiskajām komunikācijām.

Līdz ar to summiņa aktīviem komerclietotājiem sanāk itin prāva, taču, par laimi trūcīgajiem kompjūtertīklu doto iespēju cienītājiem, pastāv termins “akadēmiskais lietotājs”, kas tiek attiecināts vai uz visu Latvijas augstāko mācību iestāžu audzēkņiem un mācībspēkiem (izņēmuma gadījumos – arī uz atsevišķām citām personām). Akadēmiskie lietotāji ir arī ļaudis, kas strādā pie institūta vestibilā esošajiem kompjūteriem. Viņiem par tīklu lietošanu jāmaksā nav.

Attiecīgi sadalās arī stundas, ko vidēji mēnesī “notērē” dažādu kategoriju lietotāji. Pēc Latvijas akadēmiskā kompjūtertīkla “LATNET” datiem vien mūsu valsts firmas un valsts iestādes mēnesī vidēji “notērē” 950 stundu, privātlietotāji (arī par maksu) – 285, bet akadēmiskie lietotāji – 3700 stundu.

Institūta vadītāji teic, ka ne vienmēr viņiem esot pilnīgi skaidrs, ko tieši šie ļaudis mēģina izdabūt no “Internet” vai par kādām tēmām mēģina sarunāties ar tālajiem, vaigā nekad neredzētajiem sarunu biedriem kaut kur otrā pasaules malā.

Ir, protams, vairāk vai mazāk nopietnie lietotāji, kuri no “Internet” vai kāda apakštīkla mēģina izmakšķerēt, teiksim, materiālus no vel neiznākuša žurnāla, citādi nepieejamus statistikas datus vai grupas “Metallica” pilno dziesmu apkopojumu.

Taču ir arī citi ļaudis – “pļāpas” un “spēlmaņi”. Pēdējie parasti kolektīvi un ar lielu interesi rauj vaļā kādu spēli, kur pretinieks tikpat labi var sēdēt pie kompjūtera, teiksim, Ekonomikas fakultātes ēkā, dažu simtu metru attālumā, kā okeāna otrā krastā. Īpaši iecienīts laika kavēklis spēlmaņiem ir vecais labais bridžs.

Savukārt “pļāpas”, kā to rāda nosaukums, galvenokārt nodarbojas ar sarunām. Kompjūtertīkli ļauj sarīkot pat veselas konferences, kurās piedalās vesels bars kompjūteru lietotāju no visas pasaules. Tā viņi arī pavada stundas, pastaigājoties pa kiberpasauli un sarunājoties ar nekad neredzētiem ļaudīm no šīs “kiberpasaules”. (3)

Kam Internet vajadzīgs Latvijā

Rīgas Balss, 1995. gada decembris:

“Ielūkosimies kaut vai to iestāžu, organizāciju un uzņēmumu sarakstā, kas ir uzskatījuši par nepieciešamu pieslēgšanos “Internet”.

Šajā sarakstā no valsts iestādēm ir gan virkne ministriju (Ārlietu ministrija, piemēram, augustā “norunājusi” 99 stundas, Aizsardzības ministrija – 19 stundu), gan Valsts arhīvs, Valsts slimokase, Statistikas komiteja, Civildienesta pārvalde, Botāniskais dārzs, bibliotēkas, Hidrometeoroloģijas pārvalde un Nekustamā īpašuma vērtēšanas centrs.

Savukārt uzņēmumu un organizāciju vidū ir gan kompjūterfirmas un izdevniecības, gan “Rīgas piensaimnieks” un SIA “Pūres cehs”, gan Vides aizsardzības klubs un “Limuzīnu serviss”, gan Krišnas apziņas biedrība un “Latvenergo”, Investīciju banka un Banku komunikāciju centrs.

Daudz lietotāju ir tādi, kas tīklā meklē un atrod pilnīgi noteiktu savai darbības sfērai atbilstošu informāciju. Taču ir arī ne mazums tādu, kas pieslēgšanos uztvēruši kā kārtējo “vienkārši vajadzīgo” modes lietu. Tāpēc ir virkne komerclietotāju, kas mēnesī samaksā tikai abonentmaksu, bet viņu tīkla līnija “rūsē”.

Taču, kā teic kāds kopjūtertehnikas pazinējs ar noslieci uz saprātīgo filozofēšanu, “pirms pieciem gadiem arī kompjūters šķita kaut kas ne pārāk vajadzīgs. Bet paskatieties tagad. Paies vēl pieci gadi, un tāpat kā tagad daudzi vairs nespēj iedomāties savu dzīvi bez kompjūtera, tad viņi vairs nespēs normāli dzīvot bez tās pašas “vispasaules informācijas šosejas”.” (4)

Latvijas interneta karte 1995. gadā (5)

Izmantotie informācijas avoti

  1. Ķikuts, Jānis. Datoru tīklu informatīvie pakalpojumi. Datortehnika, 1993, Nr.2, 24.-28.lpp.
  2. Ķikuts, Jānis.  “Internet” arī Latvijā. Partneri, 1995, Nr.1, 55.-[57.]lpp.
  3. Lapsa, Lato.  Latvija pasaules tīklos – I. Rīgas Balss, 1995, 5.dec., 5.lpp.
  4. Lapsa, Lato.  Latvija pasaules tīklos – II.  Rīgas Balss, 1995, 6.dec., 5.lpp.
  5. Murāne, Ilze.  “Internet” jau ir te. Datortehnika, 1995, Nr.5, 14.-15.lpp.

6 thoughts on “Kad internets bija mazs: pirmie raksti par globālo tīmekli latviešu presē

  1. Jā, interesanti atcerēties jaunību.
    Latvijas Akadēmiskā bibliotēka bija pirmā Latvijas akadēmiskā iestāde (varbūt meloju), kura attālināti pieslēdzās LATNET tīklam (internetam) ar prastu iezvanpieejas modemu: 2400b/s
    Bet strādāja!
    Vai tagad jaunatne zina, kas ir telnet, gopher? 20 gadus atpakaļ bija populāri termini. Ja kas, vēl tagad LU AB katalogs ir pieejams telnet variantā telnet: liber.acadlib.lv login>opac

    1. Par Gopher – tam ir grūti noticēt, bet tomēr zina. Vismaz es atceros, ka vēl pirms kādiem četriem gadiem šis jēdziens bija iekļauts nozares terminu sarakstā, kuru mēs pētījām angļu valodas lekcijās LU SZF🙂.

  2. Cik interesanti! Piemēram, pirms vairāk kā 10 gadiem Latvijā bija novērojams interneta kafejnīcu bums – viena stunda maksāja 0,50 Ls. Tagad pat nevaru iedomāties, kur Rīgā būtu pieejama kāda interneta kafejnīca. Ir wi-fi, mobilais internets, bibliotēkas, interneta pieslēgums mājās un darbā. Kas notiks vēl pēc 10 gadiem?

    1. “Manā” interneta kafejnīcā (Āgenskalnā) 1 stunda maksāja 0,60 Ls. Un, starp citu, šī iestāde veiksmīgi funkcionē arī šobaltdien. Man šķiet, ka pat cenas ir palikušas tās pašas.

Izsaki viedokli!

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s